Es vispār ļoti skumstu, ka Progresīvos neievēlēja. Visvairāk egoistiski skumstu par to, ka šajā valstī acīmredzami ir ļoti maz cilvēku, kuri domā līdzīgi kā es un šēro līdzīgas vērtības.

Un vēl man ir ļoti skumji par tiem cilvēkiem, kas neiet vēlēt. Bet ir tā, ka es viņus varu saprast, es domāju, ka ir tāda daļa, kas neiet, jo vienkārši viss pohuj, un tā vienmēr bijis, bet tāpat es domāju, ka ir tādi cilvēki, kuri vienkārši ir zaudējuši cerību, ka jebkas varētu mainīties, analoģija varētu būt n darba intervijas, pēc kurām tu tā arī to darbu nekad nedabū, un cik tad, galu galā, no cilvēka var prasīt (domāju, ka tās robežas ir dažādas). Un es pati dziļi sirdī esmu tāds "apvainojos un ignorēju" tips. Es vienkārši esmu tādā sociālajā lokā, kur neiet vēlēt būtu ļoti tricky izvēle, nu, jo būtu baigi par to jādiskutē, un vieglāk taču nobalsot. Un šogad bija par ko balsot. Un tāpēc sāp sirds. Bet es pilnīgi ticu, ka ir cilvēki, kuri vispār vairs neseko jebkādām priekšvēlēšanu kampaņām un taml.
Es neatbalstu neiešanu vēlēt, es nepriecājos, ka man pašai ir tādas tendences, pat ja es tās nerealizēju, bet es to saprotu, es saprotu, kas to var motivēt, un es domāju, ka vienu daļu nevēlētāju moralizēšana un niknums (pat ja pamatoti) nekad neaizsniegs, tikai liks norobežoties vēl vairāk.