Augusta DebesisKeep It Simple |
puulim ir raxtuuriigi justies varenam linjchojot vienu.:))
(Reply)
Tāpēc, ka man mājās ir kaķis un es to uztveru ļoti personīgi. Šādā veidā izsaku savu sašutumu, protams, realitātē diez vai kāds viņu sistu nost.
Ar to, ka draudi izraut kājas ļaundariem parasti arī paliek tikai vārdi un emocionāli izsaucieni...
Nevar taču vienādot draudus ar reālo nodarījumu!
tiešam nevar? ja nu vienīgi ar to, ka vienam ir drosme savu sadismu realizēt, bet otrs var tikai pļekstēt internetā?
Es mazu radījumu spīdzināšanu gluži nesaukt par drosmi. Es to sauktu par morāles normu trūkumu.
Bāc, nu, protams, ka cilvēks ir tumšu dziņu pilns. Bet ja visi būtu tik drosmīgi, zemeslode izmirtu ļoti fiksi. Jā, es esmu kategoriski pret šāda veida drosmi. Es to gļēvumu saucu par paškontroli.
Nu, bet!
Ta taču ir veca un primitīva patiesība, ka cilvēki nerealizē (paldies Dievam!) 99% savu fantāziju! Tad jau varētu saukt par sadistu un masu slepkavu arī katru, kas spēlē datorspēles, ne?:) Bet, ja cilvēks spēj pārkāpt visas barjeras savā psihē un tīšām nodarīt sāpes dzīvai būtnei, nevis izlādēt savu agresiju, bļaustoties internetā - tad viņš ir nesalīdzināmi lielāks un bīstamāks morāls kroplis par tiem pārējiem.
Nu, visi jau ir te pateikuši - realitātē neviens tam divkājainajam neradījumam neliks tā mocīties, kā viņš lika mocīties kaķēnam, te tiek vienkārši izgāztas emocijas. `Tas ir tāpat kā aurošana: "Kropli, es tevi nositīšu", pēc kuras ne līdz kādam kautiņam netiek.
Bet ja salasās pūlis, tam vienmēr patīkami būtu kādu publisku rokas nociršanu vai kāršanu palūkoties. Ja pašiem nav jādara, ja par to nekas pašam nedraud.
Tādi pat sadisti, tikai bailīgāki.
Vot, neesmu droša, ka es ietu pūlī kādu galvas vai rokas ciršanu skatīties. Man jau teļu kaušana uz kādu brīdi apetīti nosita.
..bet, nu jā - es laikam arī publiski parasti nesolos kādam "rokas izraut" vai vēl tur ko tādu, ko, skaidri zinu, pati būtu par tizlu izdarīt.:)
a man šķiet, ka visam jānāk apakaļ. Nu, iešāvi zirgam kājā, davai teu ar iešaus. Kaukātā. Nau jau labi, bet cēlu lopiņu tiešām vairāk žēl, nekā cilvāku, kas tā var darīties.
(Reply)
Tas ir tāds bezcerības radīts izmisums. Ka tu saproti - ar mūsu tiesu sistēmu tāds draņķis, maksimums, atrausies nelielu naudassodu, par ko viņam būs nospļauties. Un varbūt nemaz nesapratīs, ko ir nodarījis, un "vai tad tas ir kaut kas slikts". Šādos brīžos šķiet, ka likuma norma - par fizisku vardarbību piemēro miesassodu - būtu efektīvākā.
Irāna mūsdienās, cik man zināms, nebūt nav spilgtākais piemērs.
Pamanīji niansi - miesassods par _fizisku vardarbību_! Imho šariata likumi paredz miesassodu par visu ko, t.sk. laulības pārkāpšanu, zagšanu u.t.t.
Viņuprāt, laulības pārkāpšana ir fiziska vardarbība. Pret likumīgo laulāto.
nē, Mako!
šariats spriež tiesu par pārkāpumiem pret Dievu! laulība ir reliģisks akts!
Kad es dzirdu par tamlīdzīgiem notikumiem, man arī pirmās domas, kas sperās āra izsakāmas ir visais sadistiska rakstura. Bet es mācos nevārīt sevī iekšā tādas negācijas. Aprobežoties ar stingri pateiktu /padomātu/: "Viss dzīvē nāk atpakaļ. Par visu būs jāatbild" Un tā ir mana cieša pārliecība, ka tā tas arī notiek. Varbūt naivi, jā. Bet laist caur sevi visas šīs domas par to, kā nu viņu tikai sodīt, tas ir ļauni pret mani. Negatīvais vairo negatīvo. Nu man ir tāda sajūta, ka tās nelabās domas manī arī nāk atpakaļ.
Fū. un es jau domāju, ka es vienīgā to nesaprotu :-))))
Paldies par šo komentu. Sirsnīgi, tiešām.
Tas no sērijas- cīņa par mieru... Reiz visi labie cilvēki uz pasaules sanāca kopā un nogalināja visus sliktos.
(Reply)
kad es lasu kaut ko šādu http://www.delfi.lv/news/national/crimi
(Reply)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||