11/14/12 06:04 pm - 1. diena: prezentācija topVisu pirmo dienu Grenoblē gatavoju datus prezentācijai. Vakarā ar hostmeiteni aizgājām uz veikalu, kur sapirkos ābolu, kas izskatās kā kartupelis, vēl dažādas svešas lietas un arī šo to, ko parasti ēstu. Un, protams, savu mīļāko sieru=kamambēra un rokfōra krustojumu (te, šo rakstot, manam iekšējam buržujam ierūcas vēdaaars) un bageti.Aizgājām atpakaļ uz mazo studentu dzīvoklīti un tad izdevos vēlreiz izvēdināt galvu. Izvēdinājos pa apkārtnes būvdarbiem, nejauši ieklīdu kaut kādā privātajā teritorijā, un visbeidzot pēc N*x līkumiem noskaidroju, kā nokļūst dzelzceļa otrā pusē. Tomēr labi, ka neapmaldījos nākamajā dienā, bet iepriekšējā. * Arī pirmo konferences dienu cītīgi turpināju darboties ar mazulīti = 10" datōru. Daudz neko nezaudēju, tā kā lieliskie oratōri oratorēja tikai par dažādām metōdēm, plāniem un matemātiskās skaitīšanas metodēm un modeļu attīstībām, kur man nekas nav piebilstams, vai arī likumdošanu, kur visa informācija ir aptuveni tikpat veca, cik mans bakalaura darbs. Ļoti sajūsmināja visi "thenk jū verī muš" un "nais faun". Tad nu sadzēros kafiju un posteru sesijas laikā satiku patīkamus ļaužus. |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
11/11/12 11:19 pm - Frankfurt-Lyon. Lyon-GrenoblePēc n-tajām stundām bezgalīgi garajā FRA lidostā, kur īpaši daudz ir mīlīgu & mazu aziātu, kurus jo mīlīgākus padara jocīgas cepures vai lieli zābaki un nopietnu aziātu izcelsmes biznesmeņu, kas ar vēl jo nopietnāku skatienu pēta apkārtesošos gaidītājus, laimīgi uzgāju bezmaksas kafijas/tējas automātu. Nākamajā reizē noteikti jāiekārtojas tam tā patuvāk :) Un beidzot, pēc n-tajām stundām, sākās pirmais pārlidojums - pirmais, kura laikā man deva ēst. (nomnomnom)Lionā liku lietā savas superspējas superlabi atrast visu, un vienīgais, ko atradu nepareizi, bija autobuss - pirmajā, kurā mēģināju iekāpt, šoferis uzstājīgi apgalvoja, ka brauc uz Grenobli, nevis centru. Nākamajā man izvērtās arī garāks dialōgs par to, kuri transporti vēl kursē, bet buss bija īstais. Un arī virziens, un arī autobuss pēc tam bija īstais, līdz visbeidzot pat, gaidīdama hostu, atradu īsto ielu. Hostu sauc vai nu Amorijs vai Omarijs, man jau patiktos domāt, ka kaut kā drīzāk kā au, marijs - bet tur pavisam noteikti ir "o". Nu, lūk. Un viņš dzīvo pilī ar 10 biedriem. 18.-19.gs. pilī, kura nav vēl nojaukta tādēļ, ka dārzā aug aizsargājami koki (!). Es ierodos ballītē un momentā tieku pie sarkanas parūkas. Šodien te 2 ļaužiem ir jubilejas, pārējie visi arī ir priecīgi un atvainojas par to, ka lieto alkoholu, runā ar mani angliski, franciski. Un vaicā, vai man nav no viņiem bail. :) Hosts uzdod daudz jautājumu par manu tēmu un stāsta par savu PHD. Viena maza, enerģiska (un arī nedaudz nikna) meitenīte atdod man savu istabu, jo ballīte vēl kādu laiku taisās turpināties tur, kur paredzēts gulēt man. * Nākamais rīts. Otrais stāvs (un es) pamostas. Esmu vienojusies, ka viens puiks, kurš dodas uz Grenobli, mani aizvedīs plkst. 14:oo, tomēr neviens pirmajā stāvā dzīvības pazīmes neizrāda. Pār mani aizbildniecību ņem dzīvokļabiedrene, un tieku pacienāta ar brokastīm, izglītota par FR televīzijas raidījumiem un geju laulībām (kuras kādreiz slēgusi baznīca!!), paņemta līdzi uz tirgu, kur tieku pie pārlocītas afrikāņu pankūkas ar čili un dārzeņiem. Tipa belašs. Tipa. * Plkst. 15.30 pamostas čalis, uzskrien augšā, un prasa, vai varam tūlīt braukt, viņam vēl jāpaņem cilvēki :D Tagad esmu Grenoblē un te ir kalniiiiii! Redzu pat pa logu. |
11/10/12 05:26 pm - FRAFrankfurtes lidostā bezmaksas internets ir pusstundu. Phe. |
11/10/12 12:18 amHomemade vizītkartes ir tapušas. Glītas! Tagad tik būs jāiet iepazīties.* Kā man patīk francūzīši - sasūtījuši pilnu pasta kasti ar ielūgumiem un piedāvājumiem hostēt. Lionā ir kokteilis jeb "kas gan ir piemērotāks?": vai nu ļoti, ļoti tumšs indivīds, vai indivīds ļoti gados, vai 10 cilvēku kompānija, kas rīko ballīti, t.i., 10+ cilvēku kompānija, vai indivīds runāju-tikai-franciski-bet,ja nu tu meklē mani-vari-palikt. :) * nogurums bez žēluma mani plosa. Meklēju līdzsvaru starp sliktajām un labajām dienām, vai lietām, vienkārši - līdzsvaru, un man nav ne jausmas, uz kuru pusi šobrīd tas svārstās, ņemot vērā, ka parasti neko šādi nešķiroju. Ja nu vienīgi tagad, galīga noguruma pakāpē, kad informācija sāk plūst kā nederīgs televīzijas signāls - melnbaltām svītrām un nepanesamu fona troksni, t.i. miegu. Rīt. |
12/31/11 01:07 pmPeriodiski no visdažādākajiem avotiem uztveru vienu jautājumu, kas nedaudz mulsina: vai drīzumā nedošos (kaut kur) uz ārzemēm? |
9/17/11 10:38 pmVisi ieraksti ir. Šodien attīstīju 1/2 filmiņām, pamazām ieskanēšu un ielikšu kād smuk bild :) |
9/16/11 01:38 pm - Rīgaturpinot:9.-11.09. Valencia (Sagunto u.c.) 12.09. Valencia. Valencia-Barcelona-Girona 13.09. Girona-Stockholm. Stockholm-Riga Gutas atzinas: Lidz ko rodas problemas, nekavejoties analizet situaciju Nenovirzities no galvena cela Neparspilet ar "loti vieglu somu" - piem, turpcela nevar but par maz suveniru Ierekinat +1 dienu forsam vietam, bet ne ipasi vairak par divam-trim, ja vien nav idejas, ko darit Meklet hostus ari tuvakas pilsetinas Visbeidzot, atcereties par transporta izdevumiem lidmasinas autobusam :)) Ceļojuma tēriņi: ap 120 EUR, ieskaitot pārtiku un šo to :) Transports: tramvajs Varšavā 2,6 vilviens Minsk Mazowiecki-Varšava 10,62 PLN (0,1635 LVL) metro Ķelnē 3,5 metro Valensijā 2,4 autobuss Parīzē 1,5 rer Parīzē 3,4 autobuss Valensija-Brc 26,53 vilciens Brc-Girona 9,15 lidostas buss 2,5 (kopā ap 38 Ls) +lidmasinas biletes Girona-S.Skavsta, S.Skavsta-Riga Uz vietas pirktā pārtika, tāda kā saldējums, suvenīri, kafija, maize, vīnogas - kopā ap 14 Ls, daudz kas tika nemts lidzi. Cits: Internets 1 h Parīzē 2,5 EUR Internets Valensijā (1,5 vai 1 EUR/h, pēcapmaksa) 0,56 EUR |
