11/19/12 01:02 pm - Bonne soiree!Piektdien beidzot mainījāmies lomām: no rīta uz uni skrēja Žūlī un gulēt paliku es. Pēc tam, kad viņa bija aizgājusi, nesteidzoties (kas ir ļoti, ļoti būtisks un sen leksikā nesastapts īpašības vārds) piecēlos, pabrokastoju & beidzu dažādus ar savu darbu un mācībām saistītus uzdevumus. Līdz tuvosies nākamie, hehe.Tā nu ņēmu rokā karti, ko jaukie organizatori bija iedevuši, un devos ielās. Jāsaka, ka nav nekā lieliskāka par skatu uz kalniem no dažādām pilsētas malām, un pats pilsētiņas centrs ir diezgan mazs, lai gan iedzīvotāju, g.sk. studentu, tikpat, cik Rīgā. Un tā izstaigāju galvenās ielas & iezīmētos punktus pilsētā. Nesekmīgi mēģināju arī iepirkties, kas beidzās ar tādu kā pastaigu pa mazajiem veikaliņiem turp un šurp, jo, redz, vai nu ražots Ķīnā, vai vasaras modelis, vai izmēru nav (un kurš ir teicis, ka franči ir sīciņi?). Sabildēju visu ko smuki, atšuvu pārdevējus ar ļoti samulsinātu skatienu, tiesa, nesapratu, ko viņi saka ap 70% gadījumu, bet pie tiem 30% man jau šis skatiens bija gluži vai reflektōra reakcija. Tā nu, viegla izsalkuma pavadīta, devos atpakaļ uz Carrefour pārtikas veikalu; un ar bonne soiree un pilnu pārtikas somu jau biju pirmā atpakaļ, lai varētu Žūlī ielaist pa durvīm. Šobrīd esmu tiiiik labi & garšīgi paēdusi, ka, iespējams, zaudētais svars varētu atgriezties. :) Un tiešām: gribu arī Rīgā 4 jogurtus par 1 EUR - un bez želatīna! Vakaru kopā ar Žūlī pavadām patiesi interesantās un patīkami saturīgās sarunās par vēsturi un par pasaules politiku, un par valodām, un ēdienu. Beidzot parunājamies arī nedaudz franciski. Jā. Un ta' nu nav brīnums, ka no rīta izdodas pamosties plkst. 11.oo :) |
Mazās Mijas pasaules gaitas
jeb pa pasauli ar Susuriņu
11/18/12 06:40 pm - Tu esi braukusi tik tālu!Nu laikam man beidzot jāapraksta vieta, kur šo visu laiku esmu apmetusies.Mani laipni CS ceļā uzņēmusi ir Žūlī, kura ir jurisprudences MA studente, kā arī pati pilsētā nav ilgāk par 2 mēnešiem. Tiek lēsts, ka kopā pilsētā ir ap 60 000 studentu. Viņa dzīvo privātas firmas apsaimniekotā ēkā, kurā ir tikai studentu dzīvoklīši. Proti, par pirmo un otro stāvu cena ir līdzīga, par nākamajiem - jāpiemaksā par skatu. Lieki piebilst, kuru izvēlas students. Apkārt tiek celtas līdzīgas daudzstāvu ēkas, bet viņa pieņem, ka tās ir domātas "parastiem" cilvēkiem, nevis studentiem. Šajā studenta dzīvoklītī ir viena istaba, kura ir pietiekami ietilpīga, un kurai piederas arī neliela virtuvīte un paliela vannasistaba ar dušu. Dzīvoklītis ir jauns un ļoti gaumīgi, kvalitatīvi iekārtots, pelēki-melnos toņos ar sarkaniem akcentiem. Apakšstāvā ir vairākas durvis ar čipiem & sargu, un pat garāžas, ja ir vēlme tādu īrēt. Ja atver automātisko žalūziju, paveras lielisks skats uz jau minēto la Bastille un kalniem. Un rudenīgu koku. *** Ir trešās dienas rīts. Tas nozīmē, ka ir TĀS DIENAS rīts, tās dienas, kad man pašai jāsniedz prezentācija. Precizēju vēl pēdējās lietas un klausos visaizraujošākajā prezentāijās, kas beidzot ļoti sakrīt ar manu tēmu - par mijiedarbību ar vidi. Mani ļoti "paņem" kāda tēma par modeli Reinas upei, un vēlos iztaujāt tās izstrādātāju sīkāk, bet - še tev! - nelabā redzes atmiņa viļ, un viņas vietā kafijpauzē uzrunāju kādu meksikānieti, nevis vācieti. Tomēr uzrunātā zina, ko meklēju. Iepazīstināšanas mēģinājums gan cieš mini-fiasko, jo, izrādās, ka citiem arī ir jautājumi un komentāri, un ar tiem meitene nemaz netiek laista vaļā (lasi: pie vārda), un nolemju tad viņu uzmeklēt vēlāk. Mūsu sesija beidzas visātrāk, un dodos pēc savas pusdienpaciņas a.k.a. kūkām, pa ceļam satiekot kādu beļģieti, kas tikko ieradusies. Mums veidojas patiesi interesanta saruna par Eiropas likumdošanu un vispār LIETĀM, un galu galā beigās tieku pie vēl trešās kūkas, jo viņa, redz, neēd kūkas. Haha! * Pirms prezentācijas absolūti uztraukuma nav. Klausos, kā citi veic ko līdzīgu. Man jāstāsta pēdējai. Man tiek piešķirts mikrofoiņš, kuru piestiprina uz ausīm (protams, nostņemot - arī visai stingri iestiprina matos!), un varu stāstīt visu laukā. Cilvēku ir palicis needaudz mazāk, daži ir devušies uz citām sesijām - vēl 2 notiek paralēli -, un telpā ir kādi 40. Nedaudz pieplūst adrenalīns un sāk pazust daži vārdi, bet būtībā jūtu tikai to, ka mana balss vibrē nedaudz vairāk, nekā parasti, īpaši, kad sesijas krēsls (pazīstams arī ar nosaukumu vadītājs), pieceļas -nospriežu, ka manas 20 min beigušās. Tā kā esmu pēdējā, es pastāstu visu un beigās saku "rakstiet man un paldies, ka klausījāties, papļāpāsim kafijas