|
|
You are viewing 50 entries, 100 into the past 6. Septembris 201514:15: Šodien manā izglītības sadaļā - kompjūtertomogrāfijas plauktiņš
Pa kādam faktam... Vispār kompjūteromogrāfija ir pamatos reāli vienkārša tehnika. Tas ir tā, ka tur iekšā ir aparāts, kas uzņem rentgenus un tad aprotē tev apkārt tik daudzas reizes, kamēr safočē tik daudzus rengenus, ka tos var pārvērst 3D bildē. Simples. (Tiešām simples -- salīdzinet šito ar magnētiskās rezonanses melno maģiju!) Pats aparāts izskatās šitā:  Abet, ja attaisa vaļā, tad tur tanī apaļajā bundulī ir iekšā tur ir tas X-staru (rentgena) avots (tur kur bildē T) un tad otrā malā šamējo uztvērējs (tur kur bildē D). Jā, tā tiešām ir, es pati savām acīm esmu redzējusi, izskatās nenormāli vienkārša tā uzbūve.  Bet ko es te tagad lasu un kas man liekas fooorši. Tagad jaunākie šitie aparāti esot tādi, kur pati rotējošā štelle sverot pie tonnas, bet griežoties ar 40 gravitāciju ātrumu, laaps tāds -- tas ir apmēram 3 ātrāk nekā mana laboratorijas mazā centrifūgiņa, un man jau no mazās centrifūgiņas ir bail, kad es citreiz pret viņu pavirši izturos un sūdīgi nobalansēju paraudziņus. Bet nu labi, gan jau ka Sīmeņa un GE vai Philips dāmas un čaļi ir ar labāku QC nekā miegaina un dažreiz laiska es. Un galu galā, neviena centrifūgiņa pa gaisu aizgājusi jau arī man nav. (Un ka kāda kopmjūtertomogrāfijas ierīce būtu aizripojusi arī nav dzirdēts, tā ka nesatraucaties, es jau te tikai jokojos un īstenībā tikai apbrīnoju zinātnes sasniegumus). Bet vēl, kas arī tomēr arī šitiem skeneriem bišķīt negodīgi -- ja iet skenēties, tad ir vislabāk būt 70 kg pieagušajam ar maz taukiem. Tad būs vislabākā attēlveidošana un vismazākā radioaktivitātes deva. Bet tā jau teju viss šai medicīnas pasaulē. 70 kg vīrieši, ou jē.
17. Aprīlis 201511:39: Medicīniski vēsturisks pārspriedums par karogiem
Kā mēs zinām, Latvijas un Austrijas karogi ir ļoti līdzīgi. Slinkums tagad meklēt atsauces, bet arī izcelsmes vēsture tiem abiem (leģendāri?) teju identiska, proti, sen apakaļ (Latvijā, ja pareizi atceros kaut kādā 12. gs. Cēsu kaujās) vēderā savainoja karavīru, to noguldīja uz balta palaga, kura abas puses aptina uz šitā vēdera. Čalis noasiņoja -- kur vēders tur iekrāsojās sarkans, kur mugura, tur palika balts. Pēc nāves palagu no viņa notina nost, uzvilka mastā un, voila, karogs gatavs. BET! Taču redzams, ka karogi tomēr ir nedaudz atšķirīgi: Latvijas karogs ir ar šaurāku balto līniju un sarkanbrūns, abet Austrijas ar platāku balto līniju un koši sārts. Kāpēc? Tad nu nedaudz iedziļinoties šajā jautājumā nonācu pie šādām atbildēm: 1) Latviešu čalis bija tievāks, kamēr austrietis bija brangi noēdies; 2) Latvietis noasiņoja ar venozām asinīm, kamēr austrietis ātri un viegli aizgāja ar ievainojumu artērijā, no kā arī koši sārtās asinis. Mystery solved!
5. Marts 201422:47: Uz riņķi vien mana dzīve iet
Neliels zinātnisko gaitu apskats.
