sveika, tsiba, sen neredzēta


esmu šokēts, ulvs ir kļuvis par skrējēju o.O -- kas notiek? wtf? visas iespējas izņemot heroinčegu jau... izsmeltas? vai kā?


Tam par godu atraku manus pīptabakus krājumus, nu tabaka sausa kā salmi, papīri un filtrininzgi gan čaukstīgi perfekti -> tagad tinu vienu lai atcerētos vecos citus laikus


In general; man iet tā, ka esmu pastāvīgās darba attiecībās ar Uzņēmumu. Un Algu Maksā. Tātad -- man iet labi. Ko arī Tev novēlu. Atā.

P.S. Endomondo is dead. I have many sads. Bet tāpat jau aiziešu uz to viņu jauno App Armor vai kā viņu tur sauc appu, jo izejas ta nau. RIP Endomondo. Žēl, ka labās lietas nobeidz. BTW esmu @Endomondo kopš Jan 12 2011 7:17AM 4.5 km Early Morning Run

P.P.S. Gandrīz kā MAS 1) mans pirmais workouts Endomondo un 2) es pārgāju no Endomondo uz X jo.

UPd. A Sķiltenes? To lietu tak vaig aŗī dzan ai de dzin [AT!!

paskrien piestāj
piesēdi piesaulē
pasēdi
pameditē

Otrdiena bija intensīva diena, un izdomāju, ka trešdiena arī tāda varētu būt. Viss kā parasti, bet. Kā jau saka internetos, nebija intensīva, jo nebij pauzes. TB, tā es biju iedomājies, tā man likās, little did I know. Vārdu sakot, parastā dzīvīguma no rīta nebija, nebija tāda "rush". Bet. Bet. Šodien nekaitināja Rīgas centra automašīnu troksnis, šodien nekaitināja kondicionētāju troksnis birojā. VISPĀR NEKAS NEKAITINĀJA. Tā parasti nav. TB, nebija spilgtuma, BET arī NEKAS NEKAITINĀJA un NENOSPIEDA. Man tā nebija bijis es nezinu, nu, ... VIENMĒR tb NEKAD? /gadus 10/ Tad tā nedepresīvie cilvēki jūtas VISU bļe fakin LAIKU!?


tas darbojas

wow

nezinu kā, nezinu, cik ilgi, bet nu wow,

P.S. Kaut kad jāizrakstās par skriešanu, slinkums daudz rakstīt, bet nu īsumā ir tā, ka skriešana nepalīdz, skriešana pret depresiju ir tāds plāksterītis uz īsu brītiņu, visi tie pus- un maratōniņi un 5 km un MDEBILF* utt. Ir OK, bet īstenībā pa lielam fufels. Skrējieni ir tāds endorfīnu "hits", uz to brīdi tas depri atslēdz, bet pēc brīža endorfīni beidzas un Mrs. D ir atpakaļ, pat ar papildus spēkiem, vārdu sakot, pēc manas pieredzes ar skriešanu no Mrs. neaizbēgsi. Ideōlōģiski punktu manai skriešanai aizrautībai pielika intervija ar vienu Krievijas kosmonautu, kur viņam pajautāja, cik km jūs no rītiem skrienat? Viņš atbildēja, kādus 2 vai 3, neesmu jau zirdziņš, lai skrietu gabalus, parasti no rītiem bišku paskrienu un pēc tam daru parasto standarta rīta rosmi (BET! Katru rītu. Rīta rosmi. Svaigā gaisā.) un viss. Dažus mēnešus pēc intervijas viņš tika atzīts par fiziski derīgu un un aizlidoja kosmosā (kosmosa speišip-kuģī).

P.P.S. Patiesībā, nekam vairs tā īsti nav nozīmes [izņemot manu personīgu fizisku diskomfortu, sāpes, garlaicību, nogurumu]. Kaut kādas domu driskas, pseidosaprātīgas reakcijas uz ārējiem kairinātājiem, vārdiem čatiem un frāzēm. Vai tu vari nomirt vēl dzīvāks par mirušu? VAINAS APZIŅA birch "ne zariņa nenolaizu" please?

* MDEBILF === My Daughter's Ex Boyfriend I'd Like to Fuck (c) metalpostcard & mala

vakar gulēt 2300, šorīt pamodos 0630, piecēlos 0655

vakar alkoholus nedzēru, šorīt esmu sev ārkārtīgi pateicīgs par to, ka nav paģiru moku

šorīt savācu pēdējās gribasspēka atliekas un devos skriet, noskrēju 5 km

Vakar nedzēru alkoholus, yay! Organisms ir smieklīgs: ap to laiku, kad parasti vakarā dzeru alkoholus, ap 1845, sāka mazliet vibrēt rociņas.

Aizgāju gulēt 2320, pamodos 0630, piecēlos 0650.

0655 izgāju paskriet, noskrēju 3.33 kilometrus. Pēc lietus viss tik zaļš un raibs un miglains, ļoti skaisti. Visskaistākais gadalaiks.