pauzē". Kafijas pauzē saņemu uzslavas un wooow par to, ka esmu šeit jau kā maģistrants un to, cik tālu es šeit esmu braukusi (obviously, lielākā daļa ir vietējie). Kā arī daudz vērtīgu padomu uun arīdzan jautājumu. Un visbeidzot arī izdalu lielu daļu gatavoto vizitkartšu. * Pēc tam apciemoju savus paziņas no vakardienas - kam ir tā ļoti foršā mikroskopijas tehnika. Man tiek nodemonstrēta prezentācija, un kā tas viss darbojas, kā arī lieliski-lieliskie attēli. Lūk, un prezentācijai pa vidu, protams, ir Amerikas karte. Tad nu tieku pie stāsta, kur un kāpēc man būtu jāpaviesojas - t.i., Alabamu (no kurienes viņš pats ir) varot izlaist, jo tur nekāāā nav! * Pēc konferences konklūžena uzzinu, ka kopā ir bijuši "tik vien" kā 370 dalībnieki, 160 mutiskas prezentācijas un 120 posteri/stenda referāti, sauciet tos, kā jums tīk. Patraucēju kādu jaunkundzi, lūdzot uzņemt bildi pie venue nosaukuma, un gaidām, kad lielais pūlis aizies. Pūlis aiziet, tomēr grupai organizatoru ļoti labpatīk sarunāties un vispār tik ļoti viss patīk, ka tie nekur gan neiet. Meitene, par laimi, nesteidzas, jo viņas vilciens ir pēc stundas. Beidzot nospriežu, ka jaukais bariņš jāizdzenā, jo cik ta' var. Bet - še tev. Es atvainojos bildes dēļ, un viņi nospriež, ka vēlos uzņemt to kopā. Un tagad man ir bilde ar smaidīgiem franču onkulīšiem. Kopā ar parīzieti dodamies uz ilcienu staciju - kas ir aptuveni piecu minūšu attālumā -, un viņa atzīstas, ka nezina ceļu, jo visu laiku braukusi ar tramvaju. Teiktais mani nedaudz apmulsina. Nez, cik tālu tas ir - viena pietura? |
11/16/12 11:51 am - Diena 2: Cocktail partyLa Bastille var nokļūt tikai ar burbuļveida funikulieri. Turpceļā gan man radās tādi nelieli šermuļi, jo sēdēju tieši pretī burbuļa ieejai - kas ir organiska /kāda plastmasas radinieka/ materiāla automātiskas durvis ar nelielu spraugu, kura visai uzskatāmi dumpojas un nepakļaujas nekādam automātismam, un iekšā burbulī cieši saspiesti sēž 6 cilvēciņi. Tomēr skats brauciena laikā uz zeltaini mirdzošo pilsētu bija kas elpu aizraujošs! TUR, AUGŠĀ esot priecājos, ka varu to nofotografēt un nedaudz zūdos, ka mans zilais soms ir paturējis manu pelēko jaku pie sevis.* Pie ieejas svinībpasākumvietā plastmasas burbuļos (un te man sāk patiesi šķist, ka tas ir kāds vietējais simbols, vai vismaz pasākuma simbols, jo arī uz programmām un citur ir attiecīgās, hm, formas) divi muziķīši vilina un valdzina ar ģitāru un saksofonu. Nomnomnom! * Izskatās, ka lielai daļai nav tādas nostaļģijas par jakām kā man un visi ir labi pazīstami - vai arī attiecīgā viela ar -OH grupu sekmīgi iefiltrējusies asinsritē. Tā nu arī es mēģinu sekmīgi starp šiem paziņām iefiltrēties. Tā nu filtrējos, kamēr, spraucoties starp visiem paziņā, man pretī nākošais kungs pēkšņi nevis uzsāk sarunu, bet gan apstājas un priecīgi paziņo: "You look very beautiful!". Un aiziet tālāk. Organizatori ir padomājuši par citādāku viesu izklaidēšanu, t.i., ne tikai ar šķidrumiem: ir iespēja pārbaudīt, deguna smalkumu jeb mēģināt atšķirt, kurā no noslēgtajiem traukiem atrodas citrusi, garšvielas, konfektes, ziedi, rudens lapas, apcepti rieksti u.tml. - ko var pasmaržot, protams, arī atsegtos (lasi:caurspīdīga stikla, nevis tumšos) akvārijveida traukos. * Uzkavējoties pie šīs atrakcijas beidzot kāda jaunkundze paņem to trauciņu, kur, kā biju domājusi, atrodas kaut kas bezalkoholisks. Pēc mana vaicājuma jaunkundze apstiprina, ka tur patiešām arī ir KAS bezalkoholisks. Brīnišķīgi! Ņemu es arī vienu, jo tāds trauciņš lieliski iederas, un piederas arī pie kleitas krāsas, un sagaidu jau līksmus augļu aromātus atbilstoši oranžajai nokrāsai, bet - še tev! Izrādās, iekšā aukstā zupa/dārzeņu sula. Pa šo laiku esam jauki sapazinušās un kopīgi nelīksmojam par auksto zupu. Izrādās, ka beidzot esmu satikusi vēl vienu maģistrantūras studenti. Proti, meitene stāsta, ka FR maģistriem nav jāveic pētījumi, bet gan jāiziet prakse, kuru viņa 3 mēnešus veikusi Ķīnā. (Žūlī arī stāsta, ka meklē praksi, un savukārt par manu klātbūtni visi šeit brīnās - pārsvarā te ir doktorandi). Mums pievienojas beļģiete un nīderlandiete ar elegantu, īsu sirmu matu griezumu, ar kurām man izvēršas garāka saruna. * Nākamo sarunu biedru satieku pie uzkodu galda, kur viņš, tikko pienācis, laipni man piedāvā izvēlēties kaut ko - lai gan, pieļauju, ir redzams, ka to daru jau kādu laiciņu un tēmēju uz otro minidesertiņu, jo, eče, šis ir tas ēdiens, kas mani beidzot sajūsmina. Protams, arī siers, bet neko vairāk par nazi (kur sieru uzlikt) blakus tam nesaskatīju, tā nu