9/16/11 01:38 pm - Rīgaturpinot:9.-11.09. Valencia (Sagunto u.c.) 12.09. Valencia. Valencia-Barcelona-Girona 13.09. Girona-Stockholm. Stockholm-Riga Gutas atzinas: Lidz ko rodas problemas, nekavejoties analizet situaciju Nenovirzities no galvena cela Neparspilet ar "loti vieglu somu" - piem, turpcela nevar but par maz suveniru Ierekinat +1 dienu forsam vietam, bet ne ipasi vairak par divam-trim, ja vien nav idejas, ko darit Meklet hostus ari tuvakas pilsetinas Visbeidzot, atcereties par transporta izdevumiem lidmasinas autobusam :)) Ceļojuma tēriņi: ap 120 EUR, ieskaitot pārtiku un šo to :) Transports: tramvajs Varšavā 2,6 vilviens Minsk Mazowiecki-Varšava 10,62 PLN (0,1635 LVL) metro Ķelnē 3,5 metro Valensijā 2,4 autobuss Parīzē 1,5 rer Parīzē 3,4 autobuss Valensija-Brc 26,53 vilciens Brc-Girona 9,15 lidostas buss 2,5 (kopā ap 38 Ls) +lidmasinas biletes Girona-S.Skavsta, S.Skavsta-Riga Uz vietas pirktā pārtika, tāda kā saldējums, suvenīri, kafija, maize, vīnogas - kopā ap 14 Ls, daudz kas tika nemts lidzi. Cits: Internets 1 h Parīzē 2,5 EUR Internets Valensijā (1,5 vai 1 EUR/h, pēcapmaksa) 0,56 EUR |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
9/16/11 01:37 pmŠķiet, ka vienīgā brīvā vieta autobusā ir man blakus (51./52.) - tāpēc baidos, vai nebūšu tiešām internetā nopirkusi to biļeti, kaut arī uzrādīts, ka savienojuma trūka. Toties varu izvērsties, justies ērti un to arī daru. Pa ceļam nosnaužos visādās pozās, un pamostoties konstatēju, ka autobuss pietur uz 10 min pauzīti. Iečāpoju veikalā, un iegādājos šādus tādus spāņu našķus - spēkam, jo, kazi, cik ilgi man šovakar būs jāstaigā apkārt/jāpavada nomodā. Vajag šokolādi un kalorijas! Gribas arīcoffee latte, bet te ir tikai saldumu/sulu/kōlu automāti. Pēc ~4h (un vēlāk nekā 20.16, kad ir priekšpēdējais vilciens uz G., pēdējais ir 21.16 - laipnā kundze estacion de tren, Valencia ir sarakstījusi visus uz čekam līdzīga papīrīša) autobusa ekrāniņi rāda, ka esam Barselonā. Izbraucam loku caur pilsētu.20.30 Autoostā apmulstu nav tas pats, kas kartē, un turklāt pie kartes nevar tikt - to jau pēta citi ļaudis ar vēl lielākām mugursomām. Kafejnīcas pārdevēja man norāda uz informācijas stendu, kur tumšmataina apaļvaidze man saka izej ārā un tad 5 min taisni taaajā virzienā. 20. 35 Liekas, ka tas varētu būt standartteksts, jo pēc 5 min nav nekā, izņemot stresiņu pazust Spānijā. Jautāju vēl pāris cilvēkiem, viņi jau to nosauc par Estacion Franca/Francija. 20.42 Bet vai tā būs īstā? Dina un Anda (paldies, mīļās!) ir atsūtījušas CSeru, kas varētu mani izvadāt pa pilsētu, numurus, zvanu vienam giron-ietim, viņš nosauc 2 citas stacijas, kuras pa telefonu nesaprotu, un nezina, kā lai turp nokļūstu. Nosūtīs sms ar nosaukumu pēc mana lūguma. Nolemju laimi mēģināt vēl tepat, man ir vēl tikai 10-20 min. 20.51 Un man veicas - izbrīnīts kasieris man pārdod biļeti (liela laime) līdz Barcelona Sants un no tās līdz Girona. Skrienu uz vilcienu, un tas pēc 1 min atiet. Īstā stacija ir nākamā. 