Es te nesen ņēmos ar magnētiskās rezonanses skenēšanu un empīriski atklāju, ka uzturēšanās magnētiskajā laukā apstādina rokas pulksteni! Pēc idejas tiem skeneriem ar metāliem kabatās klāt līst nedrīkst, bet es, iemiesojot tipisko priekšstatu par zinātnieku izklaidīgumu, nēsājos pa telpām tur un atpakaļ visa kā metāliste un šeku reku -- pulkstenis kā pie magnēta, tā laiks apstājas. Likās kruta.
Un otra lieta ir tā ka nākamnedēļ uz visu nedēļu braukšu strādāt uz Franciju uz European Synchrotron Radiation Facility. Nu klau, vienā nosaukumā ir tādi vārdi kā sinhotrons un radiācija?? Es esmu cerību pilna, ka jau pēc nedēļas man beidzot piemitīs kāda superspēja, nu vismaz telepātija!
Vot tā, rekur no šitādiem vidēja lieluma magnētiskās rezonanses riņķiem līdz gandrīz-bet-ne-gluži CERN riņķiem man te tā ikdiena paiet. Preklīniskais magnētiskās rezonanses skeneris  European Synchrotron Radiation Facility 
4. Septembris 201314:36: Ugunsdzēsējs tavā kuņģī jeb DIY Rennie
Starp citu, vakarnakt vēdersāpju ietekmē atcerējos, ka gribēju ar cibiņiem dalīties arī DIY Rennie receptē, ja nu jums arī kādam ir paaugstināts skābes līmenis kuņģī un gribās ātri problēmas novērst. Tātad sākam ar to, kas ir Rennie sastāvā - kalcija un magnija karbonāts. Kas ir kuņģa skābītei pamatā? Sālskābe jeb HCl. Tagad izrādīsimies, ka atceramies pamatskolas ķīmiju: 2 HCl + CaCO3 --> CaCl2 + H2CO3 abet H2CO3 ir nestabils savienojums, un notiek vēl viena reakcija: 2 HCl + CaCO3 --> CaCl2 + H2O + CO2 Značit, skābe tiek pārvērsta ūdenī, gāzē un sālī un ja nav skābes nav problēmu! Apmēram tas pats notiek ar magniju. Viss ir ļoti labi, bet huļi Rennie tik dārgi maksā?? Tad nu problēmu var atrisināt daudz vienkāršāk iegādājoties milzu bundžu ar pārtikas piedevu kalcija karbonātu par apmēram tādu pašu cenu, kā mazu paciņu Rennie. Es pieļauju, ka Rennija efekts ir ātrāks, jo kalcijs nav tik cieši saspiests kopā tabletē, kā pārtikas piedevā. Tad nu DIY slēpjas tajā, ka ir jāpaņem piestiņa (vai es nezinu, āmurs), jāsamīca tablete pulverī, jāatšķaida ar ūdeni (radīsies suspensija - kalcija karbonāts ļoti sūdīgi šķīst ūdenī, līdz ar to kristāldzidru padzērienu negaidiet...) un jāpļauj iekšā. Medicīnas nīdējiem un neticīgajiem iesaku mājas apstākļos, teiksim citronskābē iemest to kalcija pulveri un būs putas un šņākoņa, un burbuļi! Un tas pats notiek kuņģī ! Protams, patīkamo var apvienot ar lietderīgo un skābi iegāzt tējkannā, jo tas kalcijs, kas ir apkaļķojušā tējkannā ir apmēram tas pats, kas tabletēs un Rennijā un kopā ar skābi notiks augstāk aprakstītā reakcija un tējkanna akal būs spoža un tīra. Vispār tas būtu ekstrēmais DIY variants -- kasīt kaļķi nost no tējkannas un lietot pret vēdersāpēm. Bet ja nu visi striķi trūkst... Devu iesaku piemērot simptomātiski -- iedzeram vienu tableti, 15 - 30 min pagaidām, ja nav labāk iedzeram vēl utt. Arī atgādināšu, ka pārāk daudz kalcija nav labi, ka šī metode ir pielietojama tikai skābes līmeņa samazināšanai un vislabāk tikai tad, ja problēma ir akūta. Un jebkurā gadījumā, informējiet ģimenes ārstu par savām veselības nedienām :)