9/16/11 01:37 pmŠķiet, ka vienīgā brīvā vieta autobusā ir man blakus (51./52.) - tāpēc baidos, vai nebūšu tiešām internetā nopirkusi to biļeti, kaut arī uzrādīts, ka savienojuma trūka. Toties varu izvērsties, justies ērti un to arī daru. Pa ceļam nosnaužos visādās pozās, un pamostoties konstatēju, ka autobuss pietur uz 10 min pauzīti. Iečāpoju veikalā, un iegādājos šādus tādus spāņu našķus - spēkam, jo, kazi, cik ilgi man šovakar būs jāstaigā apkārt/jāpavada nomodā. Vajag šokolādi un kalorijas! Gribas arīcoffee latte, bet te ir tikai saldumu/sulu/kōlu automāti. Pēc ~4h (un vēlāk nekā 20.16, kad ir priekšpēdējais vilciens uz G., pēdējais ir 21.16 - laipnā kundze estacion de tren, Valencia ir sarakstījusi visus uz čekam līdzīga papīrīša) autobusa ekrāniņi rāda, ka esam Barselonā. Izbraucam loku caur pilsētu.20.30 Autoostā apmulstu nav tas pats, kas kartē, un turklāt pie kartes nevar tikt - to jau pēta citi ļaudis ar vēl lielākām mugursomām. Kafejnīcas pārdevēja man norāda uz informācijas stendu, kur tumšmataina apaļvaidze man saka izej ārā un tad 5 min taisni taaajā virzienā. 20. 35 Liekas, ka tas varētu būt standartteksts, jo pēc 5 min nav nekā, izņemot stresiņu pazust Spānijā. Jautāju vēl pāris cilvēkiem, viņi jau to nosauc par Estacion Franca/Francija. 20.42 Bet vai tā būs īstā? Dina un Anda (paldies, mīļās!) ir atsūtījušas CSeru, kas varētu mani izvadāt pa pilsētu, numurus, zvanu vienam giron-ietim, viņš nosauc 2 citas stacijas, kuras pa telefonu nesaprotu, un nezina, kā lai turp nokļūstu. Nosūtīs sms ar nosaukumu pēc mana lūguma. Nolemju laimi mēģināt vēl tepat, man ir vēl tikai 10-20 min. 20.51 Un man veicas - izbrīnīts kasieris man pārdod biļeti (liela laime) līdz Barcelona Sants un no tās līdz Girona. Skrienu uz vilcienu, un tas pēc 1 min atiet. Īstā stacija ir nākamā. 21.05 Mēģinot saprast, kur jānokļūst, uzrunāju kādu dāmu - protams, angliski viņa nerunā, bet mani saprot un teju aiz rokas aizved pareizā virzienā, garām kādai kontrolei. AAa! Dejoju no prieka, jo beidzot parādās uzraksti, saraksti un peroni uz ekrāniņiem, un man arī ir skaidrs. 21.11 Iekpāpju vilcienā, kurš ir 2stāvīgs (un atiet daudz ātrāk!). Gribu noskaidrot, cikos tad būšu galā - vaicāju kādam pārim, un izrādās, ka viņi runā krieviski un tāpat izrādās, ka nākamajā pieturā atkal jāpārsēžas. Vilciens pienāk 21.21 un 22.37 esmu galā. Mani sagaida, un piedāvā arī palikt - ja jau neesot kur! Noliekam manu somu un dodamies izpētīt pilsētu naktī: "sienu", ebreju rajonu, un beigās iedzeram ar viņa draugiem - es ananasu sulu par 2,50. Rupja kļūda. Pa bāriņiem (kas ir 3 rindā, bet nezinātājs neatšķirs) starpā staigā PLANKUMAINS (pirmo reizi kaut ko tādu redzu - pāris sec vēl šaubos, vai nav basets. Bet, āre, nav! Kaut kas ļooti rets gan), resns taksis, un vienu no čaļiem mājās gaida sieva jau kopš 22iem. Smiekli.   dapple dachshund jeb plankumains/dābolains taksis :) No rīta sakravāju somu pēc rynair standartiem, dodos kādu 1-2 h pagulēt. Virziens, kurā meklēt autoostu (blakus vilcienstacijai) ir apmēram skaidrs, bet tomēr pazīstu sevi un nepazīstu pilsētu - gribu iziet laicīgi. Tas, iespējams, ir viens no labākajiem lēmumiem, jo pēc kādām pāris ieliņām secinu, ka "tikai taisni" būšu aizgājusi nepareizā virzienā. Bet ir par vēlu griezties atpakaļ, jo savā miegainumā esmu aizmirsusi, kur tas ir. Ieraugu ceļa zīmi estacion de renfe un palielinu ātrumu. 4.50, autobuss uz lidostu ir 5.00. Stacijas nav un nav. Beidzot līdzīga zīme liek griezties pa labi, un beidzot CILVĒKS. Vaicāju, kur ir stacija, un man norāda 2 m tālāk - patiesi, tepat, pāri ielai, aiz mājas stūra. Esmu klāt un uzelpoju. Autobuss stāv, bet ir vēl pāris minūtes. Atvieglota kāpju iekšā, bet te nu ir vakardienas iztrūkums - man ir palicis vairs tikai 1,93 EUR, savukārt biļete maksā 2,50. :D Ananasu sula!!! Ar karti maksāt arī nevar, šoferītis norāda uz kādu stūri, sak, tur ir automāts, pagaidīsim. Lieki gan teikt, ka 5.00 no rīta viss ir ciet, un, ja nav, tad es noteikti to neatrodu. Eju atpakaļ un saku, ka nav. Ok, bet, lūdzu, samaksā lidostā! Braucam līkumu līkumiem, kad nesnaužu, vēroju, kā kāds onkulītis man priekšā burtiski snaikstās, lai saredzētu ceļu pa priekšējo logu. :) Tā nu, lidostā pirmais, kas notiek, ir šoferis, kas norāda uz bankomātu un tikmēr nemanāmi stāv aiz muguras. Cik cilvēki var būt dažādi! Citi sīkumaini, citi atvērti... Lidostā arī beidzot tieku pie savas latte. Ceļojums lēnām beidzas. Atnāk spāņu ģimene un rada paniku, sākot veidot rindu, Kā jau lēto lidojumu aviokompānijā, kā jau cilvēki. Vēlme doties ceļā ir visiem. |