21.05 Mēģinot saprast, kur jānokļūst, uzrunāju kādu dāmu - protams, angliski viņa nerunā, bet mani saprot un teju aiz rokas aizved pareizā virzienā, garām kādai kontrolei. AAa! Dejoju no prieka, jo beidzot parādās uzraksti, saraksti un peroni uz ekrāniņiem, un man arī ir skaidrs. 21.11 Iekpāpju vilcienā, kurš ir 2stāvīgs (un atiet daudz ātrāk!). Gribu noskaidrot, cikos tad būšu galā - vaicāju kādam pārim, un izrādās, ka viņi runā krieviski un tāpat izrādās, ka nākamajā pieturā atkal jāpārsēžas. Vilciens pienāk 21.21 un 22.37 esmu galā. Mani sagaida, un piedāvā arī palikt - ja jau neesot kur! Noliekam manu somu un dodamies izpētīt pilsētu naktī: "sienu", ebreju rajonu, un beigās iedzeram ar viņa draugiem - es ananasu sulu par 2,50. Rupja kļūda. Pa bāriņiem (kas ir 3 rindā, bet nezinātājs neatšķirs) starpā staigā PLANKUMAINS (pirmo reizi kaut ko tādu redzu - pāris sec vēl šaubos, vai nav basets. Bet, āre, nav! Kaut kas ļooti rets gan), resns taksis, un vienu no čaļiem mājās gaida sieva jau kopš 22iem. Smiekli.   dapple dachshund jeb plankumains/dābolains taksis :) No rīta sakravāju somu pēc rynair standartiem, dodos kādu 1-2 h pagulēt. Virziens, kurā meklēt autoostu (blakus vilcienstacijai) ir apmēram skaidrs, bet tomēr pazīstu sevi un nepazīstu pilsētu - gribu iziet laicīgi. Tas, iespējams, ir viens no labākajiem lēmumiem, jo pēc kādām pāris ieliņām secinu, ka "tikai taisni" būšu aizgājusi nepareizā virzienā. Bet ir par vēlu griezties atpakaļ, jo savā miegainumā esmu aizmirsusi, kur tas ir. Ieraugu ceļa zīmi estacion de renfe un palielinu ātrumu. 4.50, autobuss uz lidostu ir 5.00. Stacijas nav un nav. Beidzot līdzīga zīme liek griezties pa labi, un beidzot CILVĒKS. Vaicāju, kur ir stacija, un man norāda 2 m tālāk - patiesi, tepat, pāri ielai, aiz mājas stūra. Esmu klāt un uzelpoju. Autobuss stāv, bet ir vēl pāris minūtes. Atvieglota kāpju iekšā, bet te nu ir vakardienas iztrūkums - man ir palicis vairs tikai 1,93 EUR, savukārt biļete maksā 2,50. :D Ananasu sula!!! Ar karti maksāt arī nevar, šoferītis norāda uz kādu stūri, sak, tur ir automāts, pagaidīsim. Lieki gan teikt, ka 5.00 no rīta viss ir ciet, un, ja nav, tad es noteikti to neatrodu. Eju atpakaļ un saku, ka nav. Ok, bet, lūdzu, samaksā lidostā! Braucam līkumu līkumiem, kad nesnaužu, vēroju, kā kāds onkulītis man priekšā burtiski snaikstās, lai saredzētu ceļu pa priekšējo logu. :) Tā nu, lidostā pirmais, kas notiek, ir šoferis, kas norāda uz bankomātu un tikmēr nemanāmi stāv aiz muguras. Cik cilvēki var būt dažādi! Citi sīkumaini, citi atvērti... Lidostā arī beidzot tieku pie savas latte. Ceļojums lēnām beidzas. Atnāk spāņu ģimene un rada paniku, sākot veidot rindu, Kā jau lēto lidojumu aviokompānijā, kā jau cilvēki. Vēlme doties ceļā ir visiem. |
9/15/11 09:34 pm - 10.-12.09. ValenciaNo rīta elegantas brokastis - vēsa šķīstošā kafija ar horchata un brokastu pārslām. Dodamies uz jūru, un ir tik karsts, ka paliekam ūdenī - mums ar Annu arī draudzības vārdā neizdodas nogāzt vienai otru no puiku pleciem, un tad viņi iegāž mūs ūdenī. Ūdens iekš mana deguna ir tikpat neciešams, cik sālsūdens procedūras iesnu laikā (mēģinātas 1x), tikai neliek raudāt, bet klepot - kā jau ūdens. Dzīvnieki mums patīk, un izmēģinām nevis "sunīšus", bet "kucītes" (perritas) - veco labo ķeršanu un mešanu, šoreiz ar disku - lai gan mēs, meitenes, šoreiz esam absolūti čempioni.Laiskojamies un priecājamies, līdz sadomājam iet lūkot, kā viņiem veicas ar pusdienām. Mājas ir 5min attālumā, un ejam peldkostīmos. Jā, tikai peldkostīmos. Pa ceļam apstājas kāda mašīna, un vīrietis Annai vaicā, kur ir nūdistu pludmale. Viņa - nu taču, tepat! Pa kreisi un 5 min brauciet taisni. Nē, nē, brauc līdzi, parādi. Viņa - tepat vien ir! Pa kreisi! Nē. Nu atbrauc līdzi, parādi! Un sāk kārtot sēdekli :D Protams, siestu atkal izlaižu - dodos pastaigā "pa rajonu" un konstatēju visādus eksotiskus augus kaimiņu dārzos - it kā jau ar palmām nebūtu gana, te ir kaktusi, banāni un nezināmi, krāšņu krāsu ziedi. Atnākot atpakaļ, konstatēju, ka puiši stiepj ārā no dzīvokļa maksimāli visu smagāko (un tas ar laiku kļūst vēl interesantāk, jo ir 2 stāvi, kur no otrā ved lejup šauras trepītes) - marmora objektus, koka mēbeles un kastes. Viņš pārvācas pie Annas. Vērojam šo šovu un priecājamies, līdz arī mums pašām jāatrod vieta tā jau pilnajā mašīnā & jādodas uz Valensiju. Ar 2 ratiem (un pie mums ir ballīteeee, dejas un mūzika) iebraucam naksnīgajā pilsētā. Anna izcep tortillu puišiem, nofočējamies un viņi dodas prom, es - pie miera. Nākamajā dienā, protams, pieceļamies nedaudz vēlāk, nekā plānots un arī rodas sīkas lietiņas, ko padarīt - ierakstīt CS, ka meklēju kompāniju Girona utt., jo mana host neatbild. Šobrīd štukoju, vai rakstīt negatīvu atsauksmi, vai ne - jo viņa akceptēja mani un nemaz nbrīdināja, ka nevar uzņemt. Bet pēc kāda laika tomēr ar metro (kura stacija ir absolūts dizaina veidojums un izskatās ļoti droša!) esam Valensijā, ejam pirkt manu "normālā cilvēka" vilciena biļeti. Haha. Vilciena biļetes ir izpirktas! Bet var braukt līdz Barselonai, un no Barselonas līdz Gironai. Tikai 54 EUR. Saskatāmies. Nee-e. Paskatīsimies lidojumus? Ejam meklēt ineta kafejnīcu, visas ir aizņemtas, līdz beidzot kādā Lebara cafe konstatējam, ka lidojumu nav. Kafejnīcas administrators mūs gandrīz apšmauc (par veseliem 0,4 EUR :D). Izstaigājam Valensijas centru - daži lieliski, kruzuļoti objekti, vecpilsēta, karaļu torņi un laukumi, kur svin un uguņo. Super! Paņemam saldētos jogurtus mediano ar 3 garnējumiem un baudām - dievīgas pusdienas karstā dienā, ar kājām mērojot ceļu uz autobusu staciju. Tur vienīgā rinda ir pie man nepieciešamās kompānijas kases - to arī izstāvam, tieku pie biļetes par ~26 EUR. Nākamais sarakstā: veikals un supermercado jeb veikals, lai nopirktu manis dievināto Lipton Morocco tēju un kaut ko gardu maniem mīļajiem mīļajiem. Tējas nav, bet tieku pie spāņu siera un dabiskas naranjas sulas, ar visiem gabaliņiem. Izgaršojam. Tieku pavadīta līdz autobusam. |