14:22: Peles atbilde
Tātad, labi, atrisinājums tai psihodēliskajai bildītei. Tā tātad ir viena šķēlīte no PET jeb pozitronu emisijas tomogrāfijas skenēšanas sesijas, kur skenēta tika visa pele ganrīz visā garumā. Attiecīgi bilde ir no apmēram šādas plaknes (un jā, man ir tāds T-krekls):  Plaknes var būt visādas - gareniskas, šķērseniskas, pa diagonāli, pofig. Dati ir 3D līdz ar to grozi un griez kā gribi. Krāsas visas ir pseidokrāsas un var izvēlēties kādas tik sirds vēlas (es gan parasti izvēlos pēc principa vai es vispār kaut ko tur varu saskatīt vai nē). Šeit piemēram ir bildītes no krūšukurvja apakšējām ribām:    PET plaši tiek izmantots vēža metastāžu diagnosticēšanai, bet, ja es te baigi tagad kaut ko nemuldu, man liekas, ka Latvijā vispār nemaz nav PET skenera! Kas liekas jocīgi, ka es te Anglijā skenēju kaut kādas peles un ko tik vēl nē, kamēr LV nav vispār :D Par to gan nevajag sašust, jo process ir ķēpīgs tādā ziņā, ka vajag ne tikai skeneri, bet arī ciklotronu, kur radioaktīvas PET vielas tiek sintezētas. Tad nu tur vaig pulka visādu speciālistu. Bet arī, ja es nemaldos, tad tagad tiek būvēts Nukleārās medicīnas centrs, kurā kā reizi būs arī PET. Tad nu es kādu dienu ceru, ka saņemšu zvanu no jaunatklātā Nukleārās medicīnas centra, kas teiks -- davaj, mēs tev maksājam ļimōnu, nāc pie mums strādāt! :D
21. Marts 201315:52: Radioaktivitāte
Šodien biju pēc nu jau teju dienišķās radioaktivitātes devas (pētījumiem, viss tikai pētījumiem - ak, ko es daru zinātnes vārdā!) un kamēr radioķīmiķis netīšām kontaminēja manu svina trauciņu un meklēja citu, uzsitu klaču ar ciklotrona inženieri. Viņš pastāstīja visko jautru radiokativitātes sakarā. Tā piemēram agrāk visas šitās radioaktivitātes taisīšanas ierīces neesot bijušas diez ko jaudīgas, līdz ar to sanāca vairāk ķīmiķiem ņemties pa radioaktivitāti. Piedevām šamie bija tāda hārdkōra veči, ka visu aiztika ar rokām. Un tā rezultātā viņiem pazuda pirkstu nospiedumi! Pēc tam gan esot atauguši, bet man katrā ziņā likās iespaidīgi. Otrs stāsts bija par to kā arī senākos laikos, kad zāle bija zaļāka un visiem visādas darba drošības neinteresēja, kāds kurpju veikals bija iegādājies rentgena mašīnu, lai cilvēki pielaikojot kurpes var iebāzt kāju tai rentgena mašīnā un paskatīties kā kurpe izskatās kopā ar skeletu. Viss jau labi, bet tā rentgena mašīna esot bijusi tik jaudīga, ka pat ciklotrona inženieris (kurš pie reizes neatcerās, kur nolicis manu radioaktīvo vanādiju) esot jutis dziļu pietāti. Tā nu cilvēki aiz laba prāta vājprātā nostaroja savas kājas. Bet bij tak jautri !
