Diena 2: Cocktail party
La Bastille var nokļūt tikai ar burbuļveida funikulieri. Turpceļā gan man radās tādi nelieli šermuļi, jo sēdēju tieši pretī burbuļa ieejai - kas ir organiska /kāda plastmasas radinieka/ materiāla automātiskas durvis ar nelielu spraugu, kura visai uzskatāmi dumpojas un nepakļaujas nekādam automātismam, un iekšā burbulī cieši saspiesti sēž 6 cilvēciņi. Tomēr skats brauciena laikā uz zeltaini mirdzošo pilsētu bija kas elpu aizraujošs! TUR, AUGŠĀ esot priecājos, ka varu to nofotografēt un nedaudz zūdos, ka mans zilais soms ir paturējis manu pelēko jaku pie sevis.
*
Pie ieejas svinībpasākumvietā plastmasas burbuļos (un te man sāk patiesi šķist, ka tas ir kāds vietējais simbols, vai vismaz pasākuma simbols, jo arī uz programmām un citur ir attiecīgās, hm, formas) divi muziķīši vilina un valdzina ar ģitāru un saksofonu. Nomnomnom!
*
Izskatās, ka lielai daļai nav tādas nostaļģijas par jakām kā man un visi ir labi pazīstami - vai arī attiecīgā viela ar -OH grupu sekmīgi iefiltrējusies asinsritē. Tā nu arī es mēģinu sekmīgi starp šiem paziņām iefiltrēties. Tā nu filtrējos, kamēr, spraucoties starp visiem paziņā, man pretī nākošais kungs pēkšņi nevis uzsāk sarunu, bet gan apstājas un priecīgi paziņo: "You look very beautiful!". Un aiziet tālāk.
Organizatori ir padomājuši par citādāku viesu izklaidēšanu, t.i., ne tikai ar šķidrumiem: ir iespēja pārbaudīt, deguna smalkumu jeb mēģināt atšķirt, kurā no noslēgtajiem traukiem atrodas citrusi, garšvielas, konfektes, ziedi, rudens lapas, apcepti rieksti u.tml. - ko var pasmaržot, protams, arī atsegtos (lasi:caurspīdīga stikla, nevis tumšos) akvārijveida traukos.
*
Uzkavējoties pie šīs atrakcijas beidzot kāda jaunkundze paņem to trauciņu, kur, kā biju domājusi, atrodas kaut kas bezalkoholisks. Pēc mana vaicājuma jaunkundze apstiprina, ka tur patiešām arī ir KAS bezalkoholisks. Brīnišķīgi! Ņemu es arī vienu, jo tāds trauciņš lieliski iederas, un piederas arī pie kleitas krāsas, un sagaidu jau līksmus augļu aromātus atbilstoši oranžajai nokrāsai, bet - še tev! Izrādās, iekšā aukstā zupa/dārzeņu sula. Pa šo laiku esam jauki sapazinušās un kopīgi nelīksmojam par auksto zupu. Izrādās, ka beidzot esmu satikusi vēl vienu maģistrantūras studenti. Proti, meitene stāsta, ka FR maģistriem nav jāveic pētījumi, bet gan jāiziet prakse, kuru viņa 3 mēnešus veikusi Ķīnā. (Žūlī arī stāsta, ka meklē praksi, un savukārt par manu klātbūtni visi šeit brīnās - pārsvarā te ir doktorandi).
Mums pievienojas beļģiete un nīderlandiete ar elegantu, īsu sirmu matu griezumu, ar kurām man izvēršas garāka saruna.
*
Nākamo sarunu biedru satieku pie uzkodu galda, kur viņš, tikko pienācis, laipni man piedāvā izvēlēties kaut ko - lai gan, pieļauju, ir redzams, ka to daru jau kādu laiciņu un tēmēju uz otro minidesertiņu, jo, eče, šis ir tas ēdiens, kas mani beidzot sajūsmina. Protams, arī siers, bet neko vairāk par nazi (kur sieru uzlikt) blakus tam nesaskatīju, tā nu skumjām sirdī no siera nācās atvadīties. Liriskās siera atkāpes beigas.
Ak tā! Kad nākamreiz esi Barselonā, tev tas jāpasaka man, lai varu būt tev gids! saka sarunbiedrs, kurš izskatās uzkrītoši līdzīgs manam ungāru deju partnerim, bet ir Spānijā dzīvojošs francūzis, tomēr neko vairāk par savu vārdu, protams, nepasaka. Zinātnieki koķetē citādāk?
*
Kāda interesanta sakritība vakara gaitā mani saved kopā ar somieti, kas strādā Briselē. Un te nu tas ir: neeksistējoša kultūru un vecumu barjera. Mēs iztriecamies par valodām, rakstniekiem, un viņa vienā laidā plēš jokus par prezentētājiem un dažādām nācijām, un vēl atstāsta man kāda portugāļu rakstnieka dzīvesstāstu jeb - he was so witty in language he got fired from his job in newspaper. and it was the best thing that can happen, because he started writing! - un rezumē viņa noveli par lipīgu aklumu. Varu tikai apbrīnot dāmas zināšanu bagāžu & uzņēmību mācīties ķīniešu valodu.
*
Visinteresantākā saruna man izvēršas ar kādu amerikāni un francūzi, kuri, kā izrādās, ir biznesa partneri un konferenci apmeklē kā exhibitors jeb demonstrē savu tehnoloģiju - mikroskopus, jāsaka, tehnoloģiju, ar kuru var uzņemt superlabus un noderīgus attēlus. Izsmejamies no sirds un izrunājamies par amerikāņu seriāliem, ceļojumiem un, loģiski, tieku pie iesaukas "pikku_myy the hitchiker".
*
Kad beidzot izlemju doties, garderobistes man piedāvā - vai nevēlos paņemt laternu? Diemžēl man nepiedāvā ne šķiltavas, ne sērkociņus, lai laternu aizdedzinātu, tālab ņemu to līdz un ar šo nestandarta paciņu dodos burbulī lejup uz pilsētu.