9/14/11 11:03 pm - 9.-10.09. ValenciaStāvu metro Valensijā un gaidu Annu, kura droši vien brauc no centra. Ar mani neveiksmīgi mēģina komunicēt kontroliere. Atbaidu/pārliecinu par saviem labajiem nodomiem viņu ar vienkāršu hi.Stacija ir apbrīnojami izskatīga – daudzkrāsaina stikla ēka, bet tajā nav daudz cilvēku. Tāda kā piepilsēta. Un, ak, šo spāņu mentalitāti! Vienalga kāds uz (diezgan patālu esošās) blakus ieliņas taurē un māj. Pēc mirkļa saprotu, ka šoferītis ir Anna un māj man. Haha! Somu plecā un cilpoju uz mašīnu. Annas pirmais sveiciens ir: „Trakā meitene!!! Ar stopiem!” Pasmejamies, sabučojamies, nosolos atpakaļ braukt kā normāls standarta cilvēks, bet neizskatās, ka viņa man ticētu. Dodamies uz viņas mājām – dzīvokli, kurā varētu braukt ja ne ar riteni, tad ar skrituļslidām. Pēc garā ceļa dušiņa ir svētlaime, tieku arī pie glāzes vēsa gaspačo. Un sarunām, sarunām, jokiem par gasolineras. :) Šim vakaram ir jauns pavērsiens, jo soma ilgi uz vietas nestāv un esam mašīnā, lai dotos uz Sagunto pie viņas drauga. Te pavadām patīkamu vakaru, uz terases/balkona vakariņojot, latviešu-spāņu (ar tulkojumu) un angļufrančukrievu valodā smejoties un baudot pilsētas ugunis. Tālumā kalni. Man tiek iedalīta istabiņa, kurā atrodas sērfdēlis – ar Annu domājam, ka ir, ir viens solis līdz Austrālijai tepat, un vispār, varētu pamēģināt, bet puisis ir skeptisks par viļņu lielumu. Nākamajā dienā no rīta atskan skaļrunis. Izrādās, kāds atbraucis tirgot dārzeņus un stāsta: „Esmu šeit! Joprojām esmu šeit un man ir labākie dārzeņi! Esmu atgriezies!” Dienas plāns ir elementārs: nāk ciemos viņa draugs, un visi ejam uz pludmali. Saule! Smiltis! Oļi! Pludmale nokaisīta ar saulessargiem raibās krāsās un ļaužiem bikini un onekini (jeb puskailām dāmām un kungiem). Sāļums gan ir ellīgs, it sevišķi ellīgi jūtas mans deguns un lūpas. Atnākot mājās uz pusdienām, jokojam, ka varētu nedaudz sāls salātiem notraust no ādas. Paliekam divatā, jo Raul ieiet dušā un Anny puisis arī aiziet līdz. Un te sākas joki par Broke Back mountain, kas nerimstas arī pārējās dienas, bet nu, mums ir prieks, ka viss notiek tik atklāti un arī pašām ir laiciņš parunāt. :D Spānija no Latvijas atšķiras arī ar dienas ritmu. Darbu viņi sāk caurmērā nedaudz vēlāk, no 14-17 ir siesta (visi paēd pusdienas un pēc tam snauž), 17-20.30 atkal strādā. Kamēr mani draudziņi guļ, es steidzos pabeigt rakstiņus klab.lv un zinātniskos rakstiņus. Pēc tam dodamies uz chiringhitos, t.i., pludmales bāriņu. Ir ap 22iem, sestdiena, bet tas ir praktiski tukšs. Pasūtam dzērienus – puiši alus, Anna alu ar fantu, man iesaka ko šeit tipisku. Tā izrādās citronu sula/sīrups ar ledu, gluži kā mojito bez piparmētrām. Ideāli karstā dienā. Jautāju, kur ir pārējie cilvēki un kad, galu galā, sāksies dejas, salsa? Ha! Ballīte normāli sākas ap 3iem. Raul stāsta šo un to par Seno Grieķiju un diskutē par Ahilleju un Troju ar pārējiem spāņu valodā. Piefiksēju, ka sarunu saprotu, bet runāt neprotu :) |
