svētdienas melanholija
piecēlos 15:30

baigais depresņaks

kaut kur tur, aiz kalniem, ir zeme, kur es nedzeru, ceļos laicīgi, nedzeru alkoholus, spēju pastrādāt, nelasu internetus visu dienu
nesasniedzamā tālumā

te nu es esmu — istabā bardaks, kolhozā arī viss palaists pašplūsmā un netīrs, esmu par mata tiesu no plosta uzsākšanas — šorīt pirmais, ko izdarīju, bija — iedzēru Franču pīlādzi, 14% alko, jauks dzēriens, garšīgs

šonedēļ esmu noskrējis tikai 5 km

vārdu sakot, atkal esmu kļuvis nožēlojams

nu jauki, jauki.

vispār, kaut kā jāsavācas

Plāns ir tāds: izdzeršu to mazo šmigas pudelīti, uzpīpēšu, auksta duša, pastaiga, saldējums

šī diena ir sapuvusi jau no galvas, taču tas pat ir labi — nav vairs jācenšas kaut ko darīt, paspēt, viss ir nokavēts un nevajadzīgs! relaksējoša sajūta.