skumjām sirdī no siera nācās atvadīties. Liriskās siera atkāpes beigas. Ak tā! Kad nākamreiz esi Barselonā, tev tas jāpasaka man, lai varu būt tev gids! saka sarunbiedrs, kurš izskatās uzkrītoši līdzīgs manam ungāru deju partnerim, bet ir Spānijā dzīvojošs francūzis, tomēr neko vairāk par savu vārdu, protams, nepasaka. Zinātnieki koķetē citādāk? * Kāda interesanta sakritība vakara gaitā mani saved kopā ar somieti, kas strādā Briselē. Un te nu tas ir: neeksistējoša kultūru un vecumu barjera. Mēs iztriecamies par valodām, rakstniekiem, un viņa vienā laidā plēš jokus par prezentētājiem un dažādām nācijām, un vēl atstāsta man kāda portugāļu rakstnieka dzīvesstāstu jeb - he was so witty in language he got fired from his job in newspaper. and it was the best thing that can happen, because he started writing! - un rezumē viņa noveli par lipīgu aklumu. Varu tikai apbrīnot dāmas zināšanu bagāžu & uzņēmību mācīties ķīniešu valodu. * Visinteresantākā saruna man izvēršas ar kādu amerikāni un francūzi, kuri, kā izrādās, ir biznesa partneri un konferenci apmeklē kā exhibitors jeb demonstrē savu tehnoloģiju - mikroskopus, jāsaka, tehnoloģiju, ar kuru var uzņemt superlabus un noderīgus attēlus. Izsmejamies no sirds un izrunājamies par amerikāņu seriāliem, ceļojumiem un, loģiski, tieku pie iesaukas "pikku_myy the hitchiker". * Kad beidzot izlemju doties, garderobistes man piedāvā - vai nevēlos paņemt laternu? Diemžēl man nepiedāvā ne šķiltavas, ne sērkociņus, lai laternu aizdedzinātu, tālab ņemu to līdz un ar šo nestandarta paciņu dodos burbulī lejup uz pilsētu. |
11/15/12 11:07 pm - Konference:14.Nov, otrā dienaCentieni no rīta nepamodināt Žūlī un turklāt arī megasuperātri pamosties, paēst, uzvilkt savu fancy konferenčštāti, otrās dienas rītā izdevās līdz brokastu vidum: proti, izrādās, ka bagete ir sakaltusi cietincieta.*Vēlāk vaicāju žūlī, ko parasti ar tādu dara: J: "you feed it to chicken". pm: "Do you have chicken?" J: "No." pm: "Ok. Then, I can now use it as a weapon, if someone attacks." Īsāk sakot - nejauši uzradusies lieta, kas būs noderīga turpmākajās pastaigās pa pilsētu ;) Atgriežoties pie brokastīm, tās pievārēju veiksmīgi. Vai jau iepriekš kaut kur minēju, ka konferences organizotari mums piešķīra somu? Nevis tādu, kurš nāk no tuvās ziemeļvalsts, bet zilu un ar uzdruku, un tādu, kas liekama mugurā, piedevām, ar visiem vajadzīgajiem programmu un tēžu materiāliem, un konfektēm arīdzan. Tad nu es ar savu zilo somu (pareizāksakot, mugursomu!) atkal līkumoju starp n ieliņām uz venue pusi. Tā kā šī ir tāda laba pazīšanās zīme, ievēroju vēl citus, tostarp pārsteidzu ar gudmōrnin' sveicienu kādu onkuli, kurš mani nākamo dienas daļu neatlaidīgi pētīja. * Sesijās satiku savu austrāļu paziņu un iepazinu dažas jaunas, no Nīderlandes & Beļģijas un Francijas. Kafijas pauzē mums bija noorganizējuši šokolādes strūklaku (!), par kuru pasmīnējām ar kādu, šķiet, tuvo austrumu izcelsmes pētnieci no Parīzes, kurai ir ļoti interesants pētījums par zeltu & meiteni no Čehijas. Sāku apjaust, cik daudz ir vienkāršu dalībnieku - no t.s. "industry field" jeb ražotājiem, pārvaldības jomas u.tml., ne tikai dalībnieku, kuri piedalās ar saviem ziņojumiem un pētījumiem - apkopojuma dati vēlāk rādīs, ka to ir ap 90 no 370. Novērojami arī atsevišķi ļoti kolorīti indivīdi - piem., pēcpusdienas sesijas vidū smaidīdams ienāk kāds kungs ar garu, raibu žaketi, uz kuras izšūti spilgti sarkani pūķīši un dzintara brošu kaklasaites vietā. Savukārt pusdienās visu laiku piedāvā sviestmaizes ar dzīvniekiem, bet ka' nu ne, ta' ne: iegaumējušas, ka esmu vegetalien, man dod 2 kūkas un 2 salātus. :) * Vakarā mums tika rīkota kokteiļballīte kalna cietoksnī la Bastille. TURPINĀJUMS SEKOS |
11/11/12 11:19 pm - Frankfurt-Lyon. Lyon-GrenoblePēc n-tajām stundām bezgalīgi garajā FRA lidostā, kur īpaši daudz ir mīlīgu & mazu aziātu, kurus jo mīlīgākus padara jocīgas cepures vai lieli zābaki un nopietnu aziātu izcelsmes biznesmeņu, kas ar vēl jo nopietnāku skatienu pēta apkārtesošos gaidītājus, laimīgi uzgāju bezmaksas kafijas/tējas automātu. Nākamajā reizē noteikti jāiekārtojas tam tā patuvāk :) Un beidzot, pēc n-tajām stundām, sākās pirmais pārlidojums - pirmais, kura laikā man deva ēst. (nomnomnom)Lionā liku lietā savas superspējas superlabi atrast visu, un vienīgais, ko atradu nepareizi, bija autobuss - pirmajā, kurā mēģināju iekāpt, šoferis uzstājīgi apgalvoja, ka brauc uz Grenobli, nevis centru. Nākamajā man izvērtās arī garāks dialōgs par to, kuri transporti vēl kursē, bet buss bija īstais. Un arī virziens, un arī autobuss pēc tam bija īstais, līdz visbeidzot pat, gaidīdama hostu, atradu īsto ielu. Hostu sauc vai nu Amorijs vai Omarijs, man jau patiktos domāt, ka kaut kā drīzāk kā au, marijs - bet tur pavisam noteikti ir "o". Nu, lūk. Un viņš dzīvo pilī ar 10 biedriem. 