piecēlos 15:30

baigais depresņaks

kaut kur tur, aiz kalniem, ir zeme, kur es nedzeru, ceļos laicīgi, nedzeru alkoholus, spēju pastrādāt, nelasu internetus visu dienu
nesasniedzamā tālumā

te nu es esmu — istabā bardaks, kolhozā arī viss palaists pašplūsmā un netīrs, esmu par mata tiesu no plosta uzsākšanas — šorīt pirmais, ko izdarīju, bija — iedzēru Franču pīlādzi, 14% alko, jauks dzēriens, garšīgs

šonedēļ esmu noskrējis tikai 5 km

vārdu sakot, atkal esmu kļuvis nožēlojams

nu jauki, jauki.

vispār, kaut kā jāsavācas

Plāns ir tāds: izdzeršu to mazo šmigas pudelīti, uzpīpēšu, auksta duša, pastaiga, saldējums

šī diena ir sapuvusi jau no galvas, taču tas pat ir labi — nav vairs jācenšas kaut ko darīt, paspēt, viss ir nokavēts un nevajadzīgs! relaksējoša sajūta.

apskāvieni ir labi, apskāvieni uzlabo un risina

par pārējo vēlāk vai arī nekad, teiksim tā, iziedams no trouble dzīvokļa, biju domājis, ka "piedzīvojumi" beigušies, taču es maldījos, tie piedzīvojumi, kuri skar mani, tikai sākās un turpinājās kolhozs_xxx telpās

taču [izskatās], ka beidzās labi, mana sapampusī rokas pirkstu locītava sadzīs

P.S. Mana sestdiena sākās plkst. 14.00. Domāju, ka guļu savā gultā, sagribējās pačurāt. Atvēru acis, un izrādījās, ka guļu Vecrīgas šķērsielā uz pāris dēļiem, kuri uzklāti uz bruģa. Jau kādas 4 stundas. Paģiras. Cilvēku skatieni. NAJSSSS :me_gusta: :maybe actually NO me_gusta: :-/ Mobilais, naudas maks un dzīvokļa atslēgas bija kabatās, arī pašvaldības policija mani nesavāca — droši vien tādēļ, ka attiecīgo persōnu un iestāžu rīcības scenārijos nav iekļauti personāži, kuri aizmieg uz ielas plkst. 10.00 no rīta.

P.P.S. es uzskatu, ka trouble vakardienas/šodienas ballīte bija episka. Pirmkārt jau abas L., kuras pārvietojās 11 vai 12 cm virs zemes; un rums, un ... un tie kas bija tur, zina, par ko ir runa :-)

P.P.P.S. Mana ciba, tāpēc rakstu to, ko domāju pats, un kā pats jūtos. Vārdu sakot, īstu reālu cilvēku emocijas ir tik daudz spilgtākas, īstākas par internetu lasīšanu, ka ...

P.P.P.P.S. hedera, es izdzēru tavu sidru no ledusskapja. Šoreiz iemesls patiešām bija reāli nopietns, jo... ai, bla bla bla. Rīt tev nopirkšu jaunu, citu vietā.

mazliet savāda sajūta

gribas mieru, darbu 9 — 5, kārtīgi un labi paveiktus darba pienākumus, iepriekšparedzamību, laicīgu celšanos, 40 km nedēļā, lēti un garšīgi ēst, domāt un plānot, attīstīt personību, komunikāciju ar cilvēkiem, būt vakaros brīvam, kultūru, iekrājumus un labas, kvalitatīvas mantas, ceļojumus un kaut ko savu šeit, minimālismu un kārtību

bet pagaidām alkohols, 13 stundas gultā un aizgulēšanās, mata galā turēšanās darbā, haoss, bezjēgā notriekta nauda, kartona kastu kaudze, bailes un bezjēdzības sajūta

Lol. Nu bet patiešām, LOL.

Ir jau daudz kas labs arī :-)

Kā es esmu iegrābies darbā, uzņemdamies šo dokumentācijas rakstīšanas uzdevumu :-/

Nu, ir arī labums: jau trešo darba dienu pēc kārtas darba vietā ne reizes neatvēru ar darbu nesaistītus internetus. Eh, ja tā būtu bijis pirms trīs nedēļām... Tad droši vien visu būtu paspējis izdarīt...

Bet vispār šobrīd ir sajūta, ka ir pilnīgākajā dibenā. Termiņš trešdien, darāmā kaudze, un es neesmu no tiem, kuri spēj darboties diennaktīm ilgi — ja es neguļu, tad smadzenes vienkārši izslēdzas un viss, atbraucām.

Es gribu šo sajūtu iepildīt pudelē, un nākošajās reizēs, kad liksies, ka laika vēl daudz un var paslinkot, varētu ieņemt kādu pašreizējās rūgtuma sajūtas malku un attapties.

Droši vien ir pienācis laiks beidzot pieaugt.

Toties ar veselību gan viss ir labi :-)

Es kaut kā nebiju iedomājies, ka vēl kādu reizi būšu sadzēries līdz sivēna zviedzienam (aka "cūka uz varavīksnes" stadijai). Nu, ķipa, esmu pieaudzis un tā.

Ē... nu, vārdu sakot, tīņu sapņ-reālitāte tikko piepildījās ļoti negaidītā veidā. Un nav neviens, ko vainot, izņemot sevi — šņabītis + sula (nerakstīšu te, kas pirms tam), hell yeah, ak vai, bwuuuueeeeee, the bucket position OMG WTF LOL ehm.

Laba mācība. Neteikšu, ka nepatīkama — drīzāk negaidīta. Un pamācoša.

Filmiņa tā arī palika neno-ska-tīta līdz galam!

P.S. Morālas paģiras garantēti būs — un... un... ai, da lāaaaabi... :-/

P.P.S. Skatos uz sevi, it kā cienu sevi tomēr, bet vienlaikus arī tāds WTF? WTF!? WTF!?? Nu WTF?!?! Nu KĀ, bļe!?

P.P.P.S. Arlabunakti. Jauku nākošo rītu!