Sviesta Ciba |

Petrovichs (

petrovichs) rakstīja,
@ 2012-08-26 12:10:00

The Economist raksta, ka Somija ir pat varbūtīgāks kandidāts izejai no eirozonas nekā Grieķija. Vnk praktiskajiem somiem negribas maksāt par dienvideiropiešu izšķērdīgā dzīvesveida radītajām problēmām.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	karuna 2012-08-26 13:05 (saite)
	It kā jau loģiski, tikai solidaritāte ir vienotās valūtas zonas pamats un jēga. Sanāk diezgan šizofrēniska attieksme. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 13:20 (saite)
	Nu jā, tikai kāpēc kādam būtu jāmaksā par otra izšķērdību? Ja solidaritāte, tad pilna solidaritāte, arī tēriņos, ne tikai rēķinu maksāšanā ;-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-08-26 13:29 (saite)
	Absolūtos skaitļos somi jau arī tērē vairāk. Grieķiem būtu jātērē vēl vairāk, lai panāktu īstu solidaritāti. :D Dotācijas ASV štatu starpā krietni pārsniedz Grieķijas glābšanas summas. Bet ES jau nav balstīta uz šādu solidaritāti, tāpēc eiro kā tāds ir diezgan liels feils. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 13:51 (saite)
	Somi tērē savu nopelnīto naudu, kamēr dienvideiropā - nenopelnītu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-08-26 14:05 (saite)
	Solidaritāte jau nozīmē strādāt kopīgi, lai ļautu visiem nopelnīt :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 14:09 (saite)
	Solidaritāte vispirms nozīmē, ka visi strādā un tērē pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Dienvideiropā, kā redzams, pie tiem nepieturējās. Somu aizvainojums ir saprotams. Principā Vācijas aizvainojums arīdzan, kaut arī Vācija to cenšas tik atklāti neizrādīt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-08-26 14:15 (saite)
	Nē, tā nav solidaritāte manā izpratnē. Ja divi cilvēki dzīvo kopā, tad reizēm var būt, ka viens pelna mazāk, cits vairāk. Bet abi dala tēriņus kopā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 14:18 (saite)
	Domāju, ka ģimene nav īstā analoģija, jo tur savstarpējās attiecībās parādās arī nemateriālas lietas. ES vispirms ir saimnieciska valstu apvienība un tur drīzāk varam apskatīt līdzībās kādu SIA vai kooperatīvu, kur visi bauda labumus procentuāli ieguldītajam vai padarītajam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-08-26 15:04 (saite)
	Nē, nē, nē. Valsts nav SIA. Valsts pirmām kārtām ir sociāls veidojums, kur daudzas lietas ir daudz solidārākās nekā ģimenē (izglītība, medicīna, policija utt.). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 15:24 (saite)
	ES ir valstu apvienība nevis valsts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-08-26 15:43 (saite)
	Tāpēc arī eiro bija slikta ideja. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 16:07 (saite)
	Kamēr eiro bija valstīs ar atbildīgu fiskālo un monetāro politiku, tikmēr bija labi. Problēmas sākās tad, kad politiķi sāka eiro zonu paplašināt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	termostats 2012-08-26 14:19 (saite)
	Bet tas nenozīmē, ka viens no tiem cilvēkiem strādā, bet otrs visu dienu dzer alu un skatās televizoru. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 14:20 (saite)
	Vo, vo! :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	karuna 2012-08-26 15:13 (saite)
	Ironija ir tajā, ka Grieķijai uzspiestie taupības pasākumi vairo sēdēšanu pie televizora, tas ir, pieaug bezdarbs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 15:22 (saite)
	Vai katrs darbavietas zudums ir automātiski uzskatāms par sliktu notikumu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-08-26 15:43 (saite)
	>20% bezdarbs noteikti nav nekas labs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 15:50 (saite)
	Tā nav atbilde uz uzdoto jautājumu ;-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snark 2012-08-26 18:43 (saite)
	grieķiem bezdarbnieki izmaksā lētāk tad, kad viņi ir bezdarbnieki, nevis publiskajā sektorā snaudoši algoti darbinieki. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

karuna
2012-08-26 18:52 (saite)

Visvieglāk ES krīzi pārdzīvo Zviedrija ar vislielāko valsts sektoru. Valsts sektors jau nav tikai ierēdņi birojos, bet skolotāji, ārsti, policisti, ugunsdzēsēji. Ja Grieķijas problēma ir strukturālu reformu nepietiekamība, tad tās ir jāveic un šo reformu veikšanai ir vajadzīga 1) nauda, 2) lielāka ES kontrole. Bet vajadzīgi abi divi faktori vienlaicīgi, nevis nauda, bez kontroles, vai kontrole bez naudas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

petrovichs
2012-08-26 19:24 (saite)

