11/11/12 11:19 pm - Frankfurt-Lyon. Lyon-GrenoblePēc n-tajām stundām bezgalīgi garajā FRA lidostā, kur īpaši daudz ir mīlīgu & mazu aziātu, kurus jo mīlīgākus padara jocīgas cepures vai lieli zābaki un nopietnu aziātu izcelsmes biznesmeņu, kas ar vēl jo nopietnāku skatienu pēta apkārtesošos gaidītājus, laimīgi uzgāju bezmaksas kafijas/tējas automātu. Nākamajā reizē noteikti jāiekārtojas tam tā patuvāk :) Un beidzot, pēc n-tajām stundām, sākās pirmais pārlidojums - pirmais, kura laikā man deva ēst. (nomnomnom)Lionā liku lietā savas superspējas superlabi atrast visu, un vienīgais, ko atradu nepareizi, bija autobuss - pirmajā, kurā mēģināju iekāpt, šoferis uzstājīgi apgalvoja, ka brauc uz Grenobli, nevis centru. Nākamajā man izvērtās arī garāks dialōgs par to, kuri transporti vēl kursē, bet buss bija īstais. Un arī virziens, un arī autobuss pēc tam bija īstais, līdz visbeidzot pat, gaidīdama hostu, atradu īsto ielu. Hostu sauc vai nu Amorijs vai Omarijs, man jau patiktos domāt, ka kaut kā drīzāk kā au, marijs - bet tur pavisam noteikti ir "o". Nu, lūk. Un viņš dzīvo pilī ar 10 biedriem. 18.-19.gs. pilī, kura nav vēl nojaukta tādēļ, ka dārzā aug aizsargājami koki (!). Es ierodos ballītē un momentā tieku pie sarkanas parūkas. Šodien te 2 ļaužiem ir jubilejas, pārējie visi arī ir priecīgi un atvainojas par to, ka lieto alkoholu, runā ar mani angliski, franciski. Un vaicā, vai man nav no viņiem bail. :) Hosts uzdod daudz jautājumu par manu tēmu un stāsta par savu PHD. Viena maza, enerģiska (un arī nedaudz nikna) meitenīte atdod man savu istabu, jo ballīte vēl kādu laiku taisās turpināties tur, kur paredzēts gulēt man. * Nākamais rīts. Otrais stāvs (un es) pamostas. Esmu vienojusies, ka viens puiks, kurš dodas uz Grenobli, mani aizvedīs plkst. 14:oo, tomēr neviens pirmajā stāvā dzīvības pazīmes neizrāda. Pār mani aizbildniecību ņem dzīvokļabiedrene, un tieku pacienāta ar brokastīm, izglītota par FR televīzijas raidījumiem un geju laulībām (kuras kādreiz slēgusi baznīca!!), paņemta līdzi uz tirgu, kur tieku pie pārlocītas afrikāņu pankūkas ar čili un dārzeņiem. Tipa belašs. Tipa. * Plkst. 15.30 pamostas čalis, uzskrien augšā, un prasa, vai varam tūlīt braukt, viņam vēl jāpaņem cilvēki :D Tagad esmu Grenoblē un te ir kalniiiiii! Redzu pat pa logu. |