9/15/11 09:34 pm - 10.-12.09. ValenciaNo rīta elegantas brokastis - vēsa šķīstošā kafija ar horchata un brokastu pārslām. Dodamies uz jūru, un ir tik karsts, ka paliekam ūdenī - mums ar Annu arī draudzības vārdā neizdodas nogāzt vienai otru no puiku pleciem, un tad viņi iegāž mūs ūdenī. Ūdens iekš mana deguna ir tikpat neciešams, cik sālsūdens procedūras iesnu laikā (mēģinātas 1x), tikai neliek raudāt, bet klepot - kā jau ūdens. Dzīvnieki mums patīk, un izmēģinām nevis "sunīšus", bet "kucītes" (perritas) - veco labo ķeršanu un mešanu, šoreiz ar disku - lai gan mēs, meitenes, šoreiz esam absolūti čempioni.Laiskojamies un priecājamies, līdz sadomājam iet lūkot, kā viņiem veicas ar pusdienām. Mājas ir 5min attālumā, un ejam peldkostīmos. Jā, tikai peldkostīmos. Pa ceļam apstājas kāda mašīna, un vīrietis Annai vaicā, kur ir nūdistu pludmale. Viņa - nu taču, tepat! Pa kreisi un 5 min brauciet taisni. Nē, nē, brauc līdzi, parādi. Viņa - tepat vien ir! Pa kreisi! Nē. Nu atbrauc līdzi, parādi! Un sāk kārtot sēdekli :D Protams, siestu atkal izlaižu - dodos pastaigā "pa rajonu" un konstatēju visādus eksotiskus augus kaimiņu dārzos - it kā jau ar palmām nebūtu gana, te ir kaktusi, banāni un nezināmi, krāšņu krāsu ziedi. Atnākot atpakaļ, konstatēju, ka puiši stiepj ārā no dzīvokļa maksimāli visu smagāko (un tas ar laiku kļūst vēl interesantāk, jo ir 2 stāvi, kur no otrā ved lejup šauras trepītes) - marmora objektus, koka mēbeles un kastes. Viņš pārvācas pie Annas. Vērojam šo šovu un priecājamies, līdz arī mums pašām jāatrod vieta tā jau pilnajā mašīnā & jādodas uz Valensiju. Ar 2 ratiem (un pie mums ir ballīteeee, dejas un mūzika) iebraucam naksnīgajā pilsētā. Anna izcep tortillu puišiem, nofočējamies un viņi dodas prom, es - pie miera. Nākamajā dienā, protams, pieceļamies nedaudz vēlāk, nekā plānots un arī rodas sīkas lietiņas, ko padarīt - ierakstīt CS, ka meklēju kompāniju Girona utt., jo mana host neatbild. Šobrīd štukoju, vai rakstīt negatīvu atsauksmi, vai ne - jo viņa akceptēja mani un nemaz nbrīdināja, ka nevar uzņemt. Bet pēc kāda laika tomēr ar metro (kura stacija ir absolūts dizaina veidojums un izskatās ļoti droša!) esam Valensijā, ejam pirkt manu "normālā cilvēka" vilciena biļeti. Haha. Vilciena biļetes ir izpirktas! Bet var braukt līdz Barselonai, un no Barselonas līdz Gironai. Tikai 54 EUR. Saskatāmies. Nee-e. Paskatīsimies lidojumus? Ejam meklēt ineta kafejnīcu, visas ir aizņemtas, līdz beidzot kādā Lebara cafe konstatējam, ka lidojumu nav. Kafejnīcas administrators mūs gandrīz apšmauc (par veseliem 0,4 EUR :D). Izstaigājam Valensijas centru - daži lieliski, kruzuļoti objekti, vecpilsēta, karaļu torņi un laukumi, kur svin un uguņo. Super! Paņemam saldētos jogurtus mediano ar 3 garnējumiem un baudām - dievīgas pusdienas karstā dienā, ar kājām mērojot ceļu uz autobusu staciju. Tur vienīgā rinda ir pie man nepieciešamās kompānijas kases - to arī izstāvam, tieku pie biļetes par ~26 EUR. Nākamais sarakstā: veikals un supermercado jeb veikals, lai nopirktu manis dievināto Lipton Morocco tēju un kaut ko gardu maniem mīļajiem mīļajiem. Tējas nav, bet tieku pie spāņu siera un dabiskas naranjas sulas, ar visiem gabaliņiem. Izgaršojam. Tieku pavadīta līdz autobusam. |
9/14/11 11:03 pm - 9.-10.09. ValenciaStāvu metro Valensijā un gaidu Annu, kura droši vien brauc no centra. Ar mani neveiksmīgi mēģina komunicēt kontroliere. Atbaidu/pārliecinu par saviem labajiem nodomiem viņu ar vienkāršu hi.Stacija ir apbrīnojami izskatīga – daudzkrāsaina stikla ēka, bet tajā nav daudz cilvēku. Tāda kā piepilsēta. Un, ak, šo spāņu mentalitāti! Vienalga kāds uz (diezgan patālu esošās) blakus ieliņas taurē un māj. Pēc mirkļa saprotu, ka šoferītis ir Anna un māj man. Haha! Somu plecā un cilpoju uz mašīnu. Annas pirmais sveiciens ir: „Trakā meitene!!! Ar stopiem!” Pasmejamies, sabučojamies, nosolos atpakaļ braukt kā normāls standarta cilvēks, bet neizskatās, ka viņa man ticētu. Dodamies uz viņas mājām – dzīvokli, kurā varētu braukt ja ne ar riteni, tad ar skrituļslidām. Pēc garā ceļa dušiņa ir svētlaime, tieku arī pie glāzes vēsa gaspačo. Un sarunām, sarunām, jokiem par gasolineras. :) Šim vakaram ir jauns pavērsiens, jo soma ilgi uz vietas nestāv un esam mašīnā, lai dotos uz Sagunto pie viņas drauga. Te pavadām patīkamu vakaru, uz terases/balkona vakariņojot, latviešu-spāņu (ar tulkojumu) un angļufrančukrievu valodā smejoties un baudot pilsētas ugunis. Tālumā kalni. Man tiek iedalīta istabiņa, kurā atrodas sērfdēlis – ar Annu domājam, ka ir, ir viens solis līdz Austrālijai tepat, un vispār, varētu pamēģināt, bet puisis ir skeptisks par viļņu lielumu. Nākamajā dienā no rīta atskan skaļrunis. Izrādās, kāds atbraucis tirgot dārzeņus un stāsta: „Esmu šeit! Joprojām esmu šeit un man ir labākie dārzeņi! Esmu atgriezies!” Dienas plāns ir elementārs: nāk ciemos viņa draugs, un visi ejam uz pludmali. Saule! Smiltis! Oļi! Pludmale nokaisīta ar saulessargiem raibās krāsās un ļaužiem bikini un onekini (jeb puskailām dāmām un kungiem). Sāļums gan ir ellīgs, it sevišķi ellīgi jūtas mans deguns un lūpas. Atnākot mājās uz pusdienām, jokojam, ka varētu nedaudz sāls salātiem notraust no ādas. Paliekam divatā, jo Raul ieiet dušā un Anny puisis arī aiziet līdz. Un te sākas joki par Broke Back mountain, kas nerimstas arī pārējās dienas, bet nu, mums ir prieks, ka viss notiek tik atklāti un arī pašām ir laiciņš parunāt. :D Spānija no Latvijas atšķiras arī ar dienas ritmu. Darbu viņi sāk caurmērā nedaudz vēlāk, no 14-17 ir siesta (visi paēd pusdienas un pēc tam snauž), 17-20.30 atkal strādā. Kamēr mani draudziņi guļ, es steidzos pabeigt rakstiņus klab.lv un zinātniskos rakstiņus. Pēc tam dodamies uz chiringhitos, t.i., pludmales bāriņu. Ir ap 22iem, sestdiena, bet tas ir praktiski tukšs. Pasūtam dzērienus – puiši alus, Anna alu ar fantu, man iesaka ko šeit tipisku. Tā izrādās citronu sula/sīrups ar ledu, gluži kā mojito bez piparmētrām. Ideāli karstā dienā. Jautāju, kur ir pārējie cilvēki un kad, galu galā, sāksies dejas, salsa? Ha! Ballīte normāli sākas ap 3iem. Raul stāsta šo un to par Seno Grieķiju un diskutē par Ahilleju un Troju ar pārējiem spāņu valodā. Piefiksēju, ka sarunu saprotu, bet runāt neprotu :) |
