ir tik bēdīgi, un apātiski, un tukši, un skumji, man liekas, ka jūku prātā

skaļa mūzika mazliet palīdz

The Doors - The End (Eitan Reiter Remix) - YouTube (skaņa ok, video mēsls_)

nu wtf smadzenes, kam jūs tā? kāpēc nepamatotas skumjas ir defaultais stāvoklis, nevis nepamatots prieks???

Ak, aizmirsu tajā sarakstā ierakstīt pie nevajadzīgajiem procesiem "savu emociju paturēšana pie sevis un savaldīšanās". Oj, tik daudz sevī ir krāts. Haha, saka jau, ka "depresija ir pret sevi vērsta agresija".

Atnācu uz kolhozu, rīkojos neadekvāti, sabļāvu uz dzīvokļabriedeni, man pret viņu nekāda naida un viņa ir ļoti jauka patiesībā, tik viņai ir daži [mani] kaitinoši ieradumi un gadījās pa ceļam; lai izventilētu niknumu, sāku tīrīt māju un iztīrīju santehniku, plīti; par laimi, tik zemu nekritu, lai mazgātu grīdas, tur jau būtu policija par tādu dzēruma delīriju jāsauc.

Jūtos lieliski!!! Rawwwrrrr!

P.S. Tīri nesaistīti — es pret sievieti esmu pacēlis roku tikai divas reizes mūžā, ar dažu dienu intervālu. Un arī toreiz es nesitu. Saņēmu aiz pleciem un sapurināju. Tas nebija alkohola reibuma rezultāts, es abas reizes biju pilnīgi skaidrā, bet to izraisīja miega deprivācja. Četras vai piecas dienas nebiju dabūjis kārtīgi izgulēties, sanāca gulēt 4 līdz 6 stundas diennaktī tikai, tad nu sanāca kā sanāca. Es pat nevaru teikt, ka nožēloju, jo tajās reizēs īsti nekontrolēju sevi, prāts vienkārši un dzedri man teica, ka sieviete uzvedas nepareizi un man viņu vajag fiziski uzvedināt uz pareizām domām. Nekāda naida. Patiesībā ārkārtīgi racionāli. Tikai tā racionālitāte kaut kāda dīvaina. Es vispār parasti sāku visnotaļ dīvaini uzvesties, ja nedabūju kārtīgi izgulēties, man rauj nost jumtu tad.

P.P.S. Par to iepriekšējo P.S. ... jocīgi, tās dienas arī bija vienas no lieliskākajām manā mūžā, es biju pirmo reizi nokļuvis visnotaļ īstos kalnos (Slovākijas Tatri) un biju milzīgā sajūsmā par tiem (nu jūs taču zināt, kā tas ir, pirmo reizi mūžā nokļūt īstos, klinšainos, sniegainos KALNOS!!!, pat ja tur ir tikai 2k metri vai aptuveni tā)... Jocīgi. Emociju šūpoles? Ļoti pozitīvas → ļoti negatīvas → ļoti pozitīvas?

apskāvieni ir labi, apskāvieni uzlabo un risina

par pārējo vēlāk vai arī nekad, teiksim tā, iziedams no trouble dzīvokļa, biju domājis, ka "piedzīvojumi" beigušies, taču es maldījos, tie piedzīvojumi, kuri skar mani, tikai sākās un turpinājās kolhozs_xxx telpās

taču [izskatās], ka beidzās labi, mana sapampusī rokas pirkstu locītava sadzīs

P.S. Mana sestdiena sākās plkst. 14.00. Domāju, ka guļu savā gultā, sagribējās pačurāt. Atvēru acis, un izrādījās, ka guļu Vecrīgas šķērsielā uz pāris dēļiem, kuri uzklāti uz bruģa. Jau kādas 4 stundas. Paģiras. Cilvēku skatieni. NAJSSSS :me_gusta: :maybe actually NO me_gusta: :-/ Mobilais, naudas maks un dzīvokļa atslēgas bija kabatās, arī pašvaldības policija mani nesavāca — droši vien tādēļ, ka attiecīgo persōnu un iestāžu rīcības scenārijos nav iekļauti personāži, kuri aizmieg uz ielas plkst. 10.00 no rīta.

P.P.S. es uzskatu, ka trouble vakardienas/šodienas ballīte bija episka. Pirmkārt jau abas L., kuras pārvietojās 11 vai 12 cm virs zemes; un rums, un ... un tie kas bija tur, zina, par ko ir runa :-)

P.P.P.S. Mana ciba, tāpēc rakstu to, ko domāju pats, un kā pats jūtos. Vārdu sakot, īstu reālu cilvēku emocijas ir tik daudz spilgtākas, īstākas par internetu lasīšanu, ka ...

P.P.P.P.S. hedera, es izdzēru tavu sidru no ledusskapja. Šoreiz iemesls patiešām bija reāli nopietns, jo... ai, bla bla bla. Rīt tev nopirkšu jaunu, citu vietā.