Atslēgas vārdi bija "publiskajā sektorā snaudoši algoti darbinieki". Ja tie dara reālu, vajadzīgu darbu, ir OK. Ja tie tikai pārcilā papīrus no viena galda stūra uz otru, tad viņu lietderība ir pat negatīva, jo viņi tikai bremzē šo papīru pārvietošanos.
Principā arī Latvijā ir milzums šādu "darbinieku" gan valsts, gan pašvaldību iestādēs, gan valsts un pašvaldību uzņēmumos. Vnk deputātiem un ietekmīgiem cilvēkiem un arī partiju darbiniekiem ir savi radinieki, bērni, skolas biedri, kaimiņi un citi jauki cilvēki un tie kaut kur jāiekārto. Tas labi, ja iekārtotie ir saprātīgi un darbīgi cilvēki un no viņiem ir kāds labums, bet ne vienmēr ir tā. Atceros kā kādas lielas iestādes darbinieks man stāstīja tipisku situāciju no savas iestādes dzīves:
Lielais priekšnieks vienas nodaļas vadītājam liek steidzami sagatavot vienu prezentāciju. Priekšnieka komanda nav apspriežama, un nodaļas vadītājs pats šo prezentāciju sāk taisīt. Blakus nodaļas vadītājs vaicā, vai tad X to nevarēja uzticēt? Nodaļas vadītājs skumīgi atbild - X jau tā ir pārslogots, bet visi pārējie nodaļas darbinieki ir ielikteņi un tie neko nemāk un nejēdz. Un atbrīvoties no viņiem arī nevar.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	karuna 2012-08-26 19:33 (saite)
	Tā jau ir, bet nav īsti pārliecības, ka tieši tas ir grieķijas problēmu pamatā. Lielbritānijas birokrātija var būt vēl lielāks murgs, bet investori to neuzskata par problēmu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

petrovichs
2012-08-26 19:41 (saite)

http://www.nytimes.com/2011/10/18/world/europe/greeces-bloated-bureaucracy-defies-efforts-to-cut-it.html?pagewanted=all

Bet tai pašā efektīvajā Vācijā arī ir būtībā nevajadzīgi darbi. Reiz viens pazīstams Bundesbankas darbinieks man stāstīja, ka Bundesbanka ir patiešām neatkarīga savā monetārajā politikā un dažās citās specifiskās jomās, bet valdība nosaka Bundesbankas darbinieku skaitu. Un Bundesbankai šis skaits ir jānodrošina. Bet tā kā liekajiem darbiniekiem nav īsta darba ko iedot, esot izveidota liela nodaļa, kas to vien darot, kā izskatot visas instrukcijas un ražojot jaunas ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	divi_g 2012-08-26 14:09 (saite)
	Šaubos, vai viņiem sliktums no grieķiem un spāņiem ir lielāks par labumu no vāciešiem un itāļiem. Un ir tāda sajūsma par krieviem. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2012-08-26 14:14 (saite)
	Labums no vāciešiem un itāļiem ir privātās ekonomikas līmenī, bet sliktums no grieķiem, spāņiem (un iespējams arī portugāļiem un itāļiem) - valsts līmenī, kurai jāveic iemaksas kopējos ES glābšanas fondos. Un beigās to visu būs jāsedz nodokļu maksātājiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2012-08-26 14:19 (saite)
	... Kas eventuāli ir viens un tas pats, jo budžeta nauda nāk no privātajiem līdzekļiem. Nez, šaubos. Turklāt somiem, atrodoties Eiropas šajā galā, ir gana skaidrs, ka katru tukšo šķirbu aizņems Krievija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

petrovichs
2012-08-26 14:24 (saite)

Par Krieviju šajā kontekstā, jāatzīst, ka domu uzreiz neuztvēru :(
Bet par iemaksām un labumiem - nez vai kāda bibliotekāre Somijas laukos gūst tiešu labumu no somu uzņēmumu veiksmīgās tirdzniecības ar Itāliju vai Grieķiju, bet to, ka no viņas nodokļiem daļa aizies izšķērdīgo dienvideiropiešu subsīdijām, to viņai var viegli izskaidrot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

divi_g
2012-08-26 17:11 (saite)

Nez vai Tev vajag pieradit, ka mes atrodamies starp, tēlaini sakot, diviem ūdens virpuļiem - eiroatlantiskā un Krievijas, un katrs solis prom no viena tuvina otram. Tas būtiski samazina manevra iespējas.
Toties to lauku skolotāju vai ko nu varbūt var pārliecināt ar kredīta likmju kāpumu, kas, iespējams, notiks izstāšanās gadījumā; citiem vārdiem sakot, tas kļūst par sacensību demagoģijā starp dažādu virzienu piekritējiem, nevis ekonomisku jautājumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2012-08-26 17:32 (saite)
	Nu bet runa taču ir tikai par teorētisku izstāšanos no Eiro zonas, nevis ES. Zviedrija un Lielbritānija dzīvo bez Eiro un labi dzīvo, diez vai ir baigi pietuvinātas Krievijai. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

divi_g
2012-08-26 18:21 (saite)

Nuuu, ja izstāšanās vēl nav notikusi, tb, ir "teorētiska", tad to nav ļauts apspriest? Tad jau jāprasa, lai [Bad username in LJ tag] šo ierakstu dzēš un nekad vairs nerunā par lietām, kas tikai varētu notikt :)
2kārt, Somiju nevar salīdzināt ar UK, jo viena atrodas eiroatlantiskā "virpuļa" perifērijā, otra ir viens no tā centriem. Zviedrijas situācija ir tuvāka, tomēr arī šeit imho ir būtiska atšķirība tajā, ka Somija, atšķirībā no Zviedrijas, ir bijusi Krievijas sastāvdaļa (gadsimtu) un, pēc pārdesmit gadu pauzes, PSRS pus-vasaļvalsts; fakti, kas Krievijā nav aizmirsti - ne velti Krievijas augsta ranga militārpersona atļaujas pamācīt Somiju, ar ko tai vajadzētu vai nevajadzētu militāri sadarboties.
Un, 3kārt, starp UK un Zviedrijas neiestāšanos un Somijas izstāšanos ir liela atšķirība no procesa viedokļa: ja pirmās attiecīgā brīdī nepārgāja uz tuvākas integrācijas līmeni, tb kustība nenotika, tad Somija, izstājoties no eiro, šo līmeni samazinās, tb, kustība iegūs negatīvu zīmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: