Nedaudz vairāk kā pirms nedēļas man bija iespēja notestēt [ē... nu radinieka viena vārdu sakot] iegādāto ierīci — ražotāju neatceros — kas vienlaicīgi gan reģistrē GPS datus (skrējiena maršrutu), gan arī pulsu (sirdsdarbību). Skrēju apmēram vienu jūdzi (1600m), ja pareizi atceros, tad ar 14 km/h vidējo ātrumu un sirds strādāja tā ap 198 sitieni minūtē — patiesībā tā arī bija mana pirmā skriešanas reize. Tad uz kompīša to maršrutu varēja redzēt kartē un pie katra punkta vēl apskatīties, kā strādāja sirsniņa un tā, teiksim pēdējos 100 metros bija sprints un varēja redzēt, kā palecās pulsa grafiks. Nu, un tad arī sākās — nākamajā vakarā, jau citā vietā, izgāju pastaigāties, aizgāju 3 km no mājām. Bija zvaigžņots vakars. Un tad padomāju — kāpēc gan atpakaļ nepaskriet? Un noskrēju tos 3 km. Nu, un tagad nevaru apstāties :)

———

Rīgas maratonam neesmu reģistrējies. Man no maratona bail — pat īsākajā piedāvātajā distancē visi mani taču apdzīs!

Uzraksījis šo, paskatījos maratona lapā, un redzu, ka svētdien Mežaparkā būs treniņskrējiens! Bet es šajās brīvdienās esmu Rīgā, tā ka tik vien jāizdara, ka jāiekāpj tramvajā un jaaizbrauc!

Vārdu sakot, svētdien uz treniņskrējienu Mežaparkā būšu — ja vien nelīs lietus! Kā saka, ja ne lekt ūdenī, tad kāju apmērcēšu gan — pārnestā nozīmē :)