Tas, ka nacionālā jautājuma nevajadzīga cilāšana ir izdevīga pārāk daudziem, un ne tikai .lv iekšienē, imho ir acīmredzami.

Taču par pašu klipu - diemžēl ir arī otra puse, tā kā nu.

Nav nācies lasīt grāmatas, kurās kāds Franciju mīlētu vairāk kā Romēns Garī - Viļņā dzimis poļu ebrejietes un krievu ebreja dēls, divkārtējs Gonkūru prēmijas laureāts, Francijā nokļuvis jau pusaudža gados. Viņš raksta arī par to, cik grūti mātei veicās ar franču valodu un kā viņa savu dēlu izaudzināja par Francijas patriotu, daudz vielas pārdomām par īstu un viltus patriotismu.

manuprāt gan tā ir paša izvēle, vai mīlēt latvieti, vai krievieti, vai sievieti parasto. Tāpēc jau nav jāpieprasa atzīt savu valodu kā otrā valsts valodu!!
Jā, es zinu, ka kaimiņos dzīvo krievi un man ir gana daudz draugu krievu, taču pat ar viņiem saruna ātri vien pāriet krievu valodā, ja vien latvieši to pārzin sarunu līmenī. Jā - tas iespējams bagātina mani, taču tas arī piesārņo ikdienas valodu.. un tas bullshits par krievu nabaga bērniem - nu cmoon.. kādasir proporcijas latviešu plūsmas dārziņos,cik tur ir Ņikitu un Aleksandru... sievišķim ar akcentu ir pārkāptas tiesības, jo bērnam nav iespēju apgūt izglītību dzimtajā valodā.. varbūt tev pašamar tagad jāiet uz pašvaldīgu un jāpastāv, ka ar tavu bērnu lai b/d sarunājas latviski nevis igauniski.. viena lieta, ka viņi nejūtas piederīgi Krievijai un nejūtas labi te, bet vienmēr jau ir izvēle.. kaut vai asimilēties, kopt savas nācijas paražas svešumā vai atgriezties senču dzimtenē..

Mīļā miera labad latviešiem vienkārši vajadzētu atteikties no savas latvietības, valodas, kultūras un arī no savas valsts. Tā būtu labāk, visi dzīvotu draudzīgi, neviens nelamātu par fašistiem. Tāpat jau visas visas tautas un rases taču sajauksies. Pie velna, nav ko kašķēties, runāsim krieviski un būsim draugi!

Daļa latviešu tik ļoti iekrituši valodas un kultūras (par ko pašiem nereti maz sajēgas) aizsargāšanā, ka tiešām aizmirst vienkāršas cilvēcīgas vērtības.
Man vīrs ir krievs, ģimenē runājam vienkārši katrs savā valodā, valoda ir daļa no mūsu identitātes un saprasties šī atšķirība netraucē. Ar kolēģiem latviešiem viņš runā latviski, ar krieviem - krieviski. Pati, kad strādāju par tulkotāju, ar blakus sēdošo kolēģi - krievu - runāju krieviski, viņš ar mani latviski. Treniņam. Ar vīra radiem, kuri gados jauni, sarunājamies latviski, ar omītēm runāju krieviski.
Man tas šķiet tikai normāli. Man krievu kultūra ir interesanta, tā ir bagāta, mazliet eksotiska. Tāpat neaizmirstu arī latviskās paražas. Mums ir divpusēja ģimene.
Man ir laimējies - ar etnisko naidu nesaskaros. Man tiešām nav nācies saskarties pret mani kā latvieti agresīvi noskaņotu krievu, vai kādu latvieti, kas nosodītu manu laulību ar krievu.
Es pieļauju, ka liela nozīme ir mūsu pašu attieksmei. Jo mēs vairosim pozitīvo pieredzi, jo vairāk cilvēku sapratīs, ka cita valoda vai kultūra mūs nespēj tā apdraudēt, kā baidāmies. Apdraudējums nāk no pašu naida un agresijas.