18.-19.gs. pilī, kura nav vēl nojaukta tādēļ, ka dārzā aug aizsargājami koki (!). Es ierodos ballītē un momentā tieku pie sarkanas parūkas. Šodien te 2 ļaužiem ir jubilejas, pārējie visi arī ir priecīgi un atvainojas par to, ka lieto alkoholu, runā ar mani angliski, franciski. Un vaicā, vai man nav no viņiem bail. :) Hosts uzdod daudz jautājumu par manu tēmu un stāsta par savu PHD. Viena maza, enerģiska (un arī nedaudz nikna) meitenīte atdod man savu istabu, jo ballīte vēl kādu laiku taisās turpināties tur, kur paredzēts gulēt man. * Nākamais rīts. Otrais stāvs (un es) pamostas. Esmu vienojusies, ka viens puiks, kurš dodas uz Grenobli, mani aizvedīs plkst. 14:oo, tomēr neviens pirmajā stāvā dzīvības pazīmes neizrāda. Pār mani aizbildniecību ņem dzīvokļabiedrene, un tieku pacienāta ar brokastīm, izglītota par FR televīzijas raidījumiem un geju laulībām (kuras kādreiz slēgusi baznīca!!), paņemta līdzi uz tirgu, kur tieku pie pārlocītas afrikāņu pankūkas ar čili un dārzeņiem. Tipa belašs. Tipa. * Plkst. 15.30 pamostas čalis, uzskrien augšā, un prasa, vai varam tūlīt braukt, viņam vēl jāpaņem cilvēki :D Tagad esmu Grenoblē un te ir kalniiiiii! Redzu pat pa logu. |
11/10/12 12:18 amHomemade vizītkartes ir tapušas. Glītas! Tagad tik būs jāiet iepazīties.* Kā man patīk francūzīši - sasūtījuši pilnu pasta kasti ar ielūgumiem un piedāvājumiem hostēt. Lionā ir kokteilis jeb "kas gan ir piemērotāks?": vai nu ļoti, ļoti tumšs indivīds, vai indivīds ļoti gados, vai 10 cilvēku kompānija, kas rīko ballīti, t.i., 10+ cilvēku kompānija, vai indivīds runāju-tikai-franciski-bet,ja nu tu meklē mani-vari-palikt. :) * nogurums bez žēluma mani plosa. Meklēju līdzsvaru starp sliktajām un labajām dienām, vai lietām, vienkārši - līdzsvaru, un man nav ne jausmas, uz kuru pusi šobrīd tas svārstās, ņemot vērā, ka parasti neko šādi nešķiroju. Ja nu vienīgi tagad, galīga noguruma pakāpē, kad informācija sāk plūst kā nederīgs televīzijas signāls - melnbaltām svītrām un nepanesamu fona troksni, t.i. miegu. Rīt. |
9/16/11 01:38 pm - Rīgaturpinot:9.-11.09. Valencia (Sagunto u.c.) 12.09. Valencia. Valencia-Barcelona-Girona 13.09. Girona-Stockholm. Stockholm-Riga Gutas atzinas: Lidz ko rodas problemas, nekavejoties analizet situaciju Nenovirzities no galvena cela Neparspilet ar "loti vieglu somu" - piem, turpcela nevar but par maz suveniru Ierekinat +1 dienu forsam vietam, bet ne ipasi vairak par divam-trim, ja vien nav idejas, ko darit Meklet hostus ari tuvakas pilsetinas Visbeidzot, atcereties par transporta izdevumiem lidmasinas autobusam :)) Ceļojuma tēriņi: ap 120 EUR, ieskaitot pārtiku un šo to :) Transports: tramvajs Varšavā 2,6 vilviens Minsk Mazowiecki-Varšava 10,62 PLN (0,1635 LVL) metro Ķelnē 3,5 metro Valensijā 2,4 autobuss Parīzē 1,5 rer Parīzē 3,4 autobuss Valensija-Brc 26,53 vilciens Brc-Girona 9,15 lidostas buss 2,5 (kopā ap 38 Ls) +lidmasinas biletes Girona-S.Skavsta, S.Skavsta-Riga Uz vietas pirktā pārtika, tāda kā saldējums, suvenīri, kafija, maize, vīnogas - kopā ap 14 Ls, daudz kas tika nemts lidzi. Cits: Internets 1 h Parīzē 2,5 EUR Internets Valensijā (1,5 vai 1 EUR/h, pēcapmaksa) 0,56 EUR |
9/10/11 12:40 am - Andora-Spain 8.-9.09.Lieliska Andora! Mans pirmais rits sakas ar mazu, izspurusu meiteniti, kas, pamanijusi, ka esmu pamodusies, iet to stastit tetim un pec tam ieskrien pie manis un uzdod paris jautajumu spaniski. Noprotu, ka jautajums ir par to, ka runaju vai no kurienes esmu, bet mana atbilde, ka izradas, nav bijusi ista. Meitenite mani papeti un aizcilpo pabeigt savus zimejumus. Velak gan vinai, gan masai karte paradu, no kurienes esmu, vinu tevam, kas mani uznem - pastastu sikak par valodu izcelsmi utt., savu celu. Lielaka maasa man uzdavina ziimeejumu. Paedam brokastis un runajamies. Sodien valsti ir brivdiena - svetki, it ka vairak religiozi, un tapec tas mus sodien nesaista. Dosimies kalnos, bet izradas, ka taisisanas ir veselas lugas verta, jo berni nezina, kas ir laika ierobezojums vai steiga, un nedaudz kaprizejas. Man iedala braaleena vai braala apavus, kas ir nedaudz nedaudz par lielu, tomer der gluzi labi, izbraucam no ciematina, un, kaut ari skats VISUR, pat pa logu ir fantastisks, ieleja ir gleznaina. Pa tacinu dodamies augsup, un