9/10/11 01:57 am - 9.09. Barcelona-ValenciaPec atvadam sorit pavadiju kadu laiku uz cela - diezgan nelagali, bet nav saubu, ka Eiropu nevar izstopet, neparkapjot paris likumu. Kaut ari ta ir atrgaitas soseja un mani no braucamas dalas skir barjera, nostopeju kravas masinu, kas mani loti lena gaita aizved lidz Sargunto benzintankam. Runajam spanisi-angliski-zestikulejot, bet tikai gala uzzinu, ka "naranjas" ir ari tie pasi apelsini, ko no Valensijas suta uz LV.Benzintanka iet ta, ka visi uz mani skatas. Ja, Anna tikko ir sacijusi, ka stopesana SP ir aizliegta (opaa!). Bet busins mani piesakas aizvest. Sakuma 10 minutes kaut kur, tad uz Valensiju. Tas "kaut kur" izradas tehniska apskate :D Bet soferitis ir laipns un mani aizved lidz pat vietai, kur satiksu savu amiga. Skiet, ka vins (ta ap 40-50) vel megina pavaicat manu telefonu vai kaut ko ar to saistitu, bet - diemzel labi nesaprotu spaniski. Pec kadam 5 min jau satieku VINU, kas mani sveic ar miliem vardiem: Trakaa! Ar autostopiem!!! Beidzot! :) Esmu apguvusi ari svarigo terminu la playa, pielietosu rit :) Sodien tusejam ar vinas drauga minchiem un ir osamm :D |
9/10/11 12:40 am - Andora-Spain 8.-9.09.Lieliska Andora! Mans pirmais rits sakas ar mazu, izspurusu meiteniti, kas, pamanijusi, ka esmu pamodusies, iet to stastit tetim un pec tam ieskrien pie manis un uzdod paris jautajumu spaniski. Noprotu, ka jautajums ir par to, ka runaju vai no kurienes esmu, bet mana atbilde, ka izradas, nav bijusi ista. Meitenite mani papeti un aizcilpo pabeigt savus zimejumus. Velak gan vinai, gan masai karte paradu, no kurienes esmu, vinu tevam, kas mani uznem - pastastu sikak par valodu izcelsmi utt., savu celu. Lielaka maasa man uzdavina ziimeejumu. Paedam brokastis un runajamies. Sodien valsti ir brivdiena - svetki, it ka vairak religiozi, un tapec tas mus sodien nesaista. Dosimies kalnos, bet izradas, ka taisisanas ir veselas lugas verta, jo berni nezina, kas ir laika ierobezojums vai steiga, un nedaudz kaprizejas. Man iedala braaleena vai braala apavus, kas ir nedaudz nedaudz par lielu, tomer der gluzi labi, izbraucam no ciematina, un, kaut ari skats VISUR, pat pa logu ir fantastisks, ieleja ir gleznaina. Pa tacinu dodamies augsup, un mazakais kipars ari man ik pa laikam piekeras pie rokas, un loooti velas uznemt foto. Secinu, ka esmu atradinajusies no kalnoskapsanas un palaidusies slinkuma musu fLatvijaa, bet neesmu tik shvaka, lai padotos :) labs kaapiens! augi loti liidziigi LV, dazi atskiras.Esmu aprekinajusi, ka man butu jaizbrauc 14-15, lai noklutu laika Valensija, tapec saku nedaudz uztraukties, kad pienak sis laiks. Paedam lieliskas pusdienas, meitenes noskaidro krasas, kas man patik un ta iemacos pirmos vardus spaniski: naaranhas (naranjas), roho (rojo), amarillo, violeta, un man tiek uztaisita diezinu rokasspradze & zimejums. Daudz makslas! Man tiek izstastits, ka no Spanijas gimene te parcelusies bernu izglitibas