9/10/11 05:41 pmMan jau pasai sak nedaudz jukt, kad meginu ierakstit atbilstosaja diena stastu par notikoso. Ta nu, pagaidam celojums izskatas sadi: 2.09. Riga-Varsava 3.09. Varsava-Kelne 4.09. Kelne-Parize 5.09. Parize 6.09. Parize. Parize-Brive la Gaillarde 7.09. Brive la Gaillarde-Andorra 8.09. Andorra. Andorra-Barcelona 9.09. Barcelona-Valencia. Valencia Sobrid esmu Valensija, izpeldejamies Vidusjura :) |
9/10/11 01:57 am - 9.09. Barcelona-ValenciaPec atvadam sorit pavadiju kadu laiku uz cela - diezgan nelagali, bet nav saubu, ka Eiropu nevar izstopet, neparkapjot paris likumu. Kaut ari ta ir atrgaitas soseja un mani no braucamas dalas skir barjera, nostopeju kravas masinu, kas mani loti lena gaita aizved lidz Sargunto benzintankam. Runajam spanisi-angliski-zestikulejot, bet tikai gala uzzinu, ka "naranjas" ir ari tie pasi apelsini, ko no Valensijas suta uz LV.Benzintanka iet ta, ka visi uz mani skatas. Ja, Anna tikko ir sacijusi, ka stopesana SP ir aizliegta (opaa!). Bet busins mani piesakas aizvest. Sakuma 10 minutes kaut kur, tad uz Valensiju. Tas "kaut kur" izradas tehniska apskate :D Bet soferitis ir laipns un mani aizved lidz pat vietai, kur satiksu savu amiga. Skiet, ka vins (ta ap 40-50) vel megina pavaicat manu telefonu vai kaut ko ar to saistitu, bet - diemzel labi nesaprotu spaniski. Pec kadam 5 min jau satieku VINU, kas mani sveic ar miliem vardiem: Trakaa! Ar autostopiem!!! Beidzot! :) Esmu apguvusi ari svarigo terminu la playa, pielietosu rit :) Sodien tusejam ar vinas drauga minchiem un ir osamm :D |
9/10/11 12:40 am - Andora-Spain 8.-9.09.Lieliska Andora! Mans pirmais rits sakas ar mazu, izspurusu meiteniti, kas, pamanijusi, ka esmu pamodusies, iet to stastit tetim un pec tam ieskrien pie manis un uzdod paris jautajumu spaniski. Noprotu, ka jautajums ir par to, ka runaju vai no kurienes esmu, bet mana atbilde, ka izradas, nav bijusi ista. Meitenite mani papeti un aizcilpo pabeigt savus zimejumus. Velak gan vinai, gan masai karte paradu, no kurienes esmu, vinu tevam, kas mani uznem - pastastu sikak par valodu izcelsmi utt., savu celu. Lielaka maasa man uzdavina ziimeejumu. Paedam brokastis un runajamies. Sodien valsti ir brivdiena - svetki, it ka vairak religiozi, un tapec tas mus sodien nesaista. Dosimies kalnos, bet izradas, ka taisisanas ir veselas lugas verta, jo berni nezina, kas ir laika ierobezojums vai steiga, un nedaudz kaprizejas. Man iedala braaleena vai braala apavus, kas ir nedaudz nedaudz par lielu, tomer der gluzi labi, izbraucam no ciematina, un, kaut ari skats VISUR, pat pa logu ir fantastisks, ieleja ir gleznaina. Pa tacinu dodamies augsup, un mazakais kipars ari man ik pa laikam piekeras pie rokas, un loooti velas uznemt foto. Secinu, ka esmu atradinajusies no kalnoskapsanas un palaidusies slinkuma musu fLatvijaa, bet neesmu tik shvaka, lai padotos :) labs kaapiens! augi loti liidziigi LV, dazi atskiras.Esmu aprekinajusi, ka man butu jaizbrauc 14-15, lai noklutu laika Valensija, tapec saku nedaudz uztraukties, kad pienak sis laiks. Paedam lieliskas pusdienas, meitenes noskaidro krasas, kas man patik un ta iemacos pirmos vardus spaniski: naaranhas (naranjas), roho (rojo), amarillo, violeta, un man tiek uztaisita diezinu rokasspradze & zimejums. Daudz makslas! Man tiek izstastits, ka no Spanijas gimene te parcelusies bernu izglitibas del, un ari tas ir iemesls, lai parceltos drizuma citur. Uun visbeidzot mani aizved gandriz lidz pasai robezai. Stopet no Andoras svetku diena ir... interesanti. Masinu nav daudz, un vini nav pieradusi pie stopetajiem, bet pec kada mirklisa mani panem spanu kompanija, 2 jaunkundzes un 1 puisis, kas aizved lidz celam uz Barselonu. Te turpinu cela mala, sazvanos ar LV, jo Andora zvani ir loti dargi, tapat sms - 0,21 Ls. Gaidu kadas 20, varbut 30 min, ipasi laiku neuznemu, lidz apstajas busins un saku OKEY soferitim, kas dodas lidz pilsetai ar nosaukumu Manresa. Mums nav daudz, par ko runat, jo vins saprot tikai spaniski, tomer nedaudz saprotamies; tomer netieku izlaista uz galvena cela, bet pasa Manresaa - jo esot "no problems" noklut from Manresa to Barcelona, tas esot tuvu. Manresa nav ipasi glita pilseta - atgadina stastu par Pas de la Casa, veikali un kubinveida apbuve. Seit ari gaidu ilgaku bridi un apstajas kads onkulitis, kurs otro reizi panem stopetajus - pirmie esot bijusi slovenu puisi, kad vins braucis uz Rigu (!). Vini esot gaidijusi 2h. Soferitis druscin runa angliski, un mani izlaiz Barcelonas aplii, benzintanka (uzzimeju simbolinu, lai var saprast :) ) "jo tur ir ari viesnica, ja tev neveicas". Sita sabaidita stavu BRC, un uz mani skatas 2 autobusu pasazieri, kuriem ir zalaa benzina pietura. Stavu. Stavu. Stavu. Ta ka man nedaudz apnik, izdomaju iet no izbrauksanas uz benzintanka ieejas pusi. Tur man sparigi sak mat