Sviesta Ciba |

qgmr101 (

qgmr101) rakstīja,
@ 2010-05-13 05:38:00

Entry tags:

akomplišments, skriešana

Pēc 10 minūtēm — plkst. 5.50 — sākšu skriet. Tā padomāju, ka sāk jau vispār interesēt, cik km un cik ātri noskrienu. Nē, nē, pagaidām nē, vismaz tās 8 nedēļas jānoskrien, lai izveidojas pieradums, un tad jau sākšu mērīt, savādāk sapirkšos vēl tagad visādus Nike+ čipus un GPS trakerus un pulsa skaitītājus un aplauzīšos pēc tam.

UPD plkst. 8.24.
Priekš kam man GPS takotājs, ja ir hronometrs, redze, atmiņa un Google kartes?
Noskrēju 6,4 km 37 minūtēs, tātad vidējais ātrums bija 10,4 km/h.
Tagad regulārie skrējēji drīkst pazoboties par iesācēju ^_^

Man tas ir rekords, garākais skrējiens uz šo brīdi, tā lūk :)

(Ierakstīt jaunu komentāru)

minikin
2010-05-13 12:19 (saite)

Kāds tur "pazoboties"?! Normāls ātrums! Es no sava viedokļa skatoties varu teikt, ka pat ļoti labs! :) Es parastajos skrējienus skrienu tāpat vai lēnāk, reizēm pat speciāli stipri lēnāk - sirds treniņam. Un 6,4 km nav nekāda mazā distance, ņemot vērā, ka pavisam nesen esi sācis skriet.
(Jāatzīst, ka es gan neesmu nekāds skriešans monstrs, kas varētu baigi analizēt skriešanas datus :D )
Un par to mērīšanu - speciālās mērīšanas ierīces vispār ir ļoti laba lieta :) Mums mājās ir viens no Garmin, kas fiksē visvisādus datus. Vislabāk man patīk, ka savu skrējiena "taku" vari pēc tam uzlikt uz maps.google un apskatīties, kur un kā esi skrējis :)
Bet kopumā bez tā var normāli iztikt, sākumā jau nu noteikti. Hronometrs rokā un pēc tam tik kartē kilometrāžu apskatīt. Kā Tu jau izdarīji :)
Ja vēl ir interese ar citiem salīdzities, piemēram, motivācijas nolūkā, tad varu ieteikt noskrien.lv lapu. Tur ir sastopami gan skriešanas monstri, gan arī parastie mirstīgie, kam patīk regulāri paskriet.
P.S. Rīgas Maratonam jau pieteicies?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

qgmr101
2010-05-13 17:35 (saite)

Nedaudz vairāk kā pirms nedēļas man bija iespēja notestēt [ē... nu radinieka viena vārdu sakot] iegādāto ierīci — ražotāju neatceros — kas vienlaicīgi gan reģistrē GPS datus (skrējiena maršrutu), gan arī pulsu (sirdsdarbību). Skrēju apmēram vienu jūdzi (1600m), ja pareizi atceros, tad ar 14 km/h vidējo ātrumu un sirds strādāja tā ap 198 sitieni minūtē — patiesībā tā arī bija mana pirmā skriešanas reize. Tad uz kompīša to maršrutu varēja redzēt kartē un pie katra punkta vēl apskatīties, kā strādāja sirsniņa un tā, teiksim pēdējos 100 metros bija sprints un varēja redzēt, kā palecās pulsa grafiks. Nu, un tad arī sākās — nākamajā vakarā, jau citā vietā, izgāju pastaigāties, aizgāju 3 km no mājām. Bija zvaigžņots vakars. Un tad padomāju — kāpēc gan atpakaļ nepaskriet? Un noskrēju tos 3 km. Nu, un tagad nevaru apstāties :)

———

Rīgas maratonam neesmu reģistrējies. Man no maratona bail — pat īsākajā piedāvātajā distancē visi mani taču apdzīs!