del, un ari tas ir iemesls, lai parceltos drizuma citur. Uun visbeidzot mani aizved gandriz lidz pasai robezai. Stopet no Andoras svetku diena ir... interesanti. Masinu nav daudz, un vini nav pieradusi pie stopetajiem, bet pec kada mirklisa mani panem spanu kompanija, 2 jaunkundzes un 1 puisis, kas aizved lidz celam uz Barselonu. Te turpinu cela mala, sazvanos ar LV, jo Andora zvani ir loti dargi, tapat sms - 0,21 Ls. Gaidu kadas 20, varbut 30 min, ipasi laiku neuznemu, lidz apstajas busins un saku OKEY soferitim, kas dodas lidz pilsetai ar nosaukumu Manresa. Mums nav daudz, par ko runat, jo vins saprot tikai spaniski, tomer nedaudz saprotamies; tomer netieku izlaista uz galvena cela, bet pasa Manresaa - jo esot "no problems" noklut from Manresa to Barcelona, tas esot tuvu. Manresa nav ipasi glita pilseta - atgadina stastu par Pas de la Casa, veikali un kubinveida apbuve. Seit ari gaidu ilgaku bridi un apstajas kads onkulitis, kurs otro reizi panem stopetajus - pirmie esot bijusi slovenu puisi, kad vins braucis uz Rigu (!). Vini esot gaidijusi 2h. Soferitis druscin runa angliski, un mani izlaiz Barcelonas aplii, benzintanka (uzzimeju simbolinu, lai var saprast :) ) "jo tur ir ari viesnica, ja tev neveicas". Sita sabaidita stavu BRC, un uz mani skatas 2 autobusu pasazieri, kuriem ir zalaa benzina pietura. Stavu. Stavu. Stavu. Ta ka man nedaudz apnik, izdomaju iet no izbrauksanas uz benzintanka ieejas pusi. Tur man sparigi sak mat kada sieviete un jauna meitene: sak, 3 autobusi no Rumanijas tikko devas uz Valensiju. Ai, ka tev ta! Paliec pie mums sonakt. No problems! Un es... piekritu. Haha. Naivaa. :) Nenee, bija lieliski! Pa celam noskaidrojam, ka vinas ir no Rumanijas, bet meitene strada Spanija. Velak (kad mani jau n reizes megina ar visu pabarot) runajamies, izradas, vina ir mana vecuma, ik reizi, kad stastu par to, ka celoju, vinas mamma saka "dios mio" (un istaba ir ari daudz svetbilzu). Parunajam par macibam, tradicijam, man pat atvel gultinu :) Un ir KARSTS! Izvelos gulet zem planas segas, nevis gulammaisaa, kas gan ari ir plans. vinas dzivo superiga majina, kur, ieejot ieksa, ir daudz terases ar balkoniniem. Ista Spanija! No rita atkal man ir jaaeed ka pie vecmammas, un turklat vel janem lidz, jo kundzem nedelu ir gavenis - nekadu piena produktu un olu - , un vel man lidzi iedod sviestmaizes. Ahhh! Bet rumanu ievarijums un darzenu-pupinu aizdars ir lielisks. Mate mani pavada lidz autocelam un vinai aiz uztraukuma nobirst paris asaru, kad dodos prom. Valensijai tagad butu 2 h attaluma. |
9/1/11 11:26 pm - darbs darba galā - neaizbēgs.Apautas kājas un puskravāta mazā somiņa. Ceru, ka neplīsīs, bet aizdomas... ir.Esmu iemainījusi savu silto milzenīgo guļammaisu pret mazu, mīlīgu un oranžā maisiņā, droši varu doties uz priekšu un lidināties atpakaļ. Rīt kopā ar CSermeiteni Dinu dodamies uz Dienvidiem pēc saules, elpas un jauniem piedzīvojumiem. Pirmā pietura: Polija. Turpinājums sekos. |
Powered by Sviesta Ciba