Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2012-11-25 16:35:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
absolūta izvarošana
Vispār, tagad tā no jauna padomājot, šķiet, ka no nāves nevar nebaidīties. Var norakt savas emocijas - to točna var. Vēl var ticēt visādam bullšitam par tādu vai citādu pēcnāvi. Bet tas viens fakts, ka viss, kas tu esi, pārstās eksistēt, ir pieņemams tikai tajā brīdī, kad mokas dzīvot tiešām pārsniedz šī nepieņemamā fakta spēku.

Nāve pati par sevi vēl nebūtu nekas. Bet spēja to apzināties... kkas neiedomājams...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]po
2012-11-26 21:16 (saite)
Jea, lol, mušmiru death-trips man arī ir bijis. Tajā dažādas pārliecības tika stipri izaicinātas - pirms tam ticēju kkādām tur reinkarnācijām un tā...

Mana problēma ir tā, ka esmu čalis - man mācīts neraudāt. Emocijas stipri sabloķējas, un ir ļoti grūti tā vot izraudāties - bieži tā ļoti pietrūkst. Vnk raudot izdalās kuri tur tie laimes hormoni un emocijas ir daudz vieglāk izprocesēt + dabū ķīmisku pacēlumu un liekas, ka viss pokuj. Reāli arī tas stāvoklis, kurā pēc tam nonāc, ir īslaicīgs un balstīts tajā labsajūtā (kas ir bioloģiskais ekvivalents drošībai - ilūzija, ka esi tajā neaizskaramajā, apgādātajā vidē), kur nedarbojas realitāte, pragmatisms un fakti. Tobiš - to nodrošinātības sajūtu var noķert kaut vai minūti pims nāvessoda izpildes. Bet tas ir tāds ārkārtas līdzeklis, kā kkāds heroīns, kuru, ja iešauj, tad uz to brīdi ir OLRAIT! Bet hajs pāriet un viss, esap apakaļ. Un, ja vēl domāšana ir vērsta uz reālismu, tad visas šitās ilūzijas grūst naski jo naski. Izdzīvošanas shēmas smadzenēs evolucionāri veidojušas noslieci uz wishful-thinking ilūzijām, ka viss ir labi utt. Bet reāli, ja esi tajos mehānismos iejaucies un vairs netici Mātei Latvijai, Ģimenes Mīlestībai un manā iepriekš uzdotajā jautājumā minētajā ticībā pēcnāves eksistencē (saglabājot identitāti dvēselē, nācijā, bērnos, panākumos, statusā, fotogrāfijās, ierakstītajos platīna diskos utt.). Ja to bioķīmiski neiroloģisko māņticību uzveic, tad bilde paliek visai drūma. Vienīgā cerība, ka tās smadzenes jau tomēr ir fiziska masa un sākotnējie patterni joprojām ir piejūdzami. Un tad nu sākas pagaidām ķēpīgākā dzīves-mākslas daļa: kā savietot šausminošo patiesību ar patīkamajām ilūzijām, nezaudējot saprātu, integritāti un lojalitāti domas tīrībai.

VISS nav NEKAS, jo TU esi KAUT KAS.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sragde
2012-11-26 23:26 (saite)
Prāts jau ir tā galvenā problēma. Palīdzēt var meditācija vai ayahuasca, vai iboga, varbūt vēl kas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2012-11-26 23:32 (saite)
Nu, jā, palīdzēt var viss kas. Vnk jāiemācās, ka jāpalīdz. Man vēl saglabājusies naivā ideja par to, ka vajag tikai būt pēc iespējas godīgam, un viss būs labi. Bet bēdīgā kārtā dzīves realitāte pieprasa sevi čakarēt. Tas tad nu vēl briest kā lielais nākamais izglītības kurss šajā nenomiršanas izturēšanā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sragde
2012-11-27 19:54 (saite)
"VISS nav NEKAS, jo TU esi KAUT KAS."

Eksperiments:

Ņemam tukšu papīra lapu (NEKO), uzzīmējam uz tās vienu zīmējumu (KAUT KO), uzzīmējam uz tās vēl vienu zīmējumu (vēl vienu KAUT KO), turpinām bezgalīgi, līdz uz papīra lapas ir visi iespējamie attēli (esam ieguvuši VISU). Bet, salīdzinot tukšo papīra lapu (NEKO) un absolūti aizpildīto papīra lapu (VISU), informatīvā ziņā mēs redzētu vienu un to pašu, tas ir, gan uz vienas, gan uz otras lapas nebūs iespējams izšķirt nevienu atsevišķu zīmējumu (KAUT KO).

Tas pats ir ar datora atmiņu, kur visas informācijas vienības ir nullītes (NEKAS) un pēc tam visas tiek pārmainītas uz vieniniekiem (VISS).

Un es intuitīvi jūtu, ka brīdī, kad ir pabeidzies nomiršanas process, mūsu apziņa uztver pilnīgi visas iespējamās pieredzes vienlaicīgi (jeb NEKO un VISU vienlaicīgi), bet vairs neuztver neko atsevišķu, neko konkrētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2012-11-27 20:06 (saite)
Pirmkārt, mans points ir tāds, ka mēs katrs neesam VISS, mēs katrs esam KAUT KAS. Protams, VISS ir NEKAS - NEVIENAM vai VISAM, bet tu neesi ne NEVIENS, ne VISS.
Otrkāŗt, tava intuīcija balstās tajā pašā dabiskās māņticības domāšanā, kurā balstās idejas par dieviem, reinkarnācijām, dvēselēm, nirvānām utt. Tās nesakrīt ar zinātnisko realitāti, kurā nomirstot līdz ar nāvi smadzeņu procesi izbeidzas, uztveres kanāli (receptori/nervi) pārstāj darboties, un ir viennozīmīgi skaidrs, ka nekas vairs netiek uztverts. To var raksturot kā NEKO, kas ir VISS, bet tur tā lieta, ka tu tajā brīdī esi NEKAS, kurš pēc definīcijas nav spējīgs uztvert - ne VISU, ne KAUT KO (NEKO nav vērts minēt, jo uztvert NEKO būtu tas pats, kas neuztvert vispār - akmeņi arī uztver neko, jo tiem nav uztveres/nervu sistēmas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sragde
2012-11-27 23:36 (saite)
Šķiet, nav vērts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2012-11-27 23:37 (saite)
Nu, skaties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?