kada sieviete un jauna meitene: sak, 3 autobusi no Rumanijas tikko devas uz Valensiju. Ai, ka tev ta! Paliec pie mums sonakt. No problems! Un es... piekritu. Haha. Naivaa. :) Nenee, bija lieliski! Pa celam noskaidrojam, ka vinas ir no Rumanijas, bet meitene strada Spanija. Velak (kad mani jau n reizes megina ar visu pabarot) runajamies, izradas, vina ir mana vecuma, ik reizi, kad stastu par to, ka celoju, vinas mamma saka "dios mio" (un istaba ir ari daudz svetbilzu). Parunajam par macibam, tradicijam, man pat atvel gultinu :) Un ir KARSTS! Izvelos gulet zem planas segas, nevis gulammaisaa, kas gan ari ir plans. vinas dzivo superiga majina, kur, ieejot ieksa, ir daudz terases ar balkoniniem. Ista Spanija! No rita atkal man ir jaaeed ka pie vecmammas, un turklat vel janem lidz, jo kundzem nedelu ir gavenis - nekadu piena produktu un olu - , un vel man lidzi iedod sviestmaizes. Ahhh! Bet rumanu ievarijums un darzenu-pupinu aizdars ir lielisks. Mate mani pavada lidz autocelam un vinai aiz uztraukuma nobirst paris asaru, kad dodos prom. Valensijai tagad butu 2 h attaluma. |
9/8/11 01:29 am - 6.-7.09. Francija-AndoraIerodamies idilliski pasakaina francu maja, nosacitos laukos: ar plasu virtuvi, keramikas traukiem un daudz istabam - Sara un vinas kaimini ir makslinieki. Ir ap 00.00, bet vina mums ir atbraukusi pakal un oficiali esam pirmie CS viesi.Pirmais iemitnieks, ko satieku, ir balts kakis, kurs ari nakti man pavada, gulot uz pleca, un 2 bulterjeri - loooti mierigi un miligi, mums stasta, ka vini nerejot. Izdzeram pa tejas tasei no darza. Gulamistaba ir siksiku rozisu papardes, dakstinu kores un sajuta ka bilde. No rita gribas kaveties vel. No sodienas katra savu celu turpinam atseviski - Dina brauc uz Bordeaux, es dodos uz Andoru un talak uz Valensiju. Ir nelielas saubas, ka tas izdosies, bet galvenais ir parlieciba un uzmaniba. To ari nemam lidzi cela, un uzmundrinam viena otru. Pirms dosanas izprintejam karti (kas nu jau tiek saukta par mapi) un Sara mus ved uz tuvako celu, garam tam, ko neredzejam pa tumsu. Ka izradas, si apkartne ir "very touristic" vel idilliskakas viduslaiku pilsetinas del (nelielas, sarkanu mala kiegelu ekas), un viena no tam vinas mammai ir veikals. Pati Sara glezno, 1 kaimins pus stiklu un kaiminiene fotografe. Turistu ir DAUDZ un es nebrinos, gribetu te vel uzkaveties. Pec mirkla jau atvadamies un esmu 1... uz tuvaka cela Tuluzas virziena. Apstajas iesirms onkulitis, kas mani aizved lidz benzintankam (runa tikai franciski). Pa so laiku esmu apguvusi jaunu terminu station service = benzintanks, degvielas uzpildes stacija. Tur pec isa briza tieku pie loti patikama kunga, biznesmena (kaut ka visbiezak apstajas tiesi tie), kurs runa angliski, un izstasta dazadas detalas - par to, ka lielaka dala Francijas regionu nosaukumu ir celusies no upju, kas tiem plust cauri, nosaukumiem, utt. Vinam ir sieva - angliete. Aizbraucam lidz Montauban, bet, ta ka tur nevar stopet, mani izlaiz pie aplveida krustojuma. Un uz atvadam iedavina Francijas karti :) Nakamais onkulitis ari skiet diezgan laipns, censamies runat franciski. Vins mani izlaiz pie maksasanas barjeras un megina iedot naudu - laikam jau tapec, ka nevaru franciski atbildet uz jautajumu, vai Latvija situacija ir gruta. Atstaju vinu ar visu naudu un dodos uz barjeras sakumu, jo te visas masinas brauc atri... pec laicina mani panem jaunkundze, un izlaiz pie apla Tuluza. Stavu ilgi (un kapec man likas, ka vienai ir vieglak stopet???) No paliksanas Tuluza mani beidzot izglabj kads loooti smarzigs (lai gan tadi ir visi francuzi) virietis, kas aizved lidz Foix. Smaidu, jo ir pasakaini SKAISTI. Kalni un meness, es varetu gulet kaut vai celmala. Tas ir, negulet. Nostopeju businu - delu, kas dzivo netalu, ar mati, kas dzivo Parize. Aizbraucam lidz nakamajam ciematinam. Apm.10 min, un kads loti nopietns onkulis (man skiet, ka sarkana krasa tiesi no vina masinas un sedekliem vel ir redzama uz maniem dzinsiem...) mani aizved lidz Ax les Thermes. Saka, ka zel, ka neprotu spanu valodu, kura vins labpratak runajot, bet, nu var jau ari angliski. Uzdod dazadus jautajumus, stasta, ka Andora ir loti neglita pilseta Pas de la Casa, kur ir tikai veikali. Stastu par to, ka uz Andoru brauc iepirkties, esmu dzirdejusi, ari to, ka tadel jastav garas rindas pie robezas. Ari to, ka ziema ir populars sleposanas turisms. Tapec man ir nelielas saubas, ka noklusu - sodien ir jau vakars un rit brivdiena. Garam pabrauc dazas shikas Andoras mashinas. Apstajas kads salidiznosi jauns virietis, kurs braucot 8km talak - tas ir maz, bet piekritu. Kad esam gala, vins piedava palikt pa nakti. Bik sabistos, bet, no otras puses, noverteju pulkstenlaiku un pavaicaju vina telefona numuru. Vins nebeidz satraukties, un kadas 3x reizes nostaiga garam, piedavajot paest/palikt/aizvest/aizvest rit 6.00. Sazvanu savu hostu, un vins mani piedava savakt, kad panem sirms onkulitis lidz L Hospitalitet un uz manu "Merci" saka "My pleasure". Te mani savac hosts, un skersoju Andoras robezu. Bon voyage! ***ierakstits 10.09.2011. |