mazakais kipars ari man ik pa laikam piekeras pie rokas, un loooti velas uznemt foto. Secinu, ka esmu atradinajusies no kalnoskapsanas un palaidusies slinkuma musu fLatvijaa, bet neesmu tik shvaka, lai padotos :) labs kaapiens! augi loti liidziigi LV, dazi atskiras.Esmu aprekinajusi, ka man butu jaizbrauc 14-15, lai noklutu laika Valensija, tapec saku nedaudz uztraukties, kad pienak sis laiks. Paedam lieliskas pusdienas, meitenes noskaidro krasas, kas man patik un ta iemacos pirmos vardus spaniski: naaranhas (naranjas), roho (rojo), amarillo, violeta, un man tiek uztaisita diezinu rokasspradze & zimejums. Daudz makslas! Man tiek izstastits, ka no Spanijas gimene te parcelusies bernu izglitibas del, un ari tas ir iemesls, lai parceltos drizuma citur. Uun visbeidzot mani aizved gandriz lidz pasai robezai. Stopet no Andoras svetku diena ir... interesanti. Masinu nav daudz, un vini nav pieradusi pie stopetajiem, bet pec kada mirklisa mani panem spanu kompanija, 2 jaunkundzes un 1 puisis, kas aizved lidz celam uz Barselonu. Te turpinu cela mala, sazvanos ar LV, jo Andora zvani ir loti dargi, tapat sms - 0,21 Ls. Gaidu kadas 20, varbut 30 min, ipasi laiku neuznemu, lidz apstajas busins un saku OKEY soferitim, kas dodas lidz pilsetai ar nosaukumu Manresa. Mums nav daudz, par ko runat, jo vins saprot tikai spaniski, tomer nedaudz saprotamies; tomer netieku izlaista uz galvena cela, bet pasa Manresaa - jo esot "no problems" noklut from Manresa to Barcelona, tas esot tuvu. Manresa nav ipasi glita pilseta - atgadina stastu par Pas de la Casa, veikali un kubinveida apbuve. Seit ari gaidu ilgaku bridi un apstajas kads onkulitis, kurs otro reizi panem stopetajus - pirmie esot bijusi slovenu puisi, kad vins braucis uz Rigu (!). Vini esot gaidijusi 2h. Soferitis druscin runa angliski, un mani izlaiz Barcelonas aplii, benzintanka (uzzimeju simbolinu, lai var saprast :) ) "jo tur ir ari viesnica, ja tev neveicas". Sita sabaidita stavu BRC, un uz mani skatas 2 autobusu pasazieri, kuriem ir zalaa benzina pietura. Stavu. Stavu. Stavu. Ta ka man nedaudz apnik, izdomaju iet no izbrauksanas uz benzintanka ieejas pusi. Tur man sparigi sak mat kada sieviete un jauna meitene: sak, 3 autobusi no Rumanijas tikko devas uz Valensiju. Ai, ka tev ta! Paliec pie mums sonakt. No problems! Un es... piekritu. Haha. Naivaa. :) Nenee, bija lieliski! Pa celam noskaidrojam, ka vinas ir no Rumanijas, bet meitene strada Spanija. Velak (kad mani jau n reizes megina ar visu pabarot) runajamies, izradas, vina ir mana vecuma, ik reizi, kad stastu par to, ka celoju, vinas mamma saka "dios mio" (un istaba ir ari daudz svetbilzu). Parunajam par macibam, tradicijam, man pat atvel gultinu :) Un ir KARSTS! Izvelos gulet zem planas segas, nevis gulammaisaa, kas gan ari ir plans. vinas dzivo superiga majina, kur, ieejot ieksa, ir daudz terases ar balkoniniem. Ista Spanija! No rita atkal man ir jaaeed ka pie vecmammas, un turklat vel janem lidz, jo kundzem nedelu ir gavenis - nekadu piena produktu un olu - , un vel man lidzi iedod sviestmaizes. Ahhh! Bet rumanu ievarijums un darzenu-pupinu aizdars ir lielisks. Mate mani pavada lidz autocelam un vinai aiz uztraukuma nobirst paris asaru, kad dodos prom. Valensijai tagad butu 2 h attaluma. |
9/8/11 01:29 am - 6.-7.09. Francija-AndoraIerodamies idilliski pasakaina francu maja, nosacitos laukos: ar plasu virtuvi, keramikas traukiem un daudz istabam - Sara un vinas kaimini ir makslinieki. Ir ap 00.00, bet vina mums ir atbraukusi pakal un oficiali esam pirmie CS viesi.Pirmais iemitnieks, ko satieku, ir balts kakis, kurs ari nakti man pavada, gulot uz pleca, un 2 bulterjeri - loooti mierigi un miligi, mums stasta, ka vini nerejot. Izdzeram pa tejas tasei no darza. Gulamistaba ir siksiku rozisu papardes, dakstinu kores un sajuta ka bilde. No rita gribas kaveties vel. No sodienas katra savu celu turpinam atseviski - Dina brauc uz Bordeaux, es dodos uz Andoru un talak uz Valensiju. Ir nelielas saubas, ka tas izdosies, bet galvenais ir parlieciba un uzmaniba. To ari nemam lidzi cela, un uzmundrinam viena otru. Pirms dosanas izprintejam karti (kas nu jau tiek saukta par mapi) un Sara mus ved uz tuvako celu, garam tam, ko neredzejam pa tumsu. Ka izradas, si apkartne ir "very touristic" vel idilliskakas viduslaiku pilsetinas del (nelielas, sarkanu mala kiegelu ekas), un viena no tam vinas mammai ir veikals. Pati Sara glezno, 1 kaimins pus stiklu un kaiminiene fotografe. Turistu ir DAUDZ un es nebrinos, gribetu te vel uzkaveties. Pec mirkla