10. Janvāris 201309:43: Dabas jaunumi
Ō, šīs nedēļas žurnālā Daba (saukts arī par Nature) interesants raksts. Izrādās, ka Eiropas Savienība šogad apstiprinās likumu, kas neļauj reklamēt ēdienu kā veselību uzlabojošu, ja tas nav pierādīts ar zinātniskiem faktiem. Tad nu attā attā jogurtiem, kas uzlabo imūnsistēmu, un olīveļļai, kas palielina labā holesterīna daudzumu asinīs. Nedrīkstēs rakstīt, ka ēdiens padarīs cilvēku tievāku, laimīgāku vai veselīgāku. Pat tādi vārdi kā probiotisks un antioksidants vairs nebūs atļauti! He, nez ko ta šie tagad izdomās tā vietā? Spiedīs, ka ōōō, šitas gan ir trakoti... garšīgs? Vai arī, vai arī -- tiešām investēs zinātnē un gādās man kādu dienu darbu?? Jē ! Links te: http://www.nature.com/news/culture-shock-1.12158Tags: zinātne
12. Novembris 201214:06:
Var just, ka esi zinātnieku vidū: pusdienu laikā pie kūku galda cilvēks vulgaris būtu teicis - oj, izskatās treknas. Toties onkuls man aiz muguras teica: oh, solid lumps of saturated fat.
4. Oktobris 201216:25: DAB + Von Kossa
Šodien visu dienu cītīgi krāsoju šūnas ar diviem dažādiem krāsu protokoliem. Dienas beigās sapratu, ka abas krāsas beigās iznāk brūnas :(
20. Septembris 201209:38: Zinātnes īsziņa
Va vellos!* Labāk ar Alcheimeri drīzumā nesaslimt -- tikko lielo farmācijas kompāniju 3. fāzes** klīniskie pētījumi nofeiloja un šamās vairs zāles Alcheimeram nemeklēs. Nu, un ņemot vērā, ka vispār neviens tāpat nezina, no kā šams rodas, tad tas ir vel jo uztraucošāk. * Jūtos nenormāli kruta par šāda izteiciena lietošanu. ** Zāļu atklāšana īsumā: 1) atrod kaut kādu vielu, kas varētu būt potenciāli kruta, 2) izmēģinā viņu uz zvēriem (preklīniskā fāze), 3) izmēģinā viņu uz kādiem 10 brīvprātīgajiem (1. klīniskā fāze) un skatās vai šie neatmet pekas (tas tiešām īsnībā ir puslīdz vienīgais mērķis šitai fāzei), 4) izmēģinā viņas uz kādiem pārsimt brīvprātīgajiem (2. klīniskā fāze) -- te jau mēģinā izštukot cik ta to pulverīti midžinās iekšā u.tml. fīčas, 5) izmēģinā viņas uz vairākiem tūkstošiem cilvēku, kam tā slimība ir un skatās vai tur ir kāds labais efekts (3. klīniskā fāze), 6) laiž tirgū (pēc kura turpinās pēcreģistrācijas fāze, kuras periodā arī var zāles ņemt un atsaukt). Nu, un ja jūs spējat iztēloties, cik naudiņas aiziet visām šitām fāzītēm (nu, kādi miljardiņi jau tur ira), tad kompānijām varētu kādu reizi arī šitais pasākums apnikt. Kas mūsu vecīgajai populācija ar Alcheimera pārpilnību diez ko labi nav. :(
28. Jūnijs 201221:58: Ilustrātōrs
Nē, tiešām, ja pasaulē ir kāda programma, kas no tiesas dara mani laimīgu, tad tas ir Adobes Ilustrātōrs. Jā, protams, ir jau kaut kādas mazas un kaitinošas lietas, bet kopumā tā programma dara visu ko es vēlos !
18. Jūnijs 201221:17:
Šodien biju lekcijā kur tanta stāstīja, kā dzīvot ilgāk. Pagaidām divas cerīgākās iespējas ir samazināt ēšanu līdz 60% no dienā ieteiktās normas vai arī dzert zāles, no kurām saraujas sēklinieki. Ha, a man nemaz sēklinieku nav! Vēl viņa teica, ka tanta, kas uzstādījusi ilgdzīvošanas rekordu (novilka līdz 122 gadiem), smēķēšanu atmetusi 119 gadu vecumā (gan jau ka aiz apnikuma).
21. Februāris 201217:17: Antidepresanti
Šodien biju lekcijā, kur mums stāstīja, ka antidepresantus mierīgi var izmantot aptaukošanās ārstēšanā. Taču, ja ir resns un nelaimīgs, tad gan neder. Svaru zaudē tikai resnie un laimīgie :)
25. Janvāris 201222:05: Nesūdīgs komplekts
Šodien bakstīju neirōnus ar vienas smalkas metōdes palīdzību, bet vakarā gāju klausīties lekciju, kurā runāja onkuls, kas to metōdi bija izgudrojis tāļajos 70.-tajos un par to dabūjis Nobeli.