9/7/11 05:36 pm - 6.09. Parize. Parize-Brive la GaillardeStopesanai no Parizes izpetam HitchWiki padomus. Lai dotos uz M. Pallaiseau pieturu, jaiegadajas biletes 4. zonai - bet kur? Apvaicajos dazam francu kundzitem, kas dodas uz metro, un ar vinu palidzibu tas veikli tiek atrastas bilesu automata. Automats ir diezgan interesants – operesana ar 2 pogam un rulliti.RER vilciena ir diezgan raiba kompanija, tomer tas neved uz bistamo pilsetas apkartni, skiet; izbraucam cauri universitates pilsetinai. Nedaudz sanak pamaldities galastacija, bet, galu gala, izejot pa labi un sekojot cela zimem, nonakam ara. Masinas isti nenem, jo nav ari forsa vieta – stavvieta, tilts, ne visi brauc istaja virziena. Turam zimi Orleans un 5 km, un censamies nesalt veja. Pec kada laika apstajas busins – francu puisis ar mirdzosam acim, sak, aizvedisu 16 km talak. Izradas, ka esmu parklausijusies, un tie ir 60 km – nakamais benzintanks. Super! Seit ari rodas nakamais vaditajs, kas gan mus aizved nevis Limoges virziena, bet pa E71. Ok. Gala tapat noklusim – mums ir varianti Tuluza un kada meitene Brive, kas ir 100 km tuvak. Principa, rekinamies ar to. Ak, ja, secinajums – VISI kravas masinu soferi smeke. VISI. Saja uzpildes stacija vaicajam soferiem, un turam Limoges zimi, lidz apstajas kads loooti smaidigs, ka izradas, biznesmenis, kas vada 7 kompanijas, kuras cel rupnicas dazadas Francijas vietas un citas valstis. Ta vins jauki sarunajoties ar mums aizved lidz Vulcan rajonam, jo pats dodas uz Lionu. Pa celam gandriz izkapjam nepareiza vieta, un skrienam atpakal uz masinu. Soferitis gala mus uzciena ar siltu kafiju (noverteju skatu - 5 kafijas automatus rinda, un vardites, kas leka pa ekranu, sakot, ka ir rainforest safe), ir tumss... bet turpinam stopet. Esam benzintanka netalu noi Clermont-Ferrand. Vaicajam (FR) vairakiem soferiem, kurp tie dodas, bet uz Brives pusi tas noteikti nav. Lidz beidzot viens smaidigs-svitigs puiks ar skrullainiem matiem atbild ko nesaprotamu, vins pasmejas, un saka, ka, ja mes butu francuzietes, saprastu – vins brauc uz Tulle, kas ir kadus 20 km no Brive, un tur mus izlaidis. OK. Pa celam gan nedaudz nobistamies, jo ir pilseta un mezs, tumsa, viss likumu likumiem, bet gala noklustam forsi. Seit Dina uzruna kadu puisi, kurs jau ta ka skatas uz musu pusi, un vins pec mirkla mus ved uz Brivi. Ka izradas, puisim ir 22 gadi, un vins jau 5 gadus ir armija, pabijis gan Gvadelupe, gan visur kur Afrika, gan… citur. Runa gan tikai franciski. Vai mums neesot bail? Vins skatas uz mums un netic. Uzdod dazadus jautajumus. Smejamies par vina parsteigumu :) Un puisis ari pagaida, lidz Brive ierodas musu hosts. Pa to laiku ar vinu pat paspeju parunat par izglitibas sistemu :D haha *** Ierakstits 11.09.2011. |
9/6/11 10:28 am - 4.-6.09. ParīzeParīzei bija jābūt. Pat, ja sākotnēji bija plānots braukt uz Dienvidfranciju, pat, ja šis pagrieziens bija tikpat negaidīts kā lielisks hosts pēc dažādiem piedāvājumiem, sak, CS with benefits.Protams, pirmais, ko mēs izdarījām, bija - nofočējām md-me Eiffel graciozās svārku krokas, un atradām kādu viesnīciņu, kur tikām pie Parīzes kartes. Un, pastaigājoties cauri pilsētai, atradām vietu, kur satikt Viņu :) Puisis Parīzē dzīvo ideālā vietā - Notre Damme u.c. apm. 5 minūšu attālumā. Tiekam brīdinātas, ka ir tikai viens likums 1) aizver vannasistabas durvis arī tad, ja nāc ārā vai tavas mantas būs pie ārdurvīm. Pasmejamies (jo šis tiek skaidrots ilgi un pirmās 10min atkārtots pabieži "..if you dont close the door"). Dzīvoklītis ir maziņš, bet ļoti mīlīgs. Un, jā, uz slaveno vannasistabu jāiet caur viņa istabu :D Jau pirmajā vakarā tiekam aizvestas uz tuvējo bāriņu, kur mums izmaksā dzērienu ^.^ Izvēlos summer smoothy, kas nelielas kļūdas dēļ ir rozā un pavisam ne-smooth, bet šķidrs un pasalds (bet kopumā patīkams) - jā gan, joprojām lasu visai pavirši. Uz palodzēm izvietoti bukletiņi par Lietuvu franču valodā un šodien uzstājas kāds viņa satikts puisis - dzīvā mūzika. :) Puisis pēc uzstāšanās apstaigā mūs ar cepuri, un teic, ka rīt uzstājoties Elizejas laukos. Nākamajā rītā (5.09.) Dina jau ir aizskrējusi uz vēstniecību un čalis uz savu darbu Microsoft, un es ceļos cerībā, ka varēšu beidzot tikt galā ar pāris datordarbiņiem. Diemžēl dators man nepiekrīt. Situācija kurioza, jo esi ciemos pie IT cilvēka un nevari ieslēgt datoru (un visi kontakti ir vietā :D), domāju, moš kāds īpašs rituāls or sth. Nolemju mēģināt ineta kafejnīcu - izsoļoju ārā un pilsētas sajūta un steiga ir pazīstama, tikai jūtams, ka tā ir lielāka un pulsē citā kultūras ritmā. Bet visumā, Parīze no rīta ir tikpat omulīga kā Brīvības iela. Saņemu īsziņu "tev jānospiež apakšējā podziņa", atbildu ar kaut ko un turpinu pie sevis ķiķināt. Pie viena uzmetu aci uz matiem - moš vēl vairāk izbalējuši un kaut ko paķēruši līdz? Izpētījusi savas lietas internetā un dokumentos, aizeju līdz katedrālei, bet tur ir milzīgs bars tūristu un aši mūku tālāk. Norunājam tikšanos ar Dinu pie Luvras. Tīkams grants kaisīts parciņš un tumšādaini puiši tirgo minieifelīšus. Tā kā esmu izlasījusi, ka 15.00 ir CSeru pikniks Luksemburgas dārzos - pēdējais šosezon - dodamies uz tuvējo pārtikas veikalu (Carrefour). Iegādājos maizi, sieru un vīnogas. Diemžēl precīza vieta atmiņā nav palikusi, un sākam piknikot bez CSeriem. Pēc laika gan samanām dažus, kas ar skatienu meklē kādu-kādu-kaut kur, un visbeidzot pievienojas kompānijai, kas izklāj vairākus deķīšus. Pēc brīža saprotam, ka vērojums pareizs un tie ir īstie. Pievienojamies: 2 parīzieši, no kuriem 1 noturētu par amerikāni, 2 ungārietes, no kurām 1 še dzīvo, organizators - amerikānis, taizemiete, īrs un 2 mēs. Atgriežoties