jau atvadamies un esmu 1... uz tuvaka cela Tuluzas virziena. Apstajas iesirms onkulitis, kas mani aizved lidz benzintankam (runa tikai franciski). Pa so laiku esmu apguvusi jaunu terminu station service = benzintanks, degvielas uzpildes stacija. Tur pec isa briza tieku pie loti patikama kunga, biznesmena (kaut ka visbiezak apstajas tiesi tie), kurs runa angliski, un izstasta dazadas detalas - par to, ka lielaka dala Francijas regionu nosaukumu ir celusies no upju, kas tiem plust cauri, nosaukumiem, utt. Vinam ir sieva - angliete. Aizbraucam lidz Montauban, bet, ta ka tur nevar stopet, mani izlaiz pie aplveida krustojuma. Un uz atvadam iedavina Francijas karti :) Nakamais onkulitis ari skiet diezgan laipns, censamies runat franciski. Vins mani izlaiz pie maksasanas barjeras un megina iedot naudu - laikam jau tapec, ka nevaru franciski atbildet uz jautajumu, vai Latvija situacija ir gruta. Atstaju vinu ar visu naudu un dodos uz barjeras sakumu, jo te visas masinas brauc atri... pec laicina mani panem jaunkundze, un izlaiz pie apla Tuluza. Stavu ilgi (un kapec man likas, ka vienai ir vieglak stopet???) No paliksanas Tuluza mani beidzot izglabj kads loooti smarzigs (lai gan tadi ir visi francuzi) virietis, kas aizved lidz Foix. Smaidu, jo ir pasakaini SKAISTI. Kalni un meness, es varetu gulet kaut vai celmala. Tas ir, negulet. Nostopeju businu - delu, kas dzivo netalu, ar mati, kas dzivo Parize. Aizbraucam lidz nakamajam ciematinam. Apm.10 min, un kads loti nopietns onkulis (man skiet, ka sarkana krasa tiesi no vina masinas un sedekliem vel ir redzama uz maniem dzinsiem...) mani aizved lidz Ax les Thermes. Saka, ka zel, ka neprotu spanu valodu, kura vins labpratak runajot, bet, nu var jau ari angliski. Uzdod dazadus jautajumus, stasta, ka Andora ir loti neglita pilseta Pas de la Casa, kur ir tikai veikali. Stastu par to, ka uz Andoru brauc iepirkties, esmu dzirdejusi, ari to, ka tadel jastav garas rindas pie robezas. Ari to, ka ziema ir populars sleposanas turisms. Tapec man ir nelielas saubas, ka noklusu - sodien ir jau vakars un rit brivdiena. Garam pabrauc dazas shikas Andoras mashinas. Apstajas kads salidiznosi jauns virietis, kurs braucot 8km talak - tas ir maz, bet piekritu. Kad esam gala, vins piedava palikt pa nakti. Bik sabistos, bet, no otras puses, noverteju pulkstenlaiku un pavaicaju vina telefona numuru. Vins nebeidz satraukties, un kadas 3x reizes nostaiga garam, piedavajot paest/palikt/aizvest/aizvest rit 6.00. Sazvanu savu hostu, un vins mani piedava savakt, kad panem sirms onkulitis lidz L Hospitalitet un uz manu "Merci" saka "My pleasure". Te mani savac hosts, un skersoju Andoras robezu. Bon voyage! ***ierakstits 10.09.2011. |
9/7/11 05:36 pm - 6.09. Parize. Parize-Brive la GaillardeStopesanai no Parizes izpetam HitchWiki padomus. Lai dotos uz M. Pallaiseau pieturu, jaiegadajas biletes 4. zonai - bet kur? Apvaicajos dazam francu kundzitem, kas dodas uz metro, un ar vinu palidzibu tas veikli tiek atrastas bilesu automata. Automats ir diezgan interesants – operesana ar 2 pogam un rulliti.RER vilciena ir diezgan raiba kompanija, tomer tas neved uz bistamo pilsetas apkartni, skiet; izbraucam cauri universitates pilsetinai. Nedaudz sanak pamaldities galastacija, bet, galu gala, izejot pa labi un sekojot cela zimem, nonakam ara. Masinas isti nenem, jo nav ari forsa vieta – stavvieta, tilts, ne visi brauc istaja virziena. Turam zimi Orleans un 5 km, un censamies nesalt veja. Pec kada laika apstajas busins – francu puisis ar mirdzosam acim, sak, aizvedisu 16 km talak. Izradas, ka esmu parklausijusies, un tie ir 60 km – nakamais benzintanks. Super! Seit ari rodas nakamais vaditajs, kas gan mus aizved nevis Limoges virziena, bet pa E71. Ok. Gala tapat noklusim – mums ir varianti Tuluza un kada meitene Brive, kas ir 100 km tuvak. Principa, rekinamies ar to. Ak, ja, secinajums – VISI kravas masinu soferi smeke. VISI. Saja uzpildes stacija vaicajam soferiem, un turam Limoges zimi, lidz apstajas kads loooti smaidigs, ka izradas, biznesmenis, kas vada 7 kompanijas, kuras cel rupnicas dazadas Francijas vietas un citas valstis. Ta vins jauki sarunajoties ar mums aizved lidz Vulcan rajonam, jo pats dodas uz Lionu. Pa celam gandriz izkapjam nepareiza vieta, un skrienam atpakal uz masinu. Soferitis gala mus uzciena ar siltu kafiju (noverteju skatu - 5 kafijas automatus rinda, un vardites, kas leka pa ekranu, sakot, ka ir rainforest safe), ir tumss... bet turpinam stopet. Esam benzintanka netalu noi Clermont-Ferrand. Vaicajam (FR) vairakiem soferiem, kurp tie dodas, bet uz Brives pusi tas noteikti nav. Lidz beidzot viens smaidigs-svitigs puiks ar skrullainiem matiem atbild ko nesaprotamu, vins pasmejas, un saka, ka, ja mes butu francuzietes, saprastu – vins brauc uz Tulle, kas ir kadus 20 km no Brive, un tur mus izlaidis. OK. Pa celam gan nedaudz nobistamies, jo ir pilseta un mezs, tumsa, viss likumu likumiem, bet gala noklustam forsi. Seit Dina uzruna kadu puisi, kurs jau ta ka skatas uz musu pusi, un vins pec mirkla mus ved uz Brivi. Ka izradas, puisim ir 22 gadi, un vins jau 5 gadus ir armija, pabijis gan Gvadelupe, gan visur kur Afrika, gan… citur. Runa gan tikai franciski. Vai mums neesot bail? Vins skatas uz mums un netic. Uzdod dazadus jautajumus. Smejamies par vina parsteigumu :) Un puisis ari pagaida, lidz Brive ierodas musu hosts. Pa to laiku ar vinu pat paspeju parunat par izglitibas sistemu :D haha *** Ierakstits 11.09.2011. |
9/6/11 10:28 am - 4.-6.09. ParīzeParīzei bija jābūt. Pat, ja sākotnēji bija plānots braukt uz Dienvidfranciju, pat, ja šis pagrieziens bija tikpat negaidīts kā lielisks hosts pēc dažādiem piedāvājumiem, sak, CS with benefits.Protams, pirmais, ko mēs izdarījām, bija - nofočējām md-me Eiffel graciozās svārku krokas, un atradām kādu viesnīciņu, kur tikām pie Parīzes kartes. Un, pastaigājoties cauri pilsētai, atradām vietu, kur satikt Viņu :) Puisis Parīzē dzīvo ideālā vietā - Notre Damme u.c. apm. 5 minūšu attālumā. Tiekam brīdinātas, ka ir tikai viens likums 1) aizver vannasistabas durvis arī tad, ja nāc ārā vai tavas mantas būs pie ārdurvīm. Pasmejamies (jo šis tiek skaidrots ilgi un pirmās 10min atkārtots pabieži "..if you dont close the door"). Dzīvoklītis ir maziņš, bet ļoti mīlīgs. Un, jā, uz slaveno vannasistabu jāiet caur viņa istabu :D Jau pirmajā vakarā tiekam aizvestas uz tuvējo bāriņu, kur mums izmaksā dzērienu ^.^ Izvēlos summer smoothy, kas nelielas kļūdas dēļ ir rozā un pavisam ne-smooth, bet šķidrs un pasalds (bet kopumā patīkams) - jā gan, joprojām lasu visai pavirši. Uz palodzēm izvietoti bukletiņi par Lietuvu franču valodā un šodien uzstājas kāds viņa satikts puisis - dzīvā mūzika. :) Puisis pēc uzstāšanās apstaigā mūs ar cepuri, un teic, ka rīt uzstājoties Elizejas laukos. Nākamajā rītā (5.09.) Dina jau ir aizskrējusi uz vēstniecību un čalis uz savu darbu Microsoft, un es ceļos cerībā, ka varēšu beidzot tikt galā ar pāris datordarbiņiem. Diemžēl dators man nepiekrīt. Situācija kurioza, jo esi ciemos pie IT cilvēka un nevari ieslēgt datoru (un visi kontakti ir vietā :D), domāju, moš kāds īpašs rituāls or sth. Nolemju mēģināt ineta kafejnīcu - izsoļoju ārā un pilsētas sajūta un steiga ir pazīstama, tikai jūtams, ka tā ir lielāka un pulsē citā kultūras ritmā. Bet visumā, Parīze no rīta ir tikpat omulīga kā Brīvības iela. Saņemu īsziņu "tev jānospiež apakšējā podziņa", atbildu ar kaut ko un turpinu pie sevis ķiķināt. Pie viena uzmetu aci uz matiem - moš vēl vairāk izbalējuši un kaut ko paķēruši līdz? Izpētījusi savas lietas internetā un dokumentos, aizeju līdz katedrālei, bet tur ir milzīgs bars tūristu un aši mūku tālāk. Norunājam tikšanos ar Dinu pie Luvras. Tīkams grants kaisīts parciņš un tumšādaini puiši tirgo minieifelīšus. Tā kā esmu izlasījusi, ka 15.00 ir CSeru pikniks Luksemburgas dārzos - pēdējais šosezon - dodamies uz tuvējo pārtikas veikalu (Carrefour). Iegādājos maizi, sieru un vīnogas. Diemžēl precīza vieta atmiņā nav palikusi, un sākam piknikot bez CSeriem. Pēc laika gan samanām dažus, kas ar skatienu meklē kādu-kādu-kaut kur, un visbeidzot pievienojas kompānijai, kas izklāj vairākus deķīšus. Pēc brīža saprotam, ka vērojums pareizs un tie ir īstie. Pievienojamies: 2 parīzieši, no kuriem 1 noturētu par amerikāni, 2 ungārietes, no kurām 1 še dzīvo, organizators - amerikānis, taizemiete, īrs un 2 mēs. Atgriežoties iegādājamies saldējumu un augļus, lai kopā ar grauzdētām auzu pārslām pacienātu mūsu hostu. Tas izdodas, bet diemžēl par pannas lāpstiņu noturam un sadedzinām kādu plastmasas piederumu :D Hosts šodien ir dusmīgs/sakreņķējies un tāpēc to noklusējam. Seko gājiens uz bāru, kur notiek CS quiz, bet ir ļoooti daudz ļaužu. Viņam te nepatīk, bet spriežam, ka vajadzētu socializēties. Spontāni sāku runāt ar blakusstāvētāju, kurš izrādās ēģiptietis, un arī pēc mūsu (manuprāt) sarunas beigām viņš turpina sekot, piemēram, sagaidot mūs pie tualetes un vēl pavadot kā astīte, pārvietojoties netālu pa telpu. Tiekam vaļā tikai aizejot, pavaicājot, kur ir the iela un fiksi piebilstot bye. Bet vakaru bārā