Bonne soiree!
Piektdien beidzot mainījāmies lomām: no rīta uz uni skrēja Žūlī un gulēt paliku es. Pēc tam, kad viņa bija aizgājusi, nesteidzoties (kas ir ļoti, ļoti būtisks un sen leksikā nesastapts īpašības vārds) piecēlos, pabrokastoju & beidzu dažādus ar savu darbu un mācībām saistītus uzdevumus. Līdz tuvosies nākamie, hehe.

Tā nu ņēmu rokā karti, ko jaukie organizatori bija iedevuši, un devos ielās. Jāsaka, ka nav nekā lieliskāka par skatu uz kalniem no dažādām pilsētas malām, un pats pilsētiņas centrs ir diezgan mazs, lai gan iedzīvotāju, g.sk. studentu, tikpat, cik Rīgā. Un tā izstaigāju galvenās ielas & iezīmētos punktus pilsētā. Nesekmīgi mēģināju arī iepirkties, kas beidzās ar tādu kā pastaigu pa mazajiem veikaliņiem turp un šurp, jo, redz, vai nu ražots Ķīnā, vai vasaras modelis, vai izmēru nav (un kurš ir teicis, ka franči ir sīciņi?). Sabildēju visu ko smuki, atšuvu pārdevējus ar ļoti samulsinātu skatienu, tiesa, nesapratu, ko viņi saka ap 70% gadījumu, bet pie tiem 30% man jau šis skatiens bija gluži vai reflektōra reakcija.

Tā nu, viegla izsalkuma pavadīta, devos atpakaļ uz Carrefour pārtikas veikalu; un ar bonne soiree un pilnu pārtikas somu jau biju pirmā atpakaļ, lai varētu Žūlī ielaist pa durvīm. Šobrīd esmu tiiiik labi & garšīgi paēdusi, ka, iespējams, zaudētais svars varētu atgriezties. :) Un tiešām: gribu arī Rīgā 4 jogurtus par 1 EUR - un bez želatīna!

Vakaru kopā ar Žūlī pavadām patiesi interesantās un patīkami saturīgās sarunās par vēsturi un par pasaules politiku, un par valodām, un ēdienu. Beidzot parunājamies arī nedaudz franciski. Jā. Un ta' nu nav brīnums, ka no rīta izdodas pamosties plkst. 11.oo :)