9/16/11 01:37 pmŠķiet, ka vienīgā brīvā vieta autobusā ir man blakus (51./52.) - tāpēc baidos, vai nebūšu tiešām internetā nopirkusi to biļeti, kaut arī uzrādīts, ka savienojuma trūka. Toties varu izvērsties, justies ērti un to arī daru. Pa ceļam nosnaužos visādās pozās, un pamostoties konstatēju, ka autobuss pietur uz 10 min pauzīti. Iečāpoju veikalā, un iegādājos šādus tādus spāņu našķus - spēkam, jo, kazi, cik ilgi man šovakar būs jāstaigā apkārt/jāpavada nomodā. Vajag šokolādi un kalorijas! Gribas arīcoffee latte, bet te ir tikai saldumu/sulu/kōlu automāti. Pēc ~4h (un vēlāk nekā 20.16, kad ir priekšpēdējais vilciens uz G., pēdējais ir 21.16 - laipnā kundze estacion de tren, Valencia ir sarakstījusi visus uz čekam līdzīga papīrīša) autobusa ekrāniņi rāda, ka esam Barselonā. Izbraucam loku caur pilsētu.20.30 Autoostā apmulstu nav tas pats, kas kartē, un turklāt pie kartes nevar tikt - to jau pēta citi ļaudis ar vēl lielākām mugursomām. Kafejnīcas pārdevēja man norāda uz informācijas stendu, kur tumšmataina apaļvaidze man saka izej ārā un tad 5 min taisni taaajā virzienā. 20. 35 Liekas, ka tas varētu būt standartteksts, jo pēc 5 min nav nekā, izņemot stresiņu pazust Spānijā. Jautāju vēl pāris cilvēkiem, viņi jau to nosauc par Estacion Franca/Francija. 20.42 Bet vai tā būs īstā? Dina un Anda (paldies, mīļās!) ir atsūtījušas CSeru, kas varētu mani izvadāt pa pilsētu, numurus, zvanu vienam giron-ietim, viņš nosauc 2 citas stacijas, kuras pa telefonu nesaprotu, un nezina, kā lai turp nokļūstu. Nosūtīs sms ar nosaukumu pēc mana lūguma. Nolemju laimi mēģināt vēl tepat, man ir vēl tikai 10-20 min. 20.51 Un man veicas - izbrīnīts kasieris man pārdod biļeti (liela laime) līdz Barcelona Sants un no tās līdz Girona. Skrienu uz vilcienu, un tas pēc 1 min atiet. Īstā stacija ir nākamā. 21.05 Mēģinot saprast, kur jānokļūst, uzrunāju kādu dāmu - protams, angliski viņa nerunā, bet mani saprot un teju aiz rokas aizved pareizā virzienā, garām kādai kontrolei. AAa! Dejoju no prieka, jo beidzot parādās uzraksti, saraksti un peroni uz ekrāniņiem, un man arī ir skaidrs. 21.11 Iekpāpju vilcienā, kurš ir 2stāvīgs (un atiet daudz ātrāk!). Gribu noskaidrot, cikos tad būšu galā - vaicāju kādam pārim, un izrādās, ka viņi runā krieviski un tāpat izrādās, ka nākamajā pieturā atkal jāpārsēžas. Vilciens pienāk 21.21 un 22.37 esmu galā. Mani sagaida, un piedāvā arī palikt - ja jau neesot kur! Noliekam manu somu un dodamies izpētīt pilsētu naktī: "sienu", ebreju rajonu, un beigās iedzeram ar viņa draugiem - es ananasu sulu par 2,50. Rupja kļūda. Pa bāriņiem (kas ir 3 rindā, bet nezinātājs neatšķirs) starpā staigā PLANKUMAINS (pirmo reizi kaut ko tādu redzu - pāris sec vēl šaubos, vai nav basets. Bet, āre, nav! Kaut kas ļooti rets gan), resns taksis, un vienu no čaļiem mājās gaida sieva jau kopš 22iem. Smiekli.   dapple dachshund jeb plankumains/dābolains taksis :) No rīta sakravāju somu pēc rynair standartiem, dodos kādu 1-2 h pagulēt. Virziens, kurā meklēt autoostu (blakus vilcienstacijai) ir apmēram skaidrs, bet tomēr pazīstu sevi un nepazīstu pilsētu - gribu iziet laicīgi. Tas, iespējams, ir viens no labākajiem lēmumiem, jo pēc kādām pāris ieliņām secinu, ka "tikai taisni" būšu aizgājusi nepareizā virzienā. Bet ir par vēlu griezties atpakaļ, jo savā miegainumā esmu aizmirsusi, kur tas ir. Ieraugu ceļa zīmi estacion de renfe un palielinu ātrumu. 4.50, autobuss uz lidostu ir 5.00. Stacijas nav un nav. Beidzot līdzīga zīme liek griezties pa labi, un beidzot CILVĒKS. Vaicāju, kur ir stacija, un man norāda 2 m tālāk - patiesi, tepat, pāri ielai, aiz mājas stūra. Esmu klāt un uzelpoju. Autobuss stāv, bet ir vēl pāris minūtes. Atvieglota kāpju iekšā, bet te nu ir vakardienas iztrūkums - man ir palicis vairs tikai 1,93 EUR, savukārt biļete maksā 2,50. :D Ananasu sula!!! Ar karti maksāt arī nevar, šoferītis norāda uz kādu stūri, sak, tur ir automāts, pagaidīsim. Lieki gan teikt, ka 5.00 no rīta viss ir ciet, un, ja nav, tad es noteikti to neatrodu. Eju atpakaļ un saku, ka nav. Ok, bet, lūdzu, samaksā lidostā! Braucam līkumu līkumiem, kad nesnaužu, vēroju, kā kāds onkulītis man priekšā burtiski snaikstās, lai saredzētu ceļu pa priekšējo logu. :) Tā nu, lidostā pirmais, kas notiek, ir šoferis, kas norāda uz bankomātu un tikmēr nemanāmi stāv aiz muguras. Cik cilvēki var būt dažādi! Citi sīkumaini, citi atvērti... Lidostā arī beidzot tieku pie savas latte. Ceļojums lēnām beidzas. Atnāk spāņu ģimene un rada paniku, sākot veidot rindu, Kā jau lēto lidojumu aviokompānijā, kā jau cilvēki. Vēlme doties ceļā ir visiem. |