pavadām, pļāpājot ar vienu itāli un francūzi, un vērojot apmēram 8-9 futbola fanus, kas dzīvo līdzi spēles pārraidei. Esam atpakaļ pirmās, bet pēc mirkļa atnāk hosts labā dūšā - un turpina sarunu ar mums, guļot uz grīdas :D Sak, ja man kādreiz vēl ir problēmas ieslēgt datoru, lai zvanu. ōsam :D No rīta Dina atkal dodas uz savu vēstniecību, un es - pastaigāties pa Parīzi. Nolemju doties, kur acis rāda, un kādu brīdi ir forši un neparasti, nonāku pie Galleries Lafayette, kur man kafejnīcas darbinieks skrien klāt, sakot, ka labierīcības ir iekš "l'aule" (laikam izskatos pēc narkomāna :D). Veikali u.c. ir slēgti, un maldos tālāk. Pēc brīža nonāku pie kādas ēkas, kur ārpusē ir matrači, krēsli un citas noderīgas lietas, kā arī kleitveidīgās drēbēs staigā 2 melnādaini vīrieši. Apkārt arī diezgan daudz citu - pēc izskata neeiropiešu. Noprotu, ka būšu nomaldījusies kaut kur uz piepilsētas pusi, bet vēl tur gluži neesmu. Priecājos, ka neizskatos ļoti šiki - griežos riņķī un kādam kungam uzvalkā (ko viņš te dara?) vaicāju, kur esmu. Pāris minūtes, un esmu pie Eifeļa. Man bildi uzņemt palūdz kāds vīrietis, un izrādās, ka viņam arī ir aparāts ar filmiņu. Palūdzu viņam to pašu, jo no šī rakursa var notvert visu Eifeli. Viņš man vaicā: "Anglais?" Piekrītu, un tikai pēc mirkļa saprotu, ka varbūt tiku noturēta par angli, tā kā runāju angliski. To, vai neesam no Anglijas, mums šodien vaicā vēl kādi 4 cilvēki - praktiski visi vadītāji. Dodos tālāk gar visādiem foršiem objektiem un amerikāņu tūristu grupām uz Champs d'Elyssees, kur tiekamies un šmaucam mājās, lai dotos, cerams, uz Tulūzu (seko emergency couch pieprasījums) - pulkstens gan jau ir ap 13.00. *** ierakstīts 17.09.2011. |
9/5/11 10:58 am - Vacija-Parize 4.09.Vakar sakam interesanti - no rita ar diskusijam par pirts tradicijam un siltam vacu maizitem brokastis, to, ka labak stopet un ka ir stopet isos svarcinos (ka darot vina draudzene). Ap kadiem 10iem capojam no Kelnes metro uz sosejas pusi - saulains, silts, tiesa, ari patukss. Mums ir teikts, ka kads 1 km jaiet gar mezu - tagad skatos, ka, ja, kaut kas tads ir gan - kreisaja puse dzivzogs. Laikam jau, lai zverini neizskrien uz cela :D Labaja puse privatmajas ar loti sakoptiem darziniem un dazi, kas paris kvadratmetros bauda rita avizi un sauli.Nostopejam pirmo masinu, pari, kas dodas uz Aheni iepirkties, jo tur svetdiena ir vala veikali - un klausamies stastu par komunismu Kambodza, kuru vini apmeklejusi pirms kada laicina. Nakamie ir kads vacu paris, kas runa, protams, vaciski. Meginam tikt uz Liegi, bet kaut ka lieliski izdodas palaist garam "tankshtelli" , tapec meginam sava paris vardu krajuma sazinaties un saprast, ka talak. Galu gala noklustam nakamaja, kas ir milzigs 3-stavu komplekss ar lielu parku & veikaliem, un, protams, maksas tualeti. Nedaudz palukojamies apkart, uzziimeejam Parizes ziimi un... dodamies meklet labako stopesanas vietinu pie izejas. Ta ka laukuma ir daudz mocu, mes censamies kadu nostopet. Un nav jau ta, ka vini mums nepieverstu uzmanibu, pamajot vai uzsmaidot, bet diemzel musu somas ari ir labi redzamas un kadu laiku vel nakas gaidit. Apstajas kada peleka masina: Labdien, meitenes! Vai varetu aplukot jusu pases? haha. Policija. Mes savukart esam samulsusas - jo, kas ta par policiju netrafareta masina?! Prasam apliecibu. Policists: I will show myself! Un izkapj no auto. Paris jautajumi, ko daram, kur braucam, kapec utt. Parskata pases. Esiet uzmanigas. Pec kada mirkla apstajas sieviete. PIRMA SIEVIETE! No netalas Namur, kas sodien dodas uz biogardening izstadi. Naumuras benzina stacija izraisam milzigu talbrauceju interesi, jo vini svetdiena nevar braukt - ja vien neved partiku. Ari vel vienu policistu, kas noskaidro, kur braucam un kapec, bet neprasa pases. Un tad atbrauc 2 flamu puisi un aizvizina mus vel nedaudz talak. Ja, Belgija ari ir dala, kas grib atskirties no valsts un but neatkariga. :) Pec tam mums iet diezgan atri - pat ne 2 min, ka kads francu biznesmenis mus panem lidz pasai Parizei. Lieliski stasti, un pec laika jau esam Eifela pakaje. Pa celam redzam pasu Sarkozi |
9/1/11 11:26 pm - darbs darba galā - neaizbēgs.Apautas kājas un puskravāta mazā somiņa. Ceru, ka neplīsīs, bet aizdomas... ir.Esmu iemainījusi savu silto milzenīgo guļammaisu pret mazu, mīlīgu un oranžā maisiņā, droši varu doties uz priekšu un lidināties atpakaļ. Rīt kopā ar CSermeiteni Dinu dodamies uz Dienvidiem pēc saules, elpas un jauniem piedzīvojumiem. Pirmā pietura: Polija. Turpinājums sekos. |
Powered by Sviesta Ciba