Interesants šis dzīves duālisms, esi iespiests starp divām šausmām: pretīgu darbu vai drausmīgu nabadzību. Šajā divpolu sistēmā atbildes nav, to varētu atrast kaut kur ārpus kastes droši vien.

Ak jā, šorīt, šobrīd, es varētu teikt, ka jūtos laimīgs.

Esmu uzēdies no 63 līdz 71 kg o_O

Apmēram pusgada laikā, kopš pagājušā gada oktobra. Re, ko nozīmē maz skriet un sistemātiski stresiņu apklusināt ar ēdieniņu. Un pēdējā mēneša vai divu laikā arī ar alkoholiņu.

Un liela daļa no tā jaunā svara ir uz vēdera.

Mņerh.

P.S. Šovakar nepiedzēros, aizgāju paskriet: 10,23km — 1h:15m:41s — vidējais ātrums 07:24 min/km. Nu lēni un grūti man gāja, bieži nācās pāriet soļos. Starp citu, svēros pēc skriešanas, nevis pirms.

P.S.S. Skaista jau daba šovakar bez gala, viss tik svaigi zaļš un mazliet uzlija lietus, smaržoja tik patīkami, ka caur savām iesnām pat varēju just ^_^

2235 aizgäju gulēt, 2245 aizmigu, 0700 pamodos, 0712 piecēlos.

Šorīt paskrēju, 3 km, pēc ilga pārtraukuma, un bija pagrūti.

Šodien būs eksperiments: mēģināšu uzvesties kā racionāli domājošs, internetus nelasošs, saprātīgs, nedistraktēts cilvēks. Pagaidām izdodas.

1009 izdodas
1031 milzīgs kārdinājums, bet tomēr izturēju un nenorāvos
1046 kārdinājums distraktēties milzīgs, izieshu ārā uz brīdi
1102 turos sakostiem zobiem
1124 IR GRŪTI, ŠAUSMAS (bet vēl turos)
1139 galvenais ir tukšums, miers un klusums prātā, no tā izdīgst zinātkāre un vēlme darboties. visgrūtāk ir neiekrist distrakcijas slazdos
1151 dzidri zilo kristāla kubu atrodu negaidītās vietās. tepat aiz briljantiem klātās distrakcijas mēslu čupas tas ir.
1209 eju pusdienās

Pārmaiņas pēc par kaut ko labu manā dzīvē. Šonedēļ katru rītu četras dienas pēc kārtas izdevās ap plkst. 0710 iet skriet. Pagājušomēnes tas izdevās max trīs reizes nedēļā.

Un vispār rit jau ceturtais mēnesis, kopš katru dienu noskrienu vismaz 2 kilometrus. Esmu izlaidis tikai 2 vai 3 dienas triju mēnešu laikā.

P.S. Arī šorīt tramvajā braucu par velti ar “puteņa biļeti”. Dzīve ir skaista, ne? :-)

šodien esmu noskrējis 3 km un nogājis 14 km, un vēl nau miera

ir zināms svaigums

Endomondo rāda, ka šogad esmu noskrējis 777 km.

Jē, pirmdienāāāāāh! ^_^

Pagājušajā — 2015. — gadā kopumā noskrēju 616 km. Šogad noskrieti jau 617 km. Ir krietni uzlabojies tā saucamais vienmērīgums — līdz šim šogad bija tikai viena nedēļa, kurā es nebiju skrējis.

Pateicos reptiliāņu virskungiem par šo brīnišķīgo iespēju realizēt manus skriešanas sapņus.

Čipa laiks: 01:54:12

Mērķis — noskriet šogad pusmaratōnu zem 2h — sasniegts. Jūtos apmierināts.

Lielāko daļu skrēju, piezemējoties uz pēdu priekšējās daļas, izņemot ~1 km ap 7. kilometru, kad kreisajā pēdā dzīsla sāka neuzvesties un sāpēt. Mazliet atpūtināju dzīslu papēžskrējienā un pārgāja.

Pasākums patika — lielskrējieniem piemīt burvība.

Šodien pirmo reizi šogad noskrēju pusmaratōnu. Pats, neoficiāli.

Distance 21,0975 km, laiks 2h:02m:24s, vidējais temps 05:48 min/km, uz katras rokas plaukstas locītavas 1,13 kg svars, piezemēšanās un atsperšanās uz pēdas priekšējās daļas, segums: pārsvarā grantēti un meža ceļi.

Izskatās, ka Lattelecom Rīgas maratona skriešanas pasākumam 15. maijā, kur esmu reģistrēts pusmaratōna distancei, esmu puslīdz gatavs. Svarus droši vien uz pasākumu nevilkšu :-)

Garastāvoklis ir tik ļoti atkarīgs no miesas kustināšanas -- paskrēju 8 km (apmēram 4 km no tiem basām kājām, otro reizi šogad) un jūtos samērā OK tagad.

Mazliet iedzeru vīnu, vienu (bet pilnu) glāzi. Pussauso sarkan-.

Viena lieta, kas besī -- esmu aizmirsis, kā tas ir -- baudīt dzīvi. Visur redzu tikai pienākumus un darāmus darbus un VAJAG to un šito. Nesanāk atslābt. Visu laiku stresā.

Šausmīgi daudz prokrastinēju darbā, internetus lasot pārsvarā, no tā drausmīgi nogurstu. Kavējas termiņi, problēmas milzt, tad kaut kā sanāk izlāpīties un tad atkal no gala. It kā jau varētu sistemātiski un jauki un nesaspringstot, bet nesanāk. Jo iekšējais apziņas parazīts prasa stresu, stresu, stresu, stresu, stresu, ņam ņam ņam.

P.S. Ak jā, šodien Jyskā nopirku tumši violetu spilvendrānu. Man patīk :-)

UPD. #erebush Izdzēru visu 07 vīna pudeli. Meh. Nevaru apstāties, kad sāku dzert alkoholus. Nu, vismaz tagad ir 02:00, tātad rītdiena būs riebīga, taču kopumā saglābjama vēl. Gary Jules- Mad world (with Lyrics) - YouTube.

P.S.S. Es laikam esmu galīgi sapisies -- significant parts of my everyday life are kinda the same as a typical bad trip.

Šodien kaut kādā veidā burtiski piespiedu sevi nelasīt darba vietā internetus -- dvēselē radās melnais caurums -- tā notiek, kad atkarība iet prom. Satraucos. Iedzert nevarēju -- jo esmu uz kādu laiku etilspirta lietošanu atmetis. Šodien 22. diena bez alkohola, yay!

Egle salijusi, kāpt jau varētu, droši vien pie stumbra zari pasausi, kā jau eglei, bet īpaši patīkami nebūtu. Bez tam -- tā ir tāda statiska nodarbe, nu kur tu cilvēks liksies no egles galotnes -- būtu jākāpj tad zemē -- un tad ko?

Lai nomierinātos, noskrēju pusmaratōnu, pirmo reizi šogad. Pa meža ceļiem, mazliet arī vienkārši pa mežu. Ap katru roku biju aplicis 1 kg svaru.

Distance un laiks: 21 km, 2h:12m:28s, vidējais ātrums 6:14 min/km. Šķiet, mans lēnīgsnējākais pusmaratonis ever :-)

Tagad ir labi ^_^

Šorīt dzeguze mani šim gadam aizkūkoja -- skrienošu, lietū, mežā, plkst. 7:30 no rīta, bez naudas un ar tālruni un atslēgu kabatā.

mans alkoholisms mazliet sāk uztraukties.

iesēžos vilcienā blakus kolēģim, un viņš man tādā klusā balsī piedāvā visādas lietas...

sākas jau nevainīgi, ar klasisko, jau apnikušo, kuru iemācījos īzī atšūt: ...maratōnu nākošgad skriesi?

bet turpinās ar... šajās brīvdienās Vecāķos orientējos Magnētā... ā, nesaproti, ko tur darīt?... gribi -- karti parādīšu?... kartes ar skaidrojumiem internetos arī var apskatīt...

grrr, kā lai pasargā manu orienēšanās nevainību tādos apstākļos!? negribu sportot, gribu dzerstīties katru vakaru un brīvdienās manā nodabā!

Aizvakar neko neēdu un neieskatījos internetos (vispār datoru neieslēdzu), noskrēju 10 km. Neēst izrādījās diezgan viegli, tā īsti ēst sagribējās tikai dažas reizes, tad iedzēru minerālūdeni un viss čotka. Vajadzēs vēl neēšanas dienas uztaisīt. Jo nu ēdu par daudz (tas nomierina nervus), savienojumā ar neskriešanu tauku kroka uz vēdera diezgan pabieza uzaugusi, vismaz divu pirkstu biezumā, pretīgi, ka tā ir daļa no manis :-/

Vakar piecēlos plkst. 5:55, noskrēju 2,5 km, pēc tam visu dienu biju miegains un salasījos internetus līdz galvassāpēm, beigās pēcpusdienā nolikos snaust un snaudu līdz vakaram.

Šodien noskrēju 9 km. Internetus ļoti maz skatījos, tik par cik youtubē mūziciņu uzlikt un Endomondo paskatīties. Un cibas freidlisti.

Mentāli jūtos nedaudz atvildzis, mazliet dzidrāks.

Šogad vēl 9 km jānoskrien.

Vispār labas brīvdienas. Kāda nekāda ticība tam, ka spēšu celties no rītiem laicīgi, spēšu nelasīt internetus (īpaši darbā), spēšu kaut cik strādāt un tādējādi neizlidot no darba atkal parādījās. Tad jau redzēs, protams... tad jau redzēs.

Vakar ierados darba vietā plkst. 8:17, šodien piecēlos plkst. 5:40 bez modinātāja, noskrēju 5 km un būšu darbavietā ap plkst. 7:45.



A donor heart beating in a mechanical system which keeps it warm, oxygenated, with nutrient enriched blood pumping through.