19. Novembris 201110:47: Zinātnisks ziņojums
Mans boss tātad tagad ir DabasZinātniski un visādi citādi trakoti gudrs diennakts ritmu jautājumos un pie reizes viņš ira arī praktizējošs neirōlogs. Tad nu ceturtdien bijām uz krogu un es ta pavaicāju, kā, piemēram, vislabāk ārstēt džetlegu. Lūk, atbilde arī jūsu zināšanai: Dienu pirms lidošanas jāiepiļī 1 mg melatonīna tajā laikā, kad iestājas nakts jaunajā laika zōnā. Un ierodoties jaunajā laika zōnā vaig pēc iespējas vairāk sēdēt saulītē. Vēl tika diskutēts par to, ka Seasonal Affective Disorder visticamāk nemaz arī nau slimība, bet ziemeļnieku adaptācija. Otrs DabasZinātniskais boss izvirzīja teōriju, ka taisni labi senos laikos bija būt ziemā depresīvam, jo tad visi sēdējā mājās un netērēja tik dārgo enerģiju. Bet nu ok, otrais boss, lai arī ir ļoti gudrs ir arī bišķiņ trahs. :D Tā ka, lūk, tādas ir zinātnes vēsmas, secinājumus izdariet paši.
26. Oktobris 201118:23:
Laba diena darbā - no rīta ievācu bagātīgu DNS ražu, pēc tam visu pēcpusdienu situ klaču ar indiešu kolēģi. Viņam pieder gumijkoku plantācija, tad nu man tika parādīts, kā iegūst gumiju. Vēl viņiem plantācijā aug visādi citi augi - banānkoki, kokoskoki, dateles, ananāsi u.c. - redzēju arī visus tos. Tad gājām mājās.
17. Augusts 201118:25: Zinātne
Šobrīd nodarbojos ar ļoti zinātnisku lietu - džinsu kabatā kausēju kazas serumu.
4. Augusts 201117:57: Lāzereksplozijas darba vietā
Ā, un vispār, es gribēju vēl pastāstīt, ka es šodien ar lāzeri uzspridzināju šūnu. Datu ieguves ziņā rezultāts bēdīgs, bet man patīk, kā tas izklausās.
15. Jūnijs 201113:11: Šito es nezināju
Ale, along with bread, was an important source of nutrition in the medieval world, particularly Small beer, also known as table beer or mild beer, which was highly nutritious, contained just enough alcohol to act as a preservative, and provided hydration without intoxicating effects. Small beer would have been consumed daily by almost everyone in the medieval world, with higher-alcohol ales served for recreational purposes.
7. Maijs 201117:21: Vakar 2. darba diena
Viena diena zinātnes laboratorijā. Komplektā iekļauts: - lāzeru savaldīšana - spēlēšanās ar uguni - šaušana ar zelta lodēm - stikla un plastmasas kausēšana - piedzīvojumi ar divu veidu mikroskopiem - smadzeņu bakstīšana - grāmatās smelto gudrību atdzīvošanās īstajā dzīvē. ŌSAM!
