31.10.16 21:22 - hešteg helovīns
Cik forši! Drīkst dot bērniem konfektes un nejusties kā krīps. :3Toties viņi man uzdāvināja diezgan superīgu zirnekli:
Viņš pats karājas.
P. S.
Uj, bet vecais Drākula gan ir viens lustīgs gabals:
÷
±
Toties viņi man uzdāvināja diezgan superīgu zirnekli:
Viņš pats karājas.
P. S.
Uj, bet vecais Drākula gan ir viens lustīgs gabals:
23.7.16 16:20 - Blīvie brīži
Pārdevēja pastās uz mani, ieņirdz: "Kaut kāds mūziķis? Rokmūziķis, ko, vai tad?" Iekšēji ieņirdzos. Kreisajā austiņā pa radio skan mana dziesma. "Koncerts ta ar' būs, spēlēs, ko ta, šite - ar ģitāru, spēlēs man te?" ... Saku: "Koncerts pēc mēneša." Beigās sapratu, ka viņas realitātē reģistrējas tikai fikcija - teicos nākt un spēlēt koncertu īpaši viņai. Kādu koncertu? Da hrens viņu zina. Atvadījos un tinos.20.7.16 22:10
Aizverot internetu, neaizmirsti to saglabāt!18.4.16 20:09 - fixxx
Atceraties, es par mannā rakstīju? Vot, šoreiz dzīves dēļ nav katla, bet fixi jāpaēd (beidzot), (jo slepus plānoju dzīvot tālāk) un šoreiz visu taisīju vnk ar bļodas un čaiņega palīdzību. Šoreiz - mannāā, tonna čilllī, tā pati kurkuma (tas pats mēness), arī siers, va zinies, un, khe khe, desa ar palamu "servelāde" (mopēds nav mans, on sam prišol). Karsts ūdens, dagša, pamaisīšana, Horācijs un Pēters, i sjo Horošij, i Piķ (kur iķ?).P. S.
"Neko garšīgāku šodzīv neesmu ēdis," sev maigi pārspīlēju. Izsalkums - labākā Optimisma Līnijas garšviela.
Pag, es jau teicu, ka šoreiz rozīnes nepieliku? A moš vajadzēja. Bet ir kruta tāpat.
P.P.S.
Ā, un saulzpuķu sēklas, of of kōōrs!
17.4.16 18:22 - Repeat
Mīļotais Sansa Clip+ pleijeris sprāgst nost. Kopš iegādes piedāvājumā neko jaunu/ekvivalentu/labāku neredzu. Tikai šis pats vēl nomedījams par saviem pieesnt eiriķiem - bet varbūt arī tas, izlaižot garu, atstājis datubāzē tikai rēgu.Vot, nu, un nav nekā panesami lēta ar minimālajām fīčām - labu skaņu, microSD karti (vai dīsentlī milzīgu atmiņu), ekrānu, jēdzīgu OS (mmm, RockBox...), bukmārkiem, ietilpīgu baču, pietiekamu atskaņošanas jaudu...et cetera. Mja. Kad nosprāgs pavisam, rādās, būs jāmedī rokā tāds pats. Vot jums - progress. Būšu uzkāries augstākajā punktā.
13.3.16 15:08 - gars vēlas, taču miesa - grib
Deņdesto pirmākā pusē vienbrīd biju patrāpījies vietējā bodē, kurai nupat piegādātas sulas. Pārdevējs, pieņemot preci, lielām acīm brīnās: "Grapefruit". Prasa biedram: "Kas tas tāds - grapefruit?" "Hrenzin, [bet atbildēšu]" biedrs ieskrienas, "'grape' ir vīnogas, bet 'fruit' ir auglis. Tā tad būs kādu vīnogaugļu sula."Labi, gadās. Savukārt, es samulsu pie vārda "typography". "Typo", cik zināms, būtu "drukas kļūda", "graphy" - tā būtu tā rakstīšana...
13.11.15 21:29 - Auzas
Noklausījos (až klātienē) M.Auziņa un Dž.Lenoksa sarunu par to, vai tad zinātne esot aprakusi Dievu. Protams, vīlos, kas normāli, tātad nevīlos. Tikvien kā mazliet cerēju dzirdēt kaut ko svaigu un provokatīvu. Katrā gadījumā, cerēju uz intelektuāli daudz kvalitatīvāku debati.Būtībā radās iespaids, ka tā ir nevis debate, bet Auziņa taisnošanās, kāpēc viņš vēl nav aktīvs kristietis, jo Dievs viņam ļoti patiktu, ja ticība tādam ļautu nejust to šausmīgo trauksmi. Faktiski, debati varēja saukt "Vai Auziņš ir apglabājis Dievu?", uz ko viņš pats, domājams, steigtos atbildēt ar vāji un nepārliecinoši argumentētu "Nē!".
Oh, well, detaļās laikam nav vērts iet. Esmu dzirdējis dažus desmitu šī rakstura debašu, un šī, šķiet, bija starp pašām vājākajām. Lenoksa argumenti arī tāds vidusskolas līmeņa fufelis (ar dabiskām aplamībām no "confirmation bias" sērijas), tikai lieliskā (kaut ārzemēm piemēroti vienkāršotā) angļu valodā. Bet, nu, tango dejo divatā.
Bet noteikti daļai tas bija derīģs prāta treniņš, kas ir ļoti vērtīgi, sou - kūl, greit, vismaz kāds par kaut ko debatē. Par kaņepēm pat tādā līmenī te neviens nerunā. Piemēram. Un tikmēr neizmērāmas stundas potenciāli derīga intelektuālā darba aiziet vardarbības režīma stiprināšanā un tamlīdzīgos tumšajos strupceļos. Kreizī. Bet, no otras puses, značed dafiga, ko darīt, lai šito vietu kaut cik uzlabotu. To, ka pār cilvēkiem valda tik šausmīgas nejēdzības kā pašreiz, attaisnot ar to, ka tā ir jeb "jābūt", ir absurds. Tāds "God of the gaps" arguments - kultivētās domu struktūras ir baigi okej, bet tikai tur, kur mēs uz tām neskatāmies. Jo, skaties, kur gribi, priekšā necaurredzami idiotisma džungļi. A tie, lūk, aug tur, kur prāts netiek disciplinēts un cilvēks cenšas apmierināties ar trulu cerību un disorientējošu maņu kairināšanu. Var jau to saukt par Dievu un Augstāko Patiesību, bet labāk būtu paklusēt - vismaz nenodeldētu to, kas palicis pāri no vārdiem un jau tā nojātās pasaules apjausmas. Tā politkorektā bezpalīdzība ved nevis uz mīlestību un taisnību, bet gan uz totalitāru bezdomu kolektīvismu un cilvēka pagrimumu.
Dievs mūsdienās ir tikpat labi "valsts", "zinātne" un izklaide. Katrā gadījumā - maksimāla atteikšanās no sevis un no spriestspējas - un bez tām jebkāda taisnība, cerība, mīlestība, jebkas labs kļūst beznozīmīgs. Līdz ar to, svarīgāka varētu būt debate nevis par to, vai zinātne ir apglabājusi Dievu, bet gan vai infantili bezpalīdzīgas alkas pēc "Dieva" nav abglabājušas gudrību.
13.11.15 13:09 - V
Bāc, pareizi, tagad taču būs tā pati sērga, kas pagājušogad - līdzcilvēki dižosies ar tiem sarkanbaltajiem Valsts Verga Vimpeļiem līdz nākamajam gadam. Un tomēr labāk, ja slimībai ir redzami simptomi - pie iespējas var uzrādīt arī cēloni.12.11.15 02:20 - 1111
Vaimanšesiņ, ko tik šodien nenācās redzēt!Ripinos pa ielu, pēkšņi priekšā pūlis, ielencis kauslīgus vīriņus kamuflāžā, kuri orķestrīša pavadījumā stāv Zāles pieminekļa* pakājē, viss baigi nopietni. Puikas nāk dot "V" for
Uj, nu, tur, visādas muļķības. Ak, jā, turpinot Okupācijas Muzeja tēmu, paklausījos sliktāk skanošo koncertu šaipus divtūkstošajam. Uz Okmuzeja trepītēm uzstumta skatuve ar tumbām, a tur - Skaifordžers zāģē. DIvi miljoni skatītāju klausās metālu - baigi labi. Bet, nu, vai tie džeki nav ģeometriju pamācījušies, vai vienkārši dvēseļu putenis spīkeros, bet likās, ka maģiskais atbalss efekts no tās Tehniskās Universitātes un pretējām vertikālēm sūtīja ģitārisma viļņus apakaļ uz sākotni, veidojot visidiotiskākos EQvalaizera efektus, aprijot nafig visādus sakarīgus vidus, atstājot pretīgi izplūdušu bung-bočku un vienu divreiz par skaļu (vēl arī atskaņojušos?) ģitāri. Basģitārists varēja aiziet papīpēt. Un tā skaņā, kas palikusi pāri, peldēja kā ātro sirēna slikšanas pēdējā stadijā - cauri zudības viļņiem, kā mūžības bezdibenīgajā akā iemests ar intelektu un spējām grozīt tembru apdāvināts Abava radioaparāts. Šausmīgi gan. Lūk, bija skaifordžers tāds viss šausmīgs, padziedāja manu mīļāko, vispatriotiskāko albumu, par mūsu planētas Zeme nē bet Latvija rašanos. Viss tas labais ieraksts tika sapurgāts ar šitiem noiza egregoriem. Nu, pofig, tāpat jau nav plānā viņus baigi klausīties. Moš labākā skaņojumā.
Jā, nu, visādi tur ložmetēji un tanki, viens ārprāts. Beigās vēl tramvaja kontrolieri uz etno-torrent-trackera Barona ielas atteicās izjust svētkus un ļaut braukt bez biļetes. Beigās gan izkāpu noskaidrojis tikai to, ka citi visi gan maksājot Rīgas Satiksmei, un vēl, ka - neatceros, kuru no audzinoši kauninošajiem nepieklājības apzīmējumiem vīriņš man veltīja bet - ka mana mīla pret novembra datumiem varētu sevi attaisnot pēc nedēļās kādā citā tramvajā.
Viens ārprāts, goda vārds, ja es gribētu pateikt visu, ko domāju, būtībā varētu arī nesākt, vismaz ilgāk dzīvotu. Runāšana jau arī izplešas tajā ceturtajā dimensijā, kur tā zārka ģeometrija runā ne vien par platumu, garumu un dziļumu, bet vēl arī par tālumu. Tā ka jāpieliek kāds ilustratīvs materiāls un jāvingro gulēt.
Lūk, papriekš ārkārtīgi izsmeļošs un fotoģenētiski untermenšīgs muzeja attēls ar nedaudz Skaifordžer:
skaņotājs īblis, vai kāds cits
Un tad mazs ieskats Ingsoc. pasaulītē vienā no militārās pedofīlijas plenēriem kādā no pilsētas koku pavēņiem:
Tā kaut kā. Vēl bija foto ar kāpurķēdi, bet tāds pointless, ka vēsture no tā neko neiegūs. Nu, bet neesam jau arī nevienam parādā. Tāpat mūs aizmirsīs. Sou, Pekausim nē bet Lācītim par godu pūkainās sargeņģeļu pēdas:
Nāvīgi skaisti. Viss. Laimīgu diupacto.
Pst skritpum
Tas kontroliera vīriņš izvēlējās, iespējams, visglaimojošāko no lamuvārdiem "bezkaunība", tā to sauc. Uz to brīdi neiedomājos pateicībā paspiest viņa algoto roku. Jo varēja tak mēģināt lamāt par bezatbildīgu, nejauku, ļaunu, antisociālu, viskaut kā vēl, bet izraudzījās tomēr tādu labu garīgās veselības indikatoru. Jācer, ka tiešām viss tas muļķīgais kauns un tās citas blēņas, ar ko tas valstisms un citas reliģijas aizraujas, būs atstāts nākamajām paaudzēm. Nav ko. Kas es - mūžīgs?
2.11.15 13:22 - Māte Latvija tevi mīl, ilgi un dziļi
Zinājāt, ka pēc deviņiem vakarā pastaiga kapos maksā 80€? Jā, jā, tā viš ir, kārtība un taisnība! Lūk, bet otrā pastaiga jums maksās jau 350€. Tas jāzina katram, tāds ir likums - mēs katrs to esam gribējuši un tam piekrituši. Nu, par trešo pastaigu neko nezinu. Policisti nekomentēja. Iespējams, ka tad nošauj uz vietas - lētāk nekā izdzīt, pat jānes nekur nav.Powered by Sviesta Ciba