10.-12.09. Valencia
No rīta elegantas brokastis - vēsa šķīstošā kafija ar horchata un brokastu pārslām. Dodamies uz jūru, un ir tik karsts, ka paliekam ūdenī - mums ar Annu arī draudzības vārdā neizdodas nogāzt vienai otru no puiku pleciem, un tad viņi iegāž mūs ūdenī. Ūdens iekš mana deguna ir tikpat neciešams, cik sālsūdens procedūras iesnu laikā (mēģinātas 1x), tikai neliek raudāt, bet klepot - kā jau ūdens. Dzīvnieki mums patīk, un izmēģinām nevis "sunīšus", bet "kucītes" (perritas) - veco labo ķeršanu un mešanu, šoreiz ar disku - lai gan mēs, meitenes, šoreiz esam absolūti čempioni.
Laiskojamies un priecājamies, līdz sadomājam iet lūkot, kā viņiem veicas ar pusdienām. Mājas ir 5min attālumā, un ejam peldkostīmos. Jā, tikai peldkostīmos. Pa ceļam apstājas kāda mašīna, un vīrietis Annai vaicā, kur ir nūdistu pludmale. Viņa - nu taču, tepat! Pa kreisi un 5 min brauciet taisni. Nē, nē, brauc līdzi, parādi. Viņa - tepat vien ir! Pa kreisi! Nē. Nu atbrauc līdzi, parādi! Un sāk kārtot sēdekli :D

Protams, siestu atkal izlaižu - dodos pastaigā "pa rajonu" un konstatēju visādus eksotiskus augus kaimiņu dārzos - it kā jau ar palmām nebūtu gana, te ir kaktusi, banāni un nezināmi, krāšņu krāsu ziedi. Atnākot atpakaļ, konstatēju, ka puiši stiepj ārā no dzīvokļa maksimāli visu smagāko (un tas ar laiku kļūst vēl interesantāk, jo ir 2 stāvi, kur no otrā ved lejup šauras trepītes) - marmora objektus, koka mēbeles un kastes. Viņš pārvācas pie Annas. Vērojam šo šovu un priecājamies, līdz arī mums pašām jāatrod vieta tā jau pilnajā mašīnā & jādodas uz Valensiju. Ar 2 ratiem (un pie mums ir ballīteeee, dejas un mūzika) iebraucam naksnīgajā pilsētā. Anna izcep tortillu puišiem, nofočējamies un viņi dodas prom, es - pie miera.

Nākamajā dienā, protams, pieceļamies nedaudz vēlāk, nekā plānots un arī rodas sīkas lietiņas, ko padarīt - ierakstīt CS, ka meklēju kompāniju Girona utt., jo mana host neatbild. Šobrīd štukoju, vai rakstīt negatīvu atsauksmi, vai ne - jo viņa akceptēja mani un nemaz nbrīdināja, ka nevar uzņemt.

Bet pēc kāda laika tomēr ar metro (kura stacija ir absolūts dizaina veidojums un izskatās ļoti droša!) esam Valensijā, ejam pirkt manu "normālā cilvēka" vilciena biļeti. Haha. Vilciena biļetes ir izpirktas! Bet var braukt līdz Barselonai, un no Barselonas līdz Gironai. Tikai 54 EUR. Saskatāmies. Nee-e. Paskatīsimies lidojumus? Ejam meklēt ineta kafejnīcu, visas ir aizņemtas, līdz beidzot kādā Lebara cafe konstatējam, ka lidojumu nav. Kafejnīcas administrators mūs gandrīz apšmauc (par veseliem 0,4 EUR :D).

Izstaigājam Valensijas centru - daži lieliski, kruzuļoti objekti, vecpilsēta, karaļu torņi un laukumi, kur svin un uguņo. Super! Paņemam saldētos jogurtus mediano ar 3 garnējumiem un baudām - dievīgas pusdienas karstā dienā, ar kājām mērojot ceļu uz autobusu staciju. Tur vienīgā rinda ir pie man nepieciešamās kompānijas kases - to arī izstāvam, tieku pie biļetes par ~26 EUR.

Nākamais sarakstā: veikals un supermercado jeb veikals, lai nopirktu manis dievināto Lipton Morocco tēju un kaut ko gardu maniem mīļajiem mīļajiem. Tējas nav, bet tieku pie spāņu siera un dabiskas naranjas sulas, ar visiem gabaliņiem. Izgaršojam.

Tieku pavadīta līdz autobusam.