Entry tags: | agresija, ballīte, dejas, forši, karstums, loco cilvēki, njā, sapista roka, sāk līst laukā personības iezīmes, wtf, šmiga |
the power of hug
apskāvieni ir labi, apskāvieni uzlabo un risina
par pārējo vēlāk vai arī nekad, teiksim tā, iziedams no trouble dzīvokļa, biju domājis, ka "piedzīvojumi" beigušies, taču es maldījos, tie piedzīvojumi, kuri skar mani, tikai sākās un turpinājās kolhozs_xxx telpās
taču [izskatās], ka beidzās labi, mana sapampusī rokas pirkstu locītava sadzīs
P.S. Mana sestdiena sākās plkst. 14.00. Domāju, ka guļu savā gultā, sagribējās pačurāt. Atvēru acis, un izrādījās, ka guļu Vecrīgas šķērsielā uz pāris dēļiem, kuri uzklāti uz bruģa. Jau kādas 4 stundas. Paģiras. Cilvēku skatieni. NAJSSSS :me_gusta: :maybe actually NO me_gusta: :-/ Mobilais, naudas maks un dzīvokļa atslēgas bija kabatās, arī pašvaldības policija mani nesavāca — droši vien tādēļ, ka attiecīgo persōnu un iestāžu rīcības scenārijos nav iekļauti personāži, kuri aizmieg uz ielas plkst. 10.00 no rīta.
P.P.S. es uzskatu, ka trouble vakardienas/šodienas ballīte bija episka. Pirmkārt jau abas L., kuras pārvietojās 11 vai 12 cm virs zemes; un rums, un ... un tie kas bija tur, zina, par ko ir runa :-)
P.P.P.S. Mana ciba, tāpēc rakstu to, ko domāju pats, un kā pats jūtos. Vārdu sakot, īstu reālu cilvēku emocijas ir tik daudz spilgtākas, īstākas par internetu lasīšanu, ka ...
P.P.P.P.S. hedera, es izdzēru tavu sidru no ledusskapja. Šoreiz iemesls patiešām bija reāli nopietns, jo... ai, bla bla bla. Rīt tev nopirkšu jaunu, citu vietā.