Kādā Rīgas sabiedriskās ēdināšanas iestādījumā tika noklausīta frāze skaidrā krievu valodā: "я постаю в ринде". Diemžēl biju tā aizgrābts ar šīs pērles pārdomāšanu, ka nepamanīju, kas bija runātāja - pēc balss atmiņā palicis iespaids, ka sieviete tā ap 30-40.
Tiem, kas tankā - vārds "rinda" krieviski ir "очередь", nav tāda vārda "ринда".
Pirms brīža bija vēlme vēl kaut ko uzrakstīt, bet pārgāja. Nepārgāja gan, nu jūs gan trūksieties no vārdu plūdiem!
Zelta rudens ir ok, ja brauc uz alternatīvām vietām, bet svarīgi tomēr ir trāpīt uz īstajām takām. Tā kā no šodienas ekspotīcijas diviem dalībniekiem neviens nebija bijis Ķemeru nacionālajā parkā, tad tikai vakarā izrādījās, ka ir apstiprinājušās aizdomas, ka tās nebija īstās takas. Nākamnedēļ meklēsim atkal to parķeli.
Attiecībā uz iepriekšējo rindkopu - manī ir aktualizējušās kaut kādas paranormālas sarežģītu teikuma konstrukciju veidošanas tieksmes un to jau es novēroju vakar, kad spamoju uz nebēdu.
Tikko uztaisīju tēju pēc
tehnoloģiskajiem ieteikumiem, kas tika saņemti diskusijā diennakts garumā iekš
pajautaa. Uf, tas bija inčīgi. Bet, ja par pašu tēju - es melotu, ja teiktu, ka tādi pagatavota tēja nav garšīga. Tomēr jāpiebilst, ka es melotu arī tad, ja teiktu, ka esmu ievērojis kādas izmaiņas tējas garšā. :)
Eh, Misters Sarežģīto-Teikumu-Veidotājs pats gandrīz izmežģīja prātiņu, mētājoties ar šīm frāzēm.
Vēl es gribēju pastāstīt, ka, sūri grūti pūšot un divas internetbankas šturmējot vienlaicīgi,
pzrk ir apsveicams ar ikmēneša rēķinu maksāšanas procedūras piebeigšanu.
Iestarpinājums, lēni malkojot tēju - iespējams, es tiešām esmu sev ieborējis, ka tā tēja noteikti tagad ir garšīgāka, bet man tiešām tā liekas!
Atgriežoties pie rēķinu apmaksāšanas tēmas, tie rēķini mani pašu drīz piebeigs. Nesaprotu, kā to pārdzīvo visas tās tantiņas, kas drūzmējas pasta nodaļās, taisa rindas un bazaru un haosu.
Usjo, man jau pietiek un es sāku pamazām ieviest automātiskos/regulāros maksājumus. Vienīgi tūdīgi tas, ka es tagad pa pusei piespiedu kārtā pāreju no H-bankas uz U-banku. Sakostiem zobiem, bet nāksies piemēroties.
Un tagad pats galvenais, teica
pzrk, triekdams dūri galdā, lai pamodinātu aizmigušos lasītājus. Es taču no rītdienas sāku strādāt
jaunajā darbā! Esmu bikiņ satraucies, lai gan, kad stāstīju draugam par manu satraukšanos, viņa teica, ka to nu gan nevarot redzēt. Bet es esmu satraucies! Kā es te stāvu (nu labi, sēžu)!
Tagad kārta jūsu jautājumiem.