25. Marts 201109:17: Maikls Beridžs
Vakar izlasīju vienu ļoti labu review par IP3 un kalcija signālmegānismiem šūnā. Autors bija Maikls Beridžs, kas atklāja IP3 mehānismus tātad, un sāka viņš šito apskatu ar vārdiem: Inositol 1,4,5-trisphosphate (IP3) and calcium (Ca2+) have been my scientific companions over the last 25 years. Un tiešām lasot to rakstu sajūta, ka viņš runā par, da es nezinu, savu suni, vai. Vēl vispār man jāsecināāā, ka lasīt par visādām slimībām, nu tur kas man pēdējā laikā bijis esejās - depresija un alcheimers, ir nu tā ok - dara viņi tur kaut kādus pētījumus, taisa magnētiskās rezonanses skenēšanas, kaut kādas ģenētiskās analīzes, bet viss tā ļoti kaut kā virsupsīgi. A tad tagad es lasu par tiem sekundārajiem mesendžeriem (es vispār domāju, ka latviski viņus tā arī vajadzētu saukt par otrajiem ziņnešiem, jo tieši tāda arī ir jēga angļu valodā) un nu tā ir totāla alķīmija un mistika. Starp citu, šajā sakarā man ir jautājums, ja gadījumā kāds šeit ir spečuks šūnu signālmehānismos. Tātad kalcijs tiek uzskatīts par otro ziņnesi, bet es īsti nesaprotu kādos gadījumos. Es saprotu, ka šamais varētu būt otrais ziņnesis teiksim, ja viņš plūst šūnā caur ar ligandu saistīto receptoru. Nu, piemēram, saistās glutamāts ar NMDA receptoru, šams atverās, kalcijs ienāk šūnā un tad ir vai nu kalcija izraisītā kalcija izplūšana no sarkoplazmatiskā tīkla, vai kavai kalcijs ir kofaktors ar IP3 un tad akal šie saistās pie IP3 receptora un laiž kalciju ārā no endoplazmatiskā tīkla. Bet tad tas kalcijs, kas tiek izlaists no abiem tīkliem joprojām ir otrais ziņnesis, vai tagad jau viņš ir kaut kāds efektors? Es teiksim saprotu, kā to var tā klasificēt mehānistiski, bet tīri fizioloģiski man domāt, ka gan tas ārpusšūnas kalcijs, kas iekļūst šūnā, gan no tīkliem izlaistais kalcijs tak summējas savās darbībās un nav iespējams nošķirt vienu no otra. Tātad jautājums, summāri: vai kalcijs, kas tiek izlaists no sarko/endoplazmatiskā tīkla ir otrais ziņnesis vai nav? Pats raksts šeit: Title: Inositol trisphosphate and calcium signalling mechanisms Author(s): Berridge, Michael J. Source: Biochimica et Biophysica Acta Volume: 1793 Issue: 6, Sp. Iss. SI Pages: 933-940 Published: JUN 2009 Article Number: 10.1016/j.bbamcr.2008.10.005; 0006-3002(electronic) UPDATE. Labi, tad nu es beigu beigās metu kaunu pie malas un šo pašu paprasīju savam mentōram (viņš ir tāda visnotaļ liela autoritāte šajos jautājumos, tamdēļ man bija bail prasīt stulbības, lai neizgāztos kā veca sēta). Tad nu mentōrs saka šitā: The terminology of a second messenger is outdated for the reasons you state. I would use the term intracellular messenger for all the molecules in the cascade inside the cell.
22. Marts 201113:25: Neslikts ievads Nature Medicine rakstam
In the Church of the Holy Amyloid, the reigning deity is a 42–amino acid protein, thought to be the key to the mysteries that underlie Alzheimer disease. Amyloid has many believers—and like any good religion, a few staunch heretics who question its supremacy. Title: The amyloid code Author(s): Mandavilli, A Source: NATURE MEDICINE Volume: 12 Issue: 7 Pages: 747-751 Published: JUL 2006
2. Marts 201119:09: Depresanti un depresija
