Es vienk. domāju, ka ir arī tādi, kas nebalso bezcerības dēļ. Un, pirms sākt nosodīt, ir vērts padomāt par motivācijām.

Es zinu, ka nebalsošana var būt attieksmes paušana. Atceros, ka pirmajās vēlēšanās, kurās es varēju piedalīties, es biju stingri nolēmusi nebalsot, jo nav par ko, bet tad mana draudzene mani tomēr pierunāja - jau vakarā uz iecirkņu sleģšanas laika pusi. Un es tagad reāli nesaprotu, kāpēc ļāvos pierunāties, es tāpat neatceros, par ko balsoju, jo man tas nebija svarīgi, es tāpat paļāvos uz otra viedokli, un kāpēc es ļāvu, ka cita cilvēka pārliecība "balsot ir pareizi, nebalsot - nepareizi" nostājas pāri manai pārliecībai, ka nav vērts?

Un es arī apzinos, ka daudzi, kas negāja vēlēt, droši vien, ja būtu gājuši, nemaz nebūtu balsojuši par to, ko es gribu, lai cilvēki balso.

Es domāju, ka cilvēki vienk. ir dusmīgi un izgāž dusmas kā parasti.