Pagājušonedēļ pirmo reizi mūžā kļuvu par asins donōru. Asinis (apmēram puslitru) nodevu busā pie Dailes teātra pirmdien, darba nedēļas beigās piezvanīju par rezultātiem, viss OK, slimību nav un gaidīs mani atkal pēc 9 nedēļām!

Es vairākas reizes jau mēģināju kļūt par donōru, bet nu izkritu tajos anketas līmeņos, kur ir tādi nosacījumi, kurus izpildīt normāls, dzīvespriecīgs, reālu [dzimum- un visādu citādu] dzīvi dzīvojošs cilvēks, protams, nevar (nu visi šie "Vīriešiem: Vai Jums pēdējo 6 mēnešu laikā ir bijušas seksuālas attiecības ar vīrieti?", "Vai Jums pēdējo 6 mēnešu laikā ir bijušas seksuālas attiecības ar personu, kura sniedz seksuālus pakalpojumus par naudu?", "Vai pēdējo četru mēnešu laikā Jums bija operācijas, gastroskopija, tetovēšana (arī permanentais grims), pīrsings, adatu terapija, ausu caurduršana?", "Vai pēdējo 2 nedēļu laikā apmeklējāt zobārstu, zobu higiēnistu, tika izrauts zobs?", utt.).

Tagad kaut kā esmu nostabilizējies, esmu kļuvis garlaicīgāks, un atbilstu nosacījumiem!

Yay!

Starp citu, šo notikumu lieliski nosvinēju, bet par to ballīti zinām tikai es, mana mīļotā sieva, yulungu, un vēl dažas laipnas, lietišķas un gadījuma pēc iesaistītas persōnas ;-)

P.S. Esmu nulle + (0 rēzus pozitīvs). Jo, ja tu esi asinīs nulle, tu nekad nevari būt viens, un ja tev ir asinīs pluss, tad tu vienmēr būsi pozitīvs ^_^

Nejauši nokļuvu ballītē Pērlē. Biju tur (dejoju, smēķēju, runājos, dzēru, jā — tieši tādā prioritāšu secībā) līdz pussešiem rītā.

Esmu sajūsmā.

Tagad es zinu, kā jātusē, esmu atradis pareizo ceļu: 1) industriālā mūzika 2) tādas ballītes, kā Pērlē. Tāds nepiespiests teatrāls sterilums, netveramas ilūzijas, jo ilūzijas ir skaistākais, kas ir pasaulē!

Izklaidējos kā pieaudzis cilvēks, un bija tik tik tik labi.

Pozitīva, personības augšanu rosinoša pieredze.

Kaut es varētu izteikt, cik labi, cik garīgi pamodies šobrīd jūtos! Ka var būt arī citādāk, ka var būt tik daudz labāk, nekā man parasti ir, ka es varu, ka ir tādas vietas, kur es jūtos tik labi! Guvu milzīgu pozitīvu impulsu. Paveicās! Kaut kāda smalko stīgu vibrāciju rezonanse, tik gaisīgi netverami nejauši pēkšņa un patīkama!

P.S. Arī šoreiz eksperimentālos nolūkos uzsāku mazo sarunu pie bāra letes ar jaunu sievieti, šoreiz saruna izdevās vēl daudz labāk, nekā Nabaklabā. Mazo sarunu aksiomas es teorētiski zinu, un sāk izdoties tās pielietot dzīvē :-) Viegli uzsāku, un viegli palaidu pēc tam vaļā, un šoreiz pēc manas iniciatīvas :-) Eksperimentēšana tiks turpināta.

Jūtos lieliski!!! Sen tā nebiju juties!!! Bija tik dīvaini, vienkārši uzvedos tā, kā man vislabāk patīk, un cilvēkiem tas patika, viņi (viņas!!!) nāca pie manis, tas ir tik dīvaini, ka es kādam patīku. Tik instinktīvi patīkami, ka ciniskais prāts uz mirkli atslēdzās un bija vienkārši prieks un dejošana un komunikācija.

P.P.S. Bildīte, kura attēlo kādu no šī brīža emociju spektra aspektiem (“savējie sapratīs”):

apskāvieni ir labi, apskāvieni uzlabo un risina

par pārējo vēlāk vai arī nekad, teiksim tā, iziedams no trouble dzīvokļa, biju domājis, ka "piedzīvojumi" beigušies, taču es maldījos, tie piedzīvojumi, kuri skar mani, tikai sākās un turpinājās kolhozs_xxx telpās

taču [izskatās], ka beidzās labi, mana sapampusī rokas pirkstu locītava sadzīs

P.S. Mana sestdiena sākās plkst. 14.00. Domāju, ka guļu savā gultā, sagribējās pačurāt. Atvēru acis, un izrādījās, ka guļu Vecrīgas šķērsielā uz pāris dēļiem, kuri uzklāti uz bruģa. Jau kādas 4 stundas. Paģiras. Cilvēku skatieni. NAJSSSS :me_gusta: :maybe actually NO me_gusta: :-/ Mobilais, naudas maks un dzīvokļa atslēgas bija kabatās, arī pašvaldības policija mani nesavāca — droši vien tādēļ, ka attiecīgo persōnu un iestāžu rīcības scenārijos nav iekļauti personāži, kuri aizmieg uz ielas plkst. 10.00 no rīta.

P.P.S. es uzskatu, ka trouble vakardienas/šodienas ballīte bija episka. Pirmkārt jau abas L., kuras pārvietojās 11 vai 12 cm virs zemes; un rums, un ... un tie kas bija tur, zina, par ko ir runa :-)

P.P.P.S. Mana ciba, tāpēc rakstu to, ko domāju pats, un kā pats jūtos. Vārdu sakot, īstu reālu cilvēku emocijas ir tik daudz spilgtākas, īstākas par internetu lasīšanu, ka ...

P.P.P.P.S. hedera, es izdzēru tavu sidru no ledusskapja. Šoreiz iemesls patiešām bija reāli nopietns, jo... ai, bla bla bla. Rīt tev nopirkšu jaunu, citu vietā.

Pēc krietna pārtraukuma palasīju frendlisti.

Kaut kādas izmaiņas redzu, tādi kā aktīvāki visi palikuši, jūs burbuļojat! Laikam pavasaris nāk :-)

— — —

Rīt kolhozā būs (je)ballīte ar segvārdu “karnevāls”. Esmu sagatavojies: ausu aizbāžņi — ček; pārtikas neaizskaramā rezerve — ček; ūdens neaizskaramā rezerve — ček, arī durvju aizbīdnis pārbaudīts. Faktiski es ballīti nepamanīšu — tā manā ikdienas ritumā neieviesīs korekcijas.

Novēlu, lai izdodas un ir jautri — lai arī man pašam tāda veida izklaides ir vairāk nekā vienaldzīgas, tomēr es cienu mēģinu cienīt arī alternatīvus viedokļus (tik ilgi, kamēr spēju no tiem distancēties un izvairīties).

:-)

— — —

Par to “gaļu” virsrakstā — tas saistīts ar vārda “karnevāls” izcelsmi.

— — —

Sen neesmu rakstījis, kā es jūtos, kā man iet, ko es daru un ko es gribu.

Jūtos lieliski gan fiziski, gan garīgi — ko arī jums novēlu :-)

Prāts man dzidrs, apetīte lieliska, miegs ciešs — es pat nezinu, ko es vēl vairāk varētu vēlēties :-)