4.-6.09. Parīze
Parīzei bija jābūt. Pat, ja sākotnēji bija plānots braukt uz Dienvidfranciju, pat, ja šis pagrieziens bija tikpat negaidīts kā lielisks hosts pēc dažādiem piedāvājumiem, sak, CS with benefits.
Protams, pirmais, ko mēs izdarījām, bija - nofočējām md-me Eiffel graciozās svārku krokas, un atradām kādu viesnīciņu, kur tikām pie Parīzes kartes. Un, pastaigājoties cauri pilsētai, atradām vietu, kur satikt Viņu :)

Puisis Parīzē dzīvo ideālā vietā - Notre Damme u.c. apm. 5 minūšu attālumā. Tiekam brīdinātas, ka ir tikai viens likums
1) aizver vannasistabas durvis arī tad, ja nāc ārā vai tavas mantas būs pie ārdurvīm. Pasmejamies (jo šis tiek skaidrots ilgi un pirmās 10min atkārtots pabieži "..if you dont close the door"). Dzīvoklītis ir maziņš, bet ļoti mīlīgs. Un, jā, uz slaveno vannasistabu jāiet caur viņa istabu :D

Jau pirmajā vakarā tiekam aizvestas uz tuvējo bāriņu, kur mums izmaksā dzērienu ^.^ Izvēlos summer smoothy, kas nelielas kļūdas dēļ ir rozā un pavisam ne-smooth, bet šķidrs un pasalds (bet kopumā patīkams) - jā gan, joprojām lasu visai pavirši. Uz palodzēm izvietoti bukletiņi par Lietuvu franču valodā un šodien uzstājas kāds viņa satikts puisis - dzīvā mūzika. :) Puisis pēc uzstāšanās apstaigā mūs ar cepuri, un teic, ka rīt uzstājoties Elizejas laukos.

Nākamajā rītā (5.09.) Dina jau ir aizskrējusi uz vēstniecību un čalis uz savu darbu Microsoft, un es ceļos cerībā, ka varēšu beidzot tikt galā ar pāris datordarbiņiem. Diemžēl dators man nepiekrīt. Situācija kurioza, jo esi ciemos pie IT cilvēka un nevari ieslēgt datoru (un visi kontakti ir vietā :D), domāju, moš kāds īpašs rituāls or sth.

Nolemju mēģināt ineta kafejnīcu - izsoļoju ārā un pilsētas sajūta un steiga ir pazīstama, tikai jūtams, ka tā ir lielāka un pulsē citā kultūras ritmā. Bet visumā, Parīze no rīta ir tikpat omulīga kā Brīvības iela. Saņemu īsziņu "tev jānospiež apakšējā podziņa", atbildu ar kaut ko un turpinu pie sevis ķiķināt. Pie viena uzmetu aci uz matiem - moš vēl vairāk izbalējuši un kaut ko paķēruši līdz?

Izpētījusi savas lietas internetā un dokumentos, aizeju līdz katedrālei, bet tur ir milzīgs bars tūristu un aši mūku tālāk. Norunājam tikšanos ar Dinu pie Luvras. Tīkams grants kaisīts parciņš un tumšādaini puiši tirgo minieifelīšus.

Tā kā esmu izlasījusi, ka 15.00 ir CSeru pikniks Luksemburgas dārzos - pēdējais šosezon - dodamies uz tuvējo pārtikas veikalu (Carrefour). Iegādājos maizi, sieru un vīnogas. Diemžēl precīza vieta atmiņā nav palikusi, un sākam piknikot bez CSeriem. Pēc laika gan samanām dažus, kas ar skatienu meklē kādu-kādu-kaut kur, un visbeidzot pievienojas kompānijai, kas izklāj vairākus deķīšus. Pēc brīža saprotam, ka vērojums pareizs un tie ir īstie. Pievienojamies: 2 parīzieši, no kuriem 1 noturētu par amerikāni, 2 ungārietes, no kurām 1 še dzīvo, organizators - amerikānis, taizemiete, īrs un 2 mēs.

Atgriežoties iegādājamies saldējumu un augļus, lai kopā ar grauzdētām auzu pārslām pacienātu mūsu hostu. Tas izdodas, bet diemžēl par pannas lāpstiņu noturam un sadedzinām kādu plastmasas piederumu :D Hosts šodien ir dusmīgs/sakreņķējies un tāpēc to noklusējam.

Seko gājiens uz bāru, kur notiek CS quiz, bet ir ļoooti daudz ļaužu. Viņam te nepatīk, bet spriežam, ka vajadzētu socializēties. Spontāni sāku runāt ar blakusstāvētāju, kurš izrādās ēģiptietis, un arī pēc mūsu (manuprāt) sarunas beigām viņš turpina sekot, piemēram, sagaidot mūs pie tualetes un vēl pavadot kā astīte, pārvietojoties netālu pa telpu. Tiekam vaļā tikai aizejot, pavaicājot, kur ir the iela un fiksi piebilstot bye. Bet vakaru bārā pavadām, pļāpājot ar vienu itāli un francūzi, un vērojot apmēram 8-9 futbola fanus, kas dzīvo līdzi spēles pārraidei.

Esam atpakaļ pirmās, bet pēc mirkļa atnāk hosts labā dūšā - un turpina sarunu ar mums, guļot uz grīdas :D Sak, ja man kādreiz vēl ir problēmas ieslēgt datoru, lai zvanu. ōsam :D

No rīta Dina atkal dodas uz savu vēstniecību, un es - pastaigāties pa Parīzi. Nolemju doties, kur acis rāda, un kādu brīdi ir forši un neparasti, nonāku pie Galleries Lafayette, kur man kafejnīcas darbinieks skrien klāt, sakot, ka labierīcības ir iekš "l'aule" (laikam izskatos pēc narkomāna :D). Veikali u.c. ir slēgti, un maldos tālāk. Pēc brīža nonāku pie kādas ēkas, kur ārpusē ir matrači, krēsli un citas noderīgas lietas, kā arī kleitveidīgās drēbēs staigā 2 melnādaini vīrieši. Apkārt arī diezgan daudz citu - pēc izskata neeiropiešu. Noprotu, ka būšu nomaldījusies kaut kur uz piepilsētas pusi, bet vēl tur gluži neesmu. Priecājos, ka neizskatos ļoti šiki - griežos riņķī un kādam kungam uzvalkā (ko viņš te dara?) vaicāju, kur esmu. Pāris minūtes, un esmu pie Eifeļa.

Man bildi uzņemt palūdz kāds vīrietis, un izrādās, ka viņam arī ir aparāts ar filmiņu. Palūdzu viņam to pašu, jo no šī rakursa var notvert visu Eifeli. Viņš man vaicā: "Anglais?" Piekrītu, un tikai pēc mirkļa saprotu, ka varbūt tiku noturēta par angli, tā kā runāju angliski. To, vai neesam no Anglijas, mums šodien vaicā vēl kādi 4 cilvēki - praktiski visi vadītāji.

Dodos tālāk gar visādiem foršiem objektiem un amerikāņu tūristu grupām uz Champs d'Elyssees, kur tiekamies un šmaucam mājās, lai dotos, cerams, uz Tulūzu (seko emergency couch pieprasījums) - pulkstens gan jau ir ap 13.00.

*** ierakstīts 17.09.2011.