pikku_myy ([info]pikku_myy) rakstīja,
@ 2012-11-18 18:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:cs, france

Tu esi braukusi tik tālu!
Nu laikam man beidzot jāapraksta vieta, kur šo visu laiku esmu apmetusies.
Mani laipni CS ceļā uzņēmusi ir Žūlī, kura ir jurisprudences MA studente, kā arī pati pilsētā nav ilgāk par 2 mēnešiem. Tiek lēsts, ka kopā pilsētā ir ap 60 000 studentu. Viņa dzīvo privātas firmas apsaimniekotā ēkā, kurā ir tikai studentu dzīvoklīši. Proti, par pirmo un otro stāvu cena ir līdzīga, par nākamajiem - jāpiemaksā par skatu. Lieki piebilst, kuru izvēlas students. Apkārt tiek celtas līdzīgas daudzstāvu ēkas, bet viņa pieņem, ka tās ir domātas "parastiem" cilvēkiem, nevis studentiem.
Šajā studenta dzīvoklītī ir viena istaba, kura ir pietiekami ietilpīga, un kurai piederas arī neliela virtuvīte un paliela vannasistaba ar dušu. Dzīvoklītis ir jauns un ļoti gaumīgi, kvalitatīvi iekārtots, pelēki-melnos toņos ar sarkaniem akcentiem. Apakšstāvā ir vairākas durvis ar čipiem & sargu, un pat garāžas, ja ir vēlme tādu īrēt. Ja atver automātisko žalūziju, paveras lielisks skats uz jau minēto la Bastille un kalniem. Un rudenīgu koku.
***
Ir trešās dienas rīts. Tas nozīmē, ka ir TĀS DIENAS rīts, tās dienas, kad man pašai jāsniedz prezentācija. Precizēju vēl pēdējās lietas un klausos visaizraujošākajā prezentāijās, kas beidzot ļoti sakrīt ar manu tēmu - par mijiedarbību ar vidi.
Mani ļoti "paņem" kāda tēma par modeli Reinas upei, un vēlos iztaujāt tās izstrādātāju sīkāk, bet - še tev! - nelabā redzes atmiņa viļ, un viņas vietā kafijpauzē uzrunāju kādu meksikānieti, nevis vācieti. Tomēr uzrunātā zina, ko meklēju. Iepazīstināšanas mēģinājums gan cieš mini-fiasko, jo, izrādās, ka citiem arī ir jautājumi un komentāri, un ar tiem meitene nemaz netiek laista vaļā (lasi: pie vārda), un nolemju tad viņu uzmeklēt vēlāk.
Mūsu sesija beidzas visātrāk, un dodos pēc savas pusdienpaciņas a.k.a. kūkām, pa ceļam satiekot kādu beļģieti, kas tikko ieradusies. Mums veidojas patiesi interesanta saruna par Eiropas likumdošanu un vispār LIETĀM, un galu galā beigās tieku pie vēl trešās kūkas, jo viņa, redz, neēd kūkas. Haha!
*
Pirms prezentācijas absolūti uztraukuma nav. Klausos, kā citi veic ko līdzīgu. Man jāstāsta pēdējai. Man tiek piešķirts mikrofoiņš, kuru piestiprina uz ausīm (protams, nostņemot - arī visai stingri iestiprina matos!), un varu stāstīt visu laukā. Cilvēku ir palicis needaudz mazāk, daži ir devušies uz citām sesijām - vēl 2 notiek paralēli -, un telpā ir kādi 40. Nedaudz pieplūst adrenalīns un sāk pazust daži vārdi, bet būtībā jūtu tikai to, ka mana balss vibrē nedaudz vairāk, nekā parasti, īpaši, kad sesijas krēsls (pazīstams arī ar nosaukumu vadītājs), pieceļas -nospriežu, ka manas 20 min beigušās. Tā kā esmu pēdējā, es pastāstu visu un beigās saku "rakstiet man un paldies, ka klausījāties, papļāpāsim kafijas pauzē".
Kafijas pauzē saņemu uzslavas un wooow par to, ka esmu šeit jau kā maģistrants un to, cik tālu es šeit esmu braukusi (obviously, lielākā daļa ir vietējie). Kā arī daudz vērtīgu padomu uun arīdzan jautājumu. Un visbeidzot arī izdalu lielu daļu gatavoto vizitkartšu.
*
Pēc tam apciemoju savus paziņas no vakardienas - kam ir tā ļoti foršā mikroskopijas tehnika. Man tiek nodemonstrēta prezentācija, un kā tas viss darbojas, kā arī lieliski-lieliskie attēli. Lūk, un prezentācijai pa vidu, protams, ir Amerikas karte. Tad nu tieku pie stāsta, kur un kāpēc man būtu jāpaviesojas - t.i., Alabamu (no kurienes viņš pats ir) varot izlaist, jo tur nekāāā nav!
*
Pēc konferences konklūžena uzzinu, ka kopā ir bijuši "tik vien" kā 370 dalībnieki, 160 mutiskas prezentācijas un 120 posteri/stenda referāti, sauciet tos, kā jums tīk. Patraucēju kādu jaunkundzi, lūdzot uzņemt bildi pie venue nosaukuma, un gaidām, kad lielais pūlis aizies. Pūlis aiziet, tomēr grupai organizatoru ļoti labpatīk sarunāties un vispār tik ļoti viss patīk, ka tie nekur gan neiet. Meitene, par laimi, nesteidzas, jo viņas vilciens ir pēc stundas. Beidzot nospriežu, ka jaukais bariņš jāizdzenā, jo cik ta' var. Bet - še tev. Es atvainojos bildes dēļ, un viņi nospriež, ka vēlos uzņemt to kopā. Un tagad man ir bilde ar smaidīgiem franču onkulīšiem.
Kopā ar parīzieti dodamies uz ilcienu staciju - kas ir aptuveni piecu minūšu attālumā -, un viņa atzīstas, ka nezina ceļu, jo visu laiku braukusi ar tramvaju. Teiktais mani nedaudz apmulsina. Nez, cik tālu tas ir - viena pietura?



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mafia
2012-11-19 10:50 (saite)
ahhh, Eiropa :)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?