iegādājamies saldējumu un augļus, lai kopā ar grauzdētām auzu pārslām pacienātu mūsu hostu. Tas izdodas, bet diemžēl par pannas lāpstiņu noturam un sadedzinām kādu plastmasas piederumu :D Hosts šodien ir dusmīgs/sakreņķējies un tāpēc to noklusējam. Seko gājiens uz bāru, kur notiek CS quiz, bet ir ļoooti daudz ļaužu. Viņam te nepatīk, bet spriežam, ka vajadzētu socializēties. Spontāni sāku runāt ar blakusstāvētāju, kurš izrādās ēģiptietis, un arī pēc mūsu (manuprāt) sarunas beigām viņš turpina sekot, piemēram, sagaidot mūs pie tualetes un vēl pavadot kā astīte, pārvietojoties netālu pa telpu. Tiekam vaļā tikai aizejot, pavaicājot, kur ir the iela un fiksi piebilstot bye. Bet vakaru bārā pavadām, pļāpājot ar vienu itāli un francūzi, un vērojot apmēram 8-9 futbola fanus, kas dzīvo līdzi spēles pārraidei. Esam atpakaļ pirmās, bet pēc mirkļa atnāk hosts labā dūšā - un turpina sarunu ar mums, guļot uz grīdas :D Sak, ja man kādreiz vēl ir problēmas ieslēgt datoru, lai zvanu. ōsam :D No rīta Dina atkal dodas uz savu vēstniecību, un es - pastaigāties pa Parīzi. Nolemju doties, kur acis rāda, un kādu brīdi ir forši un neparasti, nonāku pie Galleries Lafayette, kur man kafejnīcas darbinieks skrien klāt, sakot, ka labierīcības ir iekš "l'aule" (laikam izskatos pēc narkomāna :D). Veikali u.c. ir slēgti, un maldos tālāk. Pēc brīža nonāku pie kādas ēkas, kur ārpusē ir matrači, krēsli un citas noderīgas lietas, kā arī kleitveidīgās drēbēs staigā 2 melnādaini vīrieši. Apkārt arī diezgan daudz citu - pēc izskata neeiropiešu. Noprotu, ka būšu nomaldījusies kaut kur uz piepilsētas pusi, bet vēl tur gluži neesmu. Priecājos, ka neizskatos ļoti šiki - griežos riņķī un kādam kungam uzvalkā (ko viņš te dara?) vaicāju, kur esmu. Pāris minūtes, un esmu pie Eifeļa. Man bildi uzņemt palūdz kāds vīrietis, un izrādās, ka viņam arī ir aparāts ar filmiņu. Palūdzu viņam to pašu, jo no šī rakursa var notvert visu Eifeli. Viņš man vaicā: "Anglais?" Piekrītu, un tikai pēc mirkļa saprotu, ka varbūt tiku noturēta par angli, tā kā runāju angliski. To, vai neesam no Anglijas, mums šodien vaicā vēl kādi 4 cilvēki - praktiski visi vadītāji. Dodos tālāk gar visādiem foršiem objektiem un amerikāņu tūristu grupām uz Champs d'Elyssees, kur tiekamies un šmaucam mājās, lai dotos, cerams, uz Tulūzu (seko emergency couch pieprasījums) - pulkstens gan jau ir ap 13.00. *** ierakstīts 17.09.2011. |
9/5/11 10:58 am - Vacija-Parize 4.09.Vakar sakam interesanti - no rita ar diskusijam par pirts tradicijam un siltam vacu maizitem brokastis, to, ka labak stopet un ka ir stopet isos svarcinos (ka darot vina draudzene). Ap kadiem 10iem capojam no Kelnes metro uz sosejas pusi - saulains, silts, tiesa, ari patukss. Mums ir teikts, ka kads 1 km jaiet gar mezu - tagad skatos, ka, ja, kaut kas tads ir gan - kreisaja puse dzivzogs. Laikam jau, lai zverini neizskrien uz cela :D Labaja puse privatmajas ar loti sakoptiem darziniem un dazi, kas paris kvadratmetros bauda rita avizi un sauli.Nostopejam pirmo masinu, pari, kas dodas uz Aheni iepirkties, jo tur svetdiena ir vala veikali - un klausamies stastu par komunismu Kambodza, kuru vini apmeklejusi pirms kada laicina. Nakamie ir kads vacu paris, kas runa, protams, vaciski. Meginam tikt uz Liegi, bet kaut ka lieliski izdodas palaist garam "tankshtelli" , tapec meginam sava paris vardu krajuma sazinaties un saprast, ka talak. Galu gala noklustam nakamaja, kas ir milzigs 3-stavu komplekss ar lielu parku & veikaliem, un, protams, maksas tualeti. Nedaudz palukojamies apkart, uzziimeejam Parizes ziimi un... dodamies meklet labako stopesanas vietinu pie izejas. Ta ka laukuma ir daudz mocu, mes censamies kadu nostopet. Un nav jau ta, ka vini mums nepieverstu uzmanibu, pamajot vai uzsmaidot, bet diemzel musu somas ari ir labi redzamas un kadu laiku vel nakas gaidit. Apstajas kada peleka masina: Labdien, meitenes! Vai varetu aplukot jusu pases? haha. Policija. Mes savukart esam samulsusas - jo, kas ta par policiju netrafareta masina?! Prasam apliecibu. Policists: I will show myself! Un izkapj no auto. Paris jautajumi, ko daram, kur braucam, kapec utt. Parskata pases. Esiet uzmanigas. Pec kada mirkla apstajas sieviete. PIRMA SIEVIETE! No netalas Namur, kas sodien dodas uz biogardening izstadi. Naumuras benzina stacija izraisam milzigu talbrauceju interesi, jo vini svetdiena nevar braukt - ja vien neved partiku. Ari vel vienu policistu, kas noskaidro, kur braucam un kapec, bet neprasa pases. Un tad atbrauc 2 flamu puisi un aizvizina mus vel nedaudz talak. Ja, Belgija ari ir dala, kas grib atskirties no valsts un but neatkariga. :) Pec tam mums iet diezgan atri - pat ne 2 min, ka kads francu biznesmenis mus panem lidz pasai Parizei. Lieliski stasti, un pec laika jau esam Eifela pakaje. Pa celam redzam pasu Sarkozi |