Tā kā man šodien ir zinātniski labs garastāvoklis, izdomāju, ka beidzot uzrakstīšu to, par ko gribēju uzrakstīt jau kādu laiku. Tātad jau kādu krietnu laiciņu atpakaļ cibā bija panesusies diskusija, ka alkohols ir depresants, tāpēc izraisa depresiju. Tādēļ šoreiz vēlējos paskaidrot šo tematu sīkāk. Tātad "to depress" no angļu valodas nozīmē "nomākt", bet, protams, nomākt var visādos veidos. Alkohols ir depresants, jo tas nomāc vispārējo smadzeņu aktivitāti. Tīri fizioloģiski tas iedarbojas uz GABA (jeb latviski - gamma amino sviestskābes jeb GASS) nervu šūnām. Šeit paskaidrošu vēl sīkāk -- smadzenēs ir pilns ar visādiem specifiskiem neironiem jeb nervu šūnām, kam katrai savs uzdevums. Bet visvairāk ir tātad aktivējošo šūnu un nomācošo šūnu (saukti arī pat interneironiem), kas savieno specifiskās šūnas un filtrē, cik ļoti izpaudīsies šo šūnu aktivitāte. Būtībā, ja mēs salīdzinām sistēmu teiksim ar mūzikas centru, tad aktivējošās šūnas pagriež skaņu (aktivitāti) skaļāk, bet nomācošās klusāk. Tad nu alkohols no kuņģīša - hops - nokļūst asinēs, asines šamo - hops - aiztransportē uz smadzenēm, kur alkohols traļi vaļi iet pie GABA šūnām un palielinā šamo aktivitāti. Kas notiek, ja palielinās aktivitāte nomācošām šūnām (aka - ja tu aktīvi spied tautiņu "klusāk") - jā jā, visa smadzeņu aktivitāte iet uz leju. Tātad kopsavilkumā - alkohols nomāc visu smadzeņu aktivitāti pilnīgi fizioloģiskā veidā. Tagad depresija - šajā gadījumā termins tiek izmantots, lai aprakstītu absolūti psiholoģisku, subjektīvu sajūtu, ka viss ir "nomācies". Tīri fizioloģiski ekšens notiek caur serotonīna neironiem, kā jau es aprakstīju kaut kad pagājušogad. Tātad sakara ar fizioloģiski samazinātiem smadzeņu impulsiem nav nekāda. Līdz ar to mēs secinām, ka alkohols, lai arī ir depresants, nekādā tiešā veidā ar depresiju nav saistīts.
27. Janvāris 201100:02: Bet es jau tikai gribēju pamēģināt!
Ā, un vēl es varu pastāstīt, ka zinātnieki arī ir parasti cilvēki ar cirslīšelementiem (vai varbūt tieši neparasti ar to, ka vismaz teorētiski saglabā milzīgu izziņas kāri, kāda laikam vairāk novērojama bērniem). Tad nu piecgadīgu bērnu izdarības ir novērojamas arī zinātnieku vidū: tikko man pastāstīja par megastāru ķīmijas profesoru Amerikā, kas doktorantūras laikā uz pirksta uzlējis hidrofluorskābi, lai uzzinātu - a nez kā tas ir?! Esot sāpīgi. Farmakologu vidū viscienītākā ir pulverveida kofeīna pārdozēšana - šos stāstiņus esmu dzirdējusi gan Latvijā, gan Anglijā. Arī jau nav īsti patīkami :D
10. Janvāris 201122:53: ER22/23 EK alēle
Foršais gēna polimorfisms, ja tev viņš nav, tad tu būsi resns, stulbs un nervozs -- izcils īpašību salikums, ko lai saka. Certain genetic factors might also render individuals resilient to developing affective disorders. This is well illustrated by the polymorphism in the ER22/23 EK allele, which is located at the beginning of exon 2 of the GR gene. Individuals that carry this polymorphism have a healthier metabolic profile and better cognitive function than the general population147. The polymorphism is also associated with a more favourable treatment outcome in individuals with depression (E. F. van Rossum, personal communication). By contrast, individuals with other functional polymorphisms in the GR gene have more body fat, less lean mass, hypersensitive insulin secretion and increased cholesterol levels147,148. The latter group displayed an enhanced corticotropin and cortisol response to a psychosocial stressor compared with controls, which indicates a role of minor genetic variations in the GR gene on HPA regulation and related features149. Citāts no: de Kloet ER, Joëls M, Holsboer F. Stress and the brain: from adaptation to disease. Nat Rev Neurosci. 2005 Jun;6(6):463-75.
6. Decembris 201000:04: Zinaatniska Pamela
The clinical features of Horner's syndrome can be remembered using the mnemonic, "Horny PAMELa" for Ptosis, Anhidrosis, Miosis, Enophthalmos and Loss of ciliospinal reflex.
