Pēdējo teikumu var nedaudz pārprast, jo es neuzskatu cilvēkus par amorfu masu, kas paši nevar izlemt, tāpēc par viņiem jāparūpējas. Tikai to, ka sarunas ir svarīgas, ka ne vienmēr sava kautrīguma dēļ viss jāpatur pie sevis. Jo īpaši informācijas sabiedrībā.