qgmr101 ([info]qgmr101) rakstīja,
@ 2010-05-13 05:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:akomplišments, skriešana

Pēc 10 minūtēm — plkst. 5.50 — sākšu skriet. Tā padomāju, ka sāk jau vispār interesēt, cik km un cik ātri noskrienu. Nē, nē, pagaidām nē, vismaz tās 8 nedēļas jānoskrien, lai izveidojas pieradums, un tad jau sākšu mērīt, savādāk sapirkšos vēl tagad visādus Nike+ čipus un GPS trakerus un pulsa skaitītājus un aplauzīšos pēc tam.

UPD plkst. 8.24.
Priekš kam man GPS takotājs, ja ir hronometrs, redze, atmiņa un Google kartes?
Noskrēju 6,4 km 37 minūtēs, tātad vidējais ātrums bija 10,4 km/h.
Tagad regulārie skrējēji drīkst pazoboties par iesācēju ^_^

Man tas ir rekords, garākais skrējiens uz šo brīdi, tā lūk :)



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]minikin
2010-05-13 18:20 (saite)
Jā, skriešana kaut kā ļoti "ievelk", ja tā var izteikties. Dažas reizes paskrien, un jau rodas arvien lielāka interese. Savu pirmo skrējienu es skrēju septembrī (2009) pēc tam, kad noskatījos Zelta Kedas sacensības Mežparkā. Kaut kā uzrunāja tā pacilātā atmosfēra un izdomāju intereses pēc pamēģināt, cik varu noskriet turpat pie mājām stadionā. Sākotnējā doma bija noskriet 1 km, bet sanāca noskriet ceturtdaļmaratonu - 10,5 km. Pēc tam, protams, sāpēja pēdas utt, bet galvā jau izstrādājās kaut kāds skriešanas pieradums, tā nu jau pēc nedēļas skrēju Valmieras maratona satelītskrējienu. Un, lai arī ātrums bija diezgan mazs un rezultāts nebūt nebija no labākajiem, bija liels prieks - par to, ka vispār varēju noskriet. Un vispār - maratonos ļoti pozitīva gaisotne, saņem lielu pozitīvo lādiņu. Jo parasti jau tāpat apzinies, ka ne pirmā, ne trešā vieta nespīd, tādēļ tāpat sanāk skriet nevis rezultāta, bet sava prieka pēc :)
Tāpēc ļoti iesaku pieteikties mazajai distancei. Pozitīvo emociju dēļ. Turklāt parasti ir arī daudzi, kas skrien dažādos tērpos, kuros grūti kustēties, jaunās māmiņas ar ratiņiem, atmuguriskie skrējēji... tā kā pēdējais nepaliksi 100 % ;) Un ja pat paliktu - kas tur slikts? Bet nē, tas nav iespējams.
Par Mežparka treniņiem - diezgan noderīgi. Biju uz pašu pirmo treniņu. Liels pluss ir tas, ka pirms un pēc skrējiena pamāca pareizi staipīties. Skrienamā distance nav gara, liekas ap kādiem 4 km. Ir, protams, daži, kas aizskrien lielā ātrumā pa priekšu, bet ir arī daudzi, kas lēnītēm skrien. Mūsu bariņš lēnītēm izskrēja Mežparka apli, liekas zem 10 km/h :)
Par ātrumu - 14 km/h jau ir baigais ātrums! Vismaz priekš manis. Vienreiz testēju savu ātrumu, noskrienot ar 13,4 km/h vienu km, sapratu, ka diez cik vairāk tādā ātrumā nenoskrietu. Bet pulss 198 ir tomēr par daudz. Man liekas, ka vairāk par 160 nebija ieteicams, jo tad sirdij ir pārslodze. Kaut gan varbūt Tev būtu nedaudz cits ieteicamais pulss, 160 ir mans ieteicamais nepārsniedzamais.
Par ierīci - mums ir kaut kas ļoti līdzīgs mājās, ļoti interesanta mantiņa - jāatzīst!
P.S. Atvainojos par tādu teksta palagu! Kaut kā skriešanas tēma man izraisa izteiktu rakstīšanas māniju... :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]qgmr101
2010-05-13 18:25 (saite)
Par tiem 14 km/h — es pēc tā skrējiena biju beigts uz kādu brīdi, pilnīgi biju uz savu spēju robežas. Iespējams, ka ātrums tika sasniegts tāpēc, ka blakus brauca aizdotās skriešanas mērierīces īpašnieks ar velosipēdu un jaukiem uzmundrinājuma vārdiem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?