Uzraksījis šo, paskatījos maratona lapā, un redzu, ka svētdien Mežaparkā būs treniņskrējiens! Bet es šajās brīvdienās esmu Rīgā, tā ka tik vien jāizdara, ka jāiekāpj tramvajā un jaaizbrauc!

Vārdu sakot, svētdien uz treniņskrējienu Mežaparkā būšu — ja vien nelīs lietus! Kā saka, ja ne lekt ūdenī, tad kāju apmērcēšu gan — pārnestā nozīmē :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

minikin
2010-05-13 18:20 (saite)

Jā, skriešana kaut kā ļoti "ievelk", ja tā var izteikties. Dažas reizes paskrien, un jau rodas arvien lielāka interese. Savu pirmo skrējienu es skrēju septembrī (2009) pēc tam, kad noskatījos Zelta Kedas sacensības Mežparkā. Kaut kā uzrunāja tā pacilātā atmosfēra un izdomāju intereses pēc pamēģināt, cik varu noskriet turpat pie mājām stadionā. Sākotnējā doma bija noskriet 1 km, bet sanāca noskriet ceturtdaļmaratonu - 10,5 km. Pēc tam, protams, sāpēja pēdas utt, bet galvā jau izstrādājās kaut kāds skriešanas pieradums, tā nu jau pēc nedēļas skrēju Valmieras maratona satelītskrējienu. Un, lai arī ātrums bija diezgan mazs un rezultāts nebūt nebija no labākajiem, bija liels prieks - par to, ka vispār varēju noskriet. Un vispār - maratonos ļoti pozitīva gaisotne, saņem lielu pozitīvo lādiņu. Jo parasti jau tāpat apzinies, ka ne pirmā, ne trešā vieta nespīd, tādēļ tāpat sanāk skriet nevis rezultāta, bet sava prieka pēc :)
Tāpēc ļoti iesaku pieteikties mazajai distancei. Pozitīvo emociju dēļ. Turklāt parasti ir arī daudzi, kas skrien dažādos tērpos, kuros grūti kustēties, jaunās māmiņas ar ratiņiem, atmuguriskie skrējēji... tā kā pēdējais nepaliksi 100 % ;) Un ja pat paliktu - kas tur slikts? Bet nē, tas nav iespējams.
Par Mežparka treniņiem - diezgan noderīgi. Biju uz pašu pirmo treniņu. Liels pluss ir tas, ka pirms un pēc skrējiena pamāca pareizi staipīties. Skrienamā distance nav gara, liekas ap kādiem 4 km. Ir, protams, daži, kas aizskrien lielā ātrumā pa priekšu, bet ir arī daudzi, kas lēnītēm skrien. Mūsu bariņš lēnītēm izskrēja Mežparka apli, liekas zem 10 km/h :)
Par ātrumu - 14 km/h jau ir baigais ātrums! Vismaz priekš manis. Vienreiz testēju savu ātrumu, noskrienot ar 13,4 km/h vienu km, sapratu, ka diez cik vairāk tādā ātrumā nenoskrietu. Bet pulss 198 ir tomēr par daudz. Man liekas, ka vairāk par 160 nebija ieteicams, jo tad sirdij ir pārslodze. Kaut gan varbūt Tev būtu nedaudz cits ieteicamais pulss, 160 ir mans ieteicamais nepārsniedzamais.
Par ierīci - mums ir kaut kas ļoti līdzīgs mājās, ļoti interesanta mantiņa - jāatzīst!
P.S. Atvainojos par tādu teksta palagu! Kaut kā skriešanas tēma man izraisa izteiktu rakstīšanas māniju... :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	qgmr101 2010-05-13 18:25 (saite)
	Par tiem 14 km/h — es pēc tā skrējiena biju beigts uz kādu brīdi, pilnīgi biju uz savu spēju robežas. Iespējams, ka ātrums tika sasniegts tāpēc, ka blakus brauca aizdotās skriešanas mērierīces īpašnieks ar velosipēdu un jaukiem uzmundrinājuma vārdiem :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: