Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2014-07-05 08:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:ordo ab chao
Entry tags:bailes, patiesība, piramīda, psihopātija, reliģija, saprāts, tikumība, valsts, vara

Bailes vs. saprāts
Valstticību uztur bailes.
Saprāts "varu" neatpazīst.

P. S.
Bailes nespriež, tās attaisno. Tās nav racionālas - tās "racionalizē".
"Vara" ir aplams, reliģisks pieņēmums. Ikviens arguments par labu "varas" eksistencei realitātē sākas un beidzas ar ticību "varai". "Varas" eksistenci vai nepieciešamību - vai pat iespējamību - nav iespējams izsecināt no realitātes. To var tikai un vienīgi uzspiest ar bailēm un kļūdainiem "spriedumiem" - ar vardarbību un meliem.
Tā kā ticība "varai" jeb tam, ka kāds drīkst uzbrukt citiem - un ka to drīkst tikai noteiktas reliģijas pārstāvji - ir izdevīga sliktākajiem, nekrietnākajiem, nežēlīgākajiem cilvēkiem, tad šie nelieši pieņem šo ticību (valstticību) un nopūlas uzspiest to citiem, balstoties tās stūrakmenī: bailēs.
Valstticība ir nepiedodams noziegums pret saprātu un, iznākumā, pret cilvēkiem un pasauli kopumā, jo neatzīst patiesību un realitāti, aizvietojot to ar pārcilvēcisku "valsti", kura mirstīgajos iemājo caur svēto "varas" garu, bet šis gars ir vienīgais "valsts" ("varas" režīma) patiesības avots. Šī riņķveida domāšana pieļauj atsauces uz realitāti tikai tādā mērā, kādā tās stiprina attiecīgo reliģiju. Kā katra krāpšana, valstticība izmanto patiesības elementus, lai apstiprinātu melus: valstticība neļauj domāt saprātīgi, atbilstoši īstenībai, tā ļauj vienīgi racionalizēt. Tā sākas ar pieņēmumu, ka "valsts" pastāv un iemājo cilvēkos caur "varu" - un šī murgainā pārliecība ir visu tālāko attaisnojumu pamats.
Cilvēki, kuri realitātē darbojas ar mērķi stiprināt "valsti", labu citiem var paveikt tikai un vienīgi nejauši, jo labais nav valstticīgo mērķis; to mērķis ir atkarīgs no pozīcijas draudzē: tie, kuri šo reliģiju izmanto alkatības apmierināšanai, izplata bailes no "valsts" soda un pārdod grēkatlaides "nodokļu" formā, bet tie, kuri neapzinās šīs savas ticības būtību, cenšas izplatīt "labo vēsti" par mūžīgi gaidāmo glābšanu, ko kādu dienu nesīšot "valsts". Uz šī ticības pamata viņi aplaupa, iebiedē un maldina citus, lai īstenotu rituālos "valsts" brīnumdarbus, kuriem jāapstiprina neizbēgamā "valsts" uzvara pār visu ļaunumu kādā nesasniedzamā nākotnē, bet šie noziegumi pret līdzcilvēkiem tiek attaisnoti ar pašu ticību, kuras svētība katru ļaundari pasargā no atbildības par noziegumu - ja vien noziegums izdarīts saskaņā ar Svētajiem Rakstiem ("valsts" "likumiem"). Tāds ir valstticībnieka mērķis - par katru cenu nest pasaulē vēsti par "valsts" neapšaubāmo visvarenību - "labie darbi" ir tikai līdzeklis, ar ko pārliecināt pagānus par Visaugstākā labsirdību, un šī māņticība kalpo par pietiekamu attaisnojumu jebkuram noziegumam, kuru savam labumam "valsts" vārdā izdara augstākie šīs ticības uzturētāji.
Tā kā katrs valstticīgo darbs sākas un beidzas ar meliem, zagšanu un vardarbību, neviens no tiem nevar nākt par labu nevienam citam, kā vien pašiem noziedzniekiem. Valstticība vieniem ir apzināta krāpšana, otriem - iespēja pasmelties no "varas" nemirstības strūklakas, trešajiem - pašmērķīga bēgšana no realitātes un patvērums no patiesības. Tā ir noziedzīga pret patiesību un cilvēka labumu katrā no šiem līmeņiem, un to attaisno tikai tā pati - no ticības uz ticību, no bailēm uz bailēm, no ārprāta uz ārprātu.

P. P. S.

Psihopāti veido valstticību caur iebiedēšanu un meliem.
Muļķi uzspiež un uztur valstticību caur vardarbību un zagšanu.
Gļēvuļi pieņem valstticību un tās izdarītos noziegumus aiz bailēm.

Alternatīva - dzīve saskaņā ar saprātu, kura vadās no īstenības un iet uz īstenību caur īstenību. Saprāts atklāj realitāti, drosme ļauj tai pieskaņoties, tā veidojas tikumība, kas rada cieņu, no kuras izriet mīlestība, kas veido saticību. Psihopātiem tas šķiet nepieņemami, līdz ar ko viņi pastāvīgi maldina citus. Pašreiz viņu sekmīgākais veikums un lielākā un ļaunākā reliģija pasaules vēsturē ir valstticība. Tā arī ir galvenais cēlonis visam ļaunajam cilvēcē un, secīgi, pasaulē. Saprāta dēļ atsakoties no šīs māņticības, paveras neierobežots potenciāls visam labajam.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: definīcijas
[info]barvins
2014-07-07 19:11 (saite)
Ok, sadarīju valsts definīciju pēc savas patikšanas. Definīcijas mērķis nav aprakstīt ideālo valsti - tās mērķis ir aprakstīt pēc iespējas daudz patreiz eksistējošo valstu, netīšām neaprakstot kaut ko citu, ko es intuitīvi par valsti neuzskatu.

Valsts ir cilvēku organizācija, kura ir pietiekami liela, lai visi cilvēki nepazītu viens otru, kurai citas organizācijas nespēj diktēt noteikumus, un kas spēj tikt galā ar iekšējiem konfliktiem.


"Organizācija".
Tas nozīmē kaut kādu hierarhiju, tātad to, ka vieni cilvēki var pieņemt lēmumus otru vietā. Te mierīgi ietilpst viss spektrs no demokrātijām līdz autoritārajiem režīmiem.

"pietiekami liela, lai visi cilvēki nepazītu viens otru"
Izslēdz ciltis, ciemus.

"kurai citas organizācijas nespēj diktēt noteikumus"
Šis punkts izslēdz, teiksim, pilsētas, vai korporācijas, kas ir spiestas pakļauties valstu likumiem. Šis punkts arī atšķir vienu valsti no citas. "Diktē noteikumus" ir tāds plūstošs jēdziens, jo visi jau viens otru kaut kā ietekmē - krievija piedraud ar gāzes nogriešanu, korporāciju bosi samaksā par viņiem piemērotiem likumiem. Diktē noteikumus būtu jāsaprot tā, ka tā "mātes" organizācija spēj ietekmēt jebkuru "bērna" organizācijas lēmumu, un ja bērna organizācija arī kaut kur pieņem savus lēmumus, tad gan jau tikai tāpēc, ka mātes organizācija to ir visžēlīgi atļāvusi. Teiksim tā, Latvija ir diezgan tuvu tai robežai (bet nav vēl to pārkāpusi), lai jau tiktu uzskatīta par Eiropas savienības valsts sastāvdaļu, nevis par atsevišķu valsti.

"kas spēj tikt galā ar iekšējiem konfliktiem"
Valsts statuss ir apšaubāms vietās, kur notiek pilsoņu karš. (Ja menti dauza cilvēkus, un cilvēki nesit pretī - tā skaitās valsts. Ja menti nesit cilvēkus, vai mentu vispār nav, un noziedzības līmenis ir ciešams - tā arī skaitās valsts.)

(Gan jau ka šādā definīcijā var atrast visādus gļukus un tā.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: definīcijas
[info]po
2014-07-07 19:15 (saite)
Var gan atrast gļukus - katrā no punktiem.
Būtu svarīgi saprast, kas ir kas, pirms par to runā.

Un kā tu definētu "varu" (angliski "authority" - lai izšķirtu no "varēšanas")?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: definīcijas
[info]barvins
2014-07-07 19:36 (saite)
Vara ir tad, kad tu kādu pārliecini, ka vari. Bet nu skaidrs ka manai valsts definīcijai un vispār jebkurai humanitārai definīcijai būs gļuki. Precīzu definīciju, tādu kā matemātikā vai fizikā, praktiski nevar dot, ja mēģini aprakstīt kaut kādus trendus miljardu cilvēku haotiskā uzvedībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: definīcijas
[info]po
2014-07-07 19:38 (saite)
Nu, ja neko nevar saprast, tad neko arī nevar darīt. Aptuveni par to bezspēcību un cilvēku idiotisko tendenci darīt lietas nesaprotot es arī cepos.
Patiesība ir viena un lietas ir iespējams definēt precīzi - ja kādam vārdam nav nozīmes, tad tas nav lietojams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: definīcijas
[info]barvins
2014-07-07 19:47 (saite)
Lielākoties var mierīgi iztikt arī ar aptuveniem aprakstiem. 'Ābols ir apaļš' ir pietiekami precīzi ikdienas vajadzībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: definīcijas
[info]po
2014-07-07 19:49 (saite)
Ikdienas vajadzībām var izlīdzēties ar visu veidu meliem un maldināšanu, tikai būtiskāku jēdzienu vai parādību gadījumā tas ļoti viegli var beigties katastrofāli. Piemēram, daži domā, ka eiro un dolāri ir nauda. Viss jau būtu jauki, bet tuvākajā nākotnē tāds naivums novedīs miljonus pašnāvībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: definīcijas
[info]barvins
2014-07-07 20:22 (saite)
Nujā, piemēram, spāņi kādreiz domāja, ka zelts ir nauda, bet kolonizētās amerikas zelta atradņu izraisītā inflācija noveda viņu valsti līdz bankrotam. Šeit problēma ir ne tik daudz, ko uzskata par naudu, bet kāda veida nauda var būt pietiekami stabilā vērtībā pietiekami ilgu laiku, lai būtu vērts tajā veikt uzkrājumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?