ai nu atspringst, nu iepisīs biku un būs viss čikiniekā tipī topī oki dokī ;-)

šodien cīņā ar sevi es atkal zaudēju

bet vēl es elpoju

un rīt būs mēness diena

Nākampirmdien jāiet uz darbu. Šausmas. Bet bišķi mazākas šausmas par naudas beigšanos.

Nu varbūt nebūs tik slikti. Kaut ko jaunu iemācīšos. Varbūt kāds iedvesmots entuziasts uz brīdi aizraus ar savām vīzijām. Birojos parasti ir silti un ir kafija ar cukuru.

Oriģināli bija jau jāsāk šopirmdien, bet izlūdzos atlikšanu par vienu nedēļu. Nebija jau jēgas to darīt īstenībā, neko jau šonedēļ tāpat nesadarīju un nesadarīšu vairs, jau ceturtdiena.

Šausmīgi nogurdina tā apziņa, ka jārūpējas par materiālām lietām, par naudu, par izdzīvošanu un ēšanu, mašīnām un elektrības un interneta rēķiniem... Man ir tik maz enerģijas.
Atlaist rokas un krist...

Izdarīt kaut ko konstruktīvu. Ak jā, šodien iešu uz attīstītāju tikšanos Functional Web focused 49th DevClub.lv Tickets, Thu, Nov 24, 2016 at 6:30 PM | Eventbrite, es pat nezinu, priekš kam. Varbūt neiet. Šajos mēnešos jau biju uz kādiem 4 vai 5 pasākumiem, startaptečhubismi un dev-lietas-visādas, vai tas man ko deva?

-----------------

Tie visi ir jautājumi. Kādas ir atbildes? Gribētos dzīvot abstraktā burbulī, dzidri zila kristāla kubā, kur nav nemiera un satraukuma, rūpju un rosības. Tā kā fiziskā līmenī šādu dzīvi man sev nav iespējams noorganizēt, tad ir otra iespēja: radīt to manā prātā, smadzenēs, manās attieksmēs pret dzīvi. Izolēt rūpes atsevišķos moduļos un veltīt tiem tikai tik daudz laika, cik minimāli nepieciešams. Izolēt, izdarīt kā nepatīkamu darbu, un pievērsties tam, kas patīk. Pievērsties nekam, tukšumam, dzidram debesszilumam kristāla skaidrībā un mierā.

-----------------

Starp citu, vairāki mani naidnieki (visniknākie) dzīvo manī pašā. Tos mazliet jau esmu iemācījies atšķirt no manis paša, to var izdarīt, tie ir saauguši ar mani, bet tie neesmu es. Kaut kas līdzīgs apziņas parazītiem no grāmatas.

Parasti tādu dienu kā šī vakaros es vairāk vai mazāk šausmīgi sadzēros alkoholus, taču šodien nesadzeršos, jo vairs nedzeru (uz kādu laiku, ne jau visu dzīvi, protams). Un... Un viss.

Bet manas mīļās smadzenes, nu kāpēc jūs ar tādu apskaužamu centību un regulāritāti sapišat pašas sevi!?

Šodien igrek kombinatorā uzdūros rakstiņam "The Dangerous Effects of Reading" (google docs kopija vēlākai lasīšanai ja nu oriģināls pazūd).

"the real danger in having a super-efficient-filter is that your default mode is exclusion – you reject long enough and you lose the ability to create things [that pass your own filter]"

Kā naglai uz galvas, nu jau gadus 10, 20? tā īsti ne strādāju, ne dzīvoju, ne atpūšos, ne mācos, tikai lasu internetus, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu...

Kad paliek par grūtu, tad dzeru alkoholus, bet vieglāk nepaliek, dzeru, lasu, lasu, lasu, lasu, lasu, dzeru, lasu, lasu, lasu, dzīvoju, lasu, lasu, lasu, dzeru, lasu, strādāju, lasu, lasu, lasu, lasu, dzeru, lasu, lasu...

реально блядь заебало

Vispār vakar agri no rīta man bija viens no briesmīgākajiem sapņiem mūžā.

Bija tā, ka es jutos slikti sapnī, un ļoti gribēju pamosties. Un pamodos. Un tad nevarēju saprast, vai šis ir sapnis vai nomods. Jo arī šajā līmenī man nepatika. Viss bija tik reāls. Vēlāk izrādījās, ka sapnis. Tātad -- 2 līmeņi.

Nekad vēl tā nebiju pārbijies sapnī.

Nezinu, kas tas bija. Agrāk tā nebija bijis. Vispār pēdējā laikā bieži visādi ĻOTI SPILGTI sapņi gadās. Vai tiešām sakarā ar pirms 3-4 nedēļām lietoto LCD monitoru?

that's it

I'm full

glāzē ir kefīrs, šķīvī 2 grauzdiņi, zaļās olīves un cepta ola -- un pilnība izrādījās tukšums

man mazliet bail

gan jau rīt pāries

P.S. tagad jāsagaida mans paša viedoklis:
1) rīt no rīta uz poxām
2) rīt vakarā, kad būs jāizlemj, vai vēl dzert standarta divus vakar' aliņus vai ko nopietnāku
*) par smēķēšanu nemaz nerunāju, rīt ap pusdienlaiku šefs uzbrauks un izsprāgšu laukā izvilkt vienu dūmu kā likts

piecēlos 15:30

baigais depresņaks

kaut kur tur, aiz kalniem, ir zeme, kur es nedzeru, ceļos laicīgi, nedzeru alkoholus, spēju pastrādāt, nelasu internetus visu dienu
nesasniedzamā tālumā

te nu es esmu — istabā bardaks, kolhozā arī viss palaists pašplūsmā un netīrs, esmu par mata tiesu no plosta uzsākšanas — šorīt pirmais, ko izdarīju, bija — iedzēru Franču pīlādzi, 14% alko, jauks dzēriens, garšīgs

šonedēļ esmu noskrējis tikai 5 km

vārdu sakot, atkal esmu kļuvis nožēlojams

nu jauki, jauki.

vispār, kaut kā jāsavācas

Plāns ir tāds: izdzeršu to mazo šmigas pudelīti, uzpīpēšu, auksta duša, pastaiga, saldējums

šī diena ir sapuvusi jau no galvas, taču tas pat ir labi — nav vairs jācenšas kaut ko darīt, paspēt, viss ir nokavēts un nevajadzīgs! relaksējoša sajūta.

Šodiena darba vietā iekšēji bija drausmīga (kā jau negulējušam), taču ārēji viss bija laikam labi. Laicīgi atnācu, un pat uzrakstīju kaut kādus kodus.

Kad klumburoju 2 km uz mājām, man likās, ka esmu sapuvis un tūlīt nokritīšu un sašķīdīšu gaļainās ļerpatās.

Pa ceļam uz mājām nopirku piemājas Latvijas Balzamā Allažu ķimeli, iedzēru, paēdu griķus, smēķēju cigaretes.

Es domāju, ka kosmoss man sūta nepārprotamu mesidžu, vienlaicīgi piešķirdams lielisku darba vietu un izcili sūdīgu pašsajūtu, bezmiegu un vientulību. Sak, draudziņ, vidi es tev nodrošinu, un tagad paskatīsimies, kas esi tu pats.

Sadzēros šovakar to Ķimeli. Nekur laukā neiešu, kādas ballītes, es knapi uz kājām turos. Ap 20:00 vai pat agrāk likšos gulēt, un ļoti ļoti ceru, ka negulētās iepriekšējās nakts iespaidā man šovakar un šonakt nāks miegs. Dod man spēku neko negribēt, iet uz darbu un gulēt, iet uz darbu un gulēt, un šad tad rīsu vai griķu saujiņu, man vairs patiešām šobrīd neko vairāk nevajaga.

Nu lūdzu. Miegu un neko negribēt. Miegu un neko negribēt.

Pateicos kosmosam par mājienu. Nu jā, maigākus paņēmienus es laikam nespēju saprast.

P.S. Un jā, darba vietā nelasu internetus. "Lomkas" šausmīgas, kas ir jocīgi. Laiks DRAUSMĪGI velkas.

P.P.S. Un kas attiecas uz Forever Alone — kad pats sevi sākšu mīlēt un cienīt, tad arī kontakti ar citiem cilvēkiem nodibināsies.

The magic button — Make Everything OK

Vairākas reizes nospiedu :-)

* * *

Šorīt pamodos plkst. 5.30 (bez modinātāja), jutos izgulējies, tomēr novārtījos gultā līdz plkst. 11.30.

* * *

Kaut nu šodien pietiktu spēka nesākt atkal veco riņķa danci — habr.ru, dirty.ru, 9gag.com, explosm.net/comics, boot.lv, nekur.lv, tvnet.lv, xkcd.com, linuxjournal.com, hacker news, dzone.com, facebook.com, draugiem.lv... Kaut izdotos saglabāt smadzenes tīras no šiem sārņiem, šīs nāvējoši žņaudzošās distrakcijas, kaut izdotos pastrādāt...

Izdzēru četrus bezalkoholiskos aliņus. Klausos The Chemical Brothers, atkal un atkal vienas un tās pašas dziesmas.

Jūtos tukšs un bezcerīgs.

Ir jau plkst. 1.25 naktī. Tas nozīmē, ka no rīta laicīgi nepiecelšos. Atkal. Atkal neko lāgā nepastrādāšu. Atkal sirdsapziņa. Atkal vēlu būšu mājās. Atkal neko nepamācīšos, ne daivingam, ne Javu. Atkal jutīšos slkti par to. Atkal neko nepakārtošu no manām mantām. Atkal aiziešu gulēt vēlu. Atkal parīt vēlu piecelšos. Atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal, atkal atkal atkal atkal atkal atkal atkal

Es pat nezinu, ko tādu lai izdara, lai rītdiena neaizietu tādā pašā pakaļā kā visas pārējās maija dienas :-(

Izrauties no nolādētā loka.

Lai diena būtu jauka.

Eh.

Nu bet vismaz mūzika ir forša.

Labi būtu rīt pamosties ar izdzēstu to atmiņas daļu, kura glabā informāciju, cik sliktas un neveiksmīgas bija malējās nedēļas, malējās dienas; ar smadzenēm, kurās būtu tikai bankas kartes PIN kods, darba vietas adrese, programmēšanas valodas un, vēlams, smaidīgs optimisms.

Bet brīnumi nenotiek.

Nu kāpēc tieši tagad, kad ir jauka darba vieta, kad ir vasara, kad varētu agri celties, čakli pastrādāt līdz plkst. 17.00, baudīt vasaru un visādi citādi normāli dzīvot, nē, tas nesanāk :-(

Es pats varu sev palīdzēt, būtībā tikai es pats, neviens cits.

Iešu gulēt. Rīts gudrāks par vakaru. Cerams, ka arī optimistiskāks.

Ir, ir tomēr izmaiņas manā personībā.

Pirms dažiem gadiem “šausmīgi aizgulēties” man nozīmēja nogulēt līdz plkst. 12.00, darbā ierasties ap plkst. 14.

Nu lūk, un šorīt šausmīgi aizgulējos — piecēlos plkst. 8.01, darba vietā ieradīšos ap plkst. 9.50. Neviens pat nepamanīs šo aizgulēšanos ^___^

— — —

Nu jau divus rītus nav skriets, bet tas nekas — saukšu šīs par atslodzes dienām, un atslodzes dienas ir katra treniņu grafika neatņemama sastāvdaļa, par to pat zinātnieki nestrīdas!

— — —

Šorīt garastāvoklis tīri labs, izskatās, ka diena būs produktīva un interesanta :-)

hhhhh hhhhhh hhhhh

ha-ha-ha-ha

patiesībā tā ir VIENĪGĀ IESPĒJA

jo Viņi atkal ir klāt

Lai kaut ko sāktu darīt, vispirms vajag darīt neko.

Nonākt absolūtās nulles punktā.

Te tas āķis. Un darīt neko ir ļoti grūti. Darīt neko == domāt neko.

Ak, tūlīt būs jādodas pasaulē. Tas ir tik šausmīgi, ka jāiet laukā. Vismaz laiks tagad ir labs, glāsmains, pelēcīgi patīkams :-)

Kārtējo reizi man diena sākas ar jautājumiem... "Where do I start? Where do I begin?"... Ir plkst. 13.10 dienā, un es tikko esmu paēdis brokastis... Epic Fail again.

Šausmīgi patika tas mans emociju uzplaiksnījums no rīta, tagad gan nesaprotu, no kurienes tas radās, taču bija patīkami dažas minūtes kaut ko just, nedomājot ne par tā iemesliem, ne mērķiem, vienkārši just :-)

Vakar man mašīnu nevajadzēja; bet šodien atkal ir tā, vajag — totāli rodas plāniņi kādu skapīti kaut kur aizvest! =) Nu, nekas īpaši sarežģīts jau nau, tik vien kā jāsadabū vienas dienas braukšanas atļauja no CSDD, jāsagrabina naudiņa un jādodas pēc autiņa, man patika šī atskaņa, ļoti skaņa. Nu, nez vai šodien sanāks paveikt, bet varbūt? Tā vienas dienas atļauja mani mulsina (nekad neesmu tādu ņēmis), par pārējo tā kā skaidrs.

Tagad sliešos kājās, ieiešu dušā, un došos. Jāpaturpina šis absurdais eksperiments — es ticu, ka drīz pienāks dienas, kuras es dzīvošu saskaņā ar sevi! Varbūt tas pat būs rīt!

Un, kā vienmēr — smaidu un saku: Why so serious :-)

Uznāca kaut kādas eksistenciāli briesmīgas šausmas :-(

Briesmīgas šausmas, šausmīgas briesmas, LOL :-)

Šausmas ir apstulbinošas, viņas sašaurina redzesloku un neļauj saskatīt iespējas... tās redz tikai alas un spraugas, kurās norakties un paslēpties. Nu un pašpietiekamības neesamība utml.

Bet tas nekas, jo man vēl pieder naudas vienības, par ko nopirkt kalorijas un uzturvielas, kuras nepieciešamas mana ķermeņa (un tātad arī prāta) eksistencei :-)

— — —

RU valodas zinātājiem jociņš no bash.org.ru (pēdējā laikā mans vienīgais elektroniskais tekstuālais ziņu avots, neskaitot sviesta cibu).

bash.org.ru — 407168
В одной MMORPG перед переходом на очередной ярус данжа:
ххх: передохнем
yyy: это прогноз или тебе было влом до ё тянуться?

Nu stulbi tā skaidrot, bet:
— передохнём == atvilksim elpu
— передохнем == nosprāgsim (apsprāgsim)

Tāpēc es tik ļoti mīlu krievu valodu, šo mazo, bet būtisko niansīšu dēļ :-)