9/4/11 10:28 am - 3.09-4.09Vakardiena diezgan forsa: no rita celamies agri, jo tals cels. Pajokojam par puisu virtuvi (kura gan ir dikti smuka, gan ari haoss) un pacienajam sevi ar kafiju. Uz palodzes saliktas adatinas pret baloziem, toties lielisks, zals pagalms. Pec mirkla jau atvadamies no miegaina Lukash un vel gulosa Adriana un capojam pa sorit guloso promenades ielu ar palmu. Pilseta no rita ir pelecigaka, siltaka un var just, ka esam cita fenologiskaja josla. Vasara atgriezas!!! 8. tramvajs un... esam ara no pilsetas. Smejamies, ka tagad mums pietrukst tikai nejausa Berlines apmeklejuma, bet tas, cerams, nenotiks.Veicas - minuti pec zimes POZNAN izvilksanas apstajas neliels busins. Polu puisis, kas ved edienu no restorana Varsava uz VIP pienemsanu Poznana, un... kave darbu. Esot nostradajis 3 gadus Irija un Vacija (un neciesot Vaciesus, un neesot bijis Berline), tagad atgriezies seit un si ir vina pirma darba diena. Un kaitinoss boss, kurs 'protams' neesot vainigs pie ta, ka vins sodien kave :D Ta nu jauki plapajot (pa vidu kadas 20 min ari iemiegu, viltigi noslepusies aiz brillem) ap 14iem esam Poznana - sastregumi. Pa radio vinam neizdodas nokert kadu, kas gribetu mus pakert un brauktu taja pasa virziena un taja pasa diena (otradi gan). Ta nu esam benzintanka. Pauzite. Uzzimeju uz lapas GE un pec mirkla secinu, ka laikam jau tomer tas bija DE, kas jaraksta. Haha. Meginasim tapat. Stavam pie izejas, un necik ilgi, ka pie mums pienak divi viriesi - viens kalsns un ap 40, isiem matiem, otrs tumsaks un keponu. Jaja, braucam uz Köln. Fiksi tiek parkartoti pakaramie ar uzvalkiem un esam masina. Un ta... izradas, ka abi biznesmeni brauc uz mebelu izstadi - pasi nodarbojas ar koka darza mebelu razosanu, importe koku no Zviedrijas. Jo Latvija, redz, koks ir no Krievijas. Viens ir polis, otrs francuzis-libanis-tunisietis, ar tunisjias-francijas-polijas pilsonibu. Un humors! Dzirdam, ka Latvija ir 'very safety place' un loti ipasa vieta, visas vietas arpus Parizes ir sliktas :D n stuff. Loooti ilgi braucam lidy PL-GE robezai, bet pec tam beidzot sakas atrgaitas celsm, kuru NElabo, un atrumins 100-200. Meginam sazinaties ar visiem draugiem, lai dabutu naktsmajas kaut kur pa celam, jo skiet, ka uz Frankfurti stopet ir nereali, un velreiz negribas palikt tumsa uz cela. Pec ilgaka laika tas ari izdodas un 22os esam Kelne. Kelnes CS vestnieks mums izstasta, ka noklut pie vina, sutidams man daaaudz sms, un beidzot pie vina noklustam. Diskusijas par couchrequest'u rakstisanu grupa un apaksgrupas, par Franciju un koka gridu. Gulam 2. stava gulta :D Tagad esam paedusas brokastis un dosimies uz Parizi. Ieraksts par pirmo dienu ir tapsanas stadija. |
9/4/11 02:28 am - 2.-3.09. Latvija-PolijaKas var but trakaks par marsruta mainisanu un paliksanu zem... ja, zem ka?No rita nedaudz nokavejamies un Kekava esam ap 9. Turpat nostopejam pirmo masinu - virieti, kurs darba darisanas regulari dodas uz LT un paker mus lidz Panevėžys. Pats jauniba esot stopejis uz universitati 5.00 no rita. P. tiekam pie FURES - man ir piedzivojums kapt pa kapnitem un iekapt istaba ar kreslu, gultu un soferi. Draudzigi sasezamies un PL-RU valoda turpinam lidz Szypliski. Pusdienu pauze. Nakama fure, kas ir osam jautri tevs un dels (soferis), sodien iekravusi kravu Liepaja un Riga; dodas uz Krakovu. Kabines aromats dvesh pec sviedriem un ediena, un gaisa atsvaidzinataja, kas kairina kaklu. Masina sver 40 000 kg. Plapajam par so un to krievuanglu valoda, onkulitis polukrievu, reize, vien nosakot 'Moment!' un apdomajot sakamo. Neilgi pirms Varsavas kaut kas notiek ar motora degvielas savienojumu, un ik pa mirklim apstajamies uz kadam 30 min. Valodas del mes isti nesaprotam, kas notiek un kur mus izlaidis, bet soferitis saka, ka vinam jagaida boss. Ta ka smagajiem jabrauc pa apkartcelu, bet vieglas auto brauc cauri Varsavai pa soseju, te masinu ir maz, izdomajam atdalities benzintanka, bet - nestopejas. Braucam ar to pasu talak. Ta nu visbeidzot iebraucam un paliekam stavplaci gaidit bosu; bet, ta ka tumst, mus ker viegla/smaga panika un atkal ejam izmeginat laimi uz cela. Es turu lapinu, Dina apgaismo to ar kabatas lukturiti. Ceram, ka esam forsas un redzamas, lai gan tumsa neredz, ka mes esam jaukas stopetajas, nevis banditi, kas dodas uz Poznanu ka ieganstu laupijumam... jo "tik daudz" lauzu dodas uz Poznanu pa so celu! Pec iiilga laika apstajas kads calis, kurs ir ar mieru aizvest mus 10 km talak lidz Minsk Mazowiecki. Nu ir pilniiga tumsa, un tur, kaut ari ir daudz masinu, protams, neviena nebrauc vajadzigaja virziena... benzintanka apvaicatie ari ne. Divi jauniesi mus tomer aizved lidz dzelzcela stacijai, un palidz ari iegadaties biletes (t.sk. samainot euro pret zlotiem). Braucam pa marsrutu ar daudz Varsavam, bet beidzot tiekam lidz istajai :) Ta nu, kaut ari mums ir sarunati hosti gan Poznana, gan Lodza, par laimi, Dinai ir draugi V. un varam pie viniem parnaksnot. Soreiz Varsava redzu vairak par centralo staciju - un, jasaka, ka nakti Varsava ir skaista. Iela, pa kuru ejam, ir dzivibas pilna, ar mazam kafejnicam un promenadi, un beigas... nonakam senatniga maja. Kad calis, kas mus uznem (no Krakovas), saka, ka ar mums viena istaba gules vina cousin, domaju - masica. Kludos. Pec kadas stundinas atnak vel viens puisis, kurs kopa ar treso draugu strada lidosta. Turklat vini visi, lai gan normali runa angliski, nepartraukti atvainojas par savu valodu :)) Pavadam lielisku vakaru ar sarunam. |
9/1/11 11:26 pm - darbs darba galā - neaizbēgs.Apautas kājas un puskravāta mazā somiņa. Ceru, ka neplīsīs, bet aizdomas... ir.Esmu iemainījusi savu silto milzenīgo guļammaisu pret mazu, mīlīgu un oranžā maisiņā, droši varu doties uz priekšu un lidināties atpakaļ. Rīt kopā ar CSermeiteni Dinu dodamies uz Dienvidiem pēc saules, elpas un jauniem piedzīvojumiem. Pirmā pietura: Polija. Turpinājums sekos. |
Powered by Sviesta Ciba