30. Novembris 201016:31: Par trakoti bailīgām lietām pasaulē
Kamēr mēs te satraucamies par bioterorismu un terorismu vulgaris, tikmēr ir atklāta viela, kas pilnībā iznīcina ilglaicīgo atmiņu (nu labi, jau kādus 4 gadus apakaļ). Lūk īss citāts no Vikipēdijas: Inhibiting PKMζ in behaving animals erased spatial long-term memories in the hippocampus that were up to one month old, without affecting spatial short-term memories[5], and erased long-term memories for fear conditioning and inhibitory avoidance in the basolateral amygdala.[6] In the neocortex, thought to be the site of storage for most long-term memories, PKMζ inhibition erased associative memories for conditioned taste aversion in the insular cortex, up to 3 months after training.[7][8] PKMζ is thus the first molecule shown to be a component of the storage mechanism of long-term memory. Profesors, kas šito stāstīja, teica, ka viņam ar tepat laboratorijā tā viela esot, efekts esot vnk nenormāls uz pelēm. Uz cilvēkiem šī viela vēl nav mēģināta, bet viņš teica, ka viņam ļoti, ļoti, ļoti griboties uz kādu izmēģināt. Tagad mēs visi dzīvojam nelielā satraukumā par savu turpmāko nākotni.
29. Novembris 201021:31: V-D
Orientāciju ķermenī 'ventral' un 'dorsal' atceros kā 'vēders' un 'dirsa'. Varētu jau dirsa būt dibens, bet laikam dorsal skan tuvāk dirsai un nerviem īsāks ceļš, ko pārvadīt informāciju.
11. Novembris 201018:06: Modulācija
Mans mīļākais vārds farmakoloģijā pilnīgi noteikti ir "modulation". Katru reizi, kad tu nezini, ko tā drape vai molekula dara, bet točna zini, ka kaut ko tomēr dara, tad tu vari skaisti pierakstīt, ka attiecīgā substance "modulates" tādu un tādu figņu. Un neviens pats nevarēs piesieties, jo modulēt takš var kā nu sagribās :D
24. Jūlijs 201019:30: Varbūt sākt lietot?
LSD atklājējs (un lietotājs) Alberts Hofmans nodzīvoja līdz 102 gadu vecumam. Attēlā 100 gadu vecumā (cik labi izskatās!): 
11. Jūnijs 201013:29: Rentgenstaru kristalogrāfija
Lasu par šito laboratorisko metodi un viņa izklausās tik šausmīgi ķēpīga, ka es tiešām ar neaprakstāmu cieņu novertēju Rozalīnu Franklinu, kas ar šo metodi lielā mērā noskaidroja DNS struktūru. Nu, ok, viņa izmantoja kaut kādu mazliet neķēpīgāku apakšmetodi, beeeeeeeet tāpat tas noteikti bija pārcilvēcisks darbs!
9. Jūnijs 201013:57: Vēl viens postulāts
No visiem spēkiem vismīļākie man ir Van der Vālsa.
8. Maijs 201018:14: Atbilde uz vakardienas uzdevumu
Tātad pareizā atbilde: tirozīna kināzes receptoru apakšgrupa, ErbB receptoru ģints ( family), kuri tiek nāvīgi [burtiski] ļoti daudz ekspresēti dažnedažādos vēža veidos, kā rezultātā notiek baigi daudzu asinsvadu augšana, kas, savukārt, nepieciešami vēža piebarošanai. Pa punktiem: Mums organismā ir baigi daudz šūnu. Visām šīm šūnām apkārt ir membrāna, kas ir būtībā "šūnu āda". Šī te membrāna sastāv no diviem fosofolipīdu (daļa fosfora, daļa tauku) slāņiem (kināžu bildē lielajiem objektiem pa vidu ejošā līnija ar tām bumbiņām). Tas izskatās šādi:  Šai šūnu membrānā ir vēl sabāztas iekšā visādas fīčas (kā redzams augstāk redzamajā uzskatāmajā piemērā). Viena no fīčām ir šūnu receptori. Tie ir tādi proteīni ar kuriem var saistīties dažādas molekulas, izraisot procesus pašā šūnā. Ņemsim par piemēru serotonīnu, jo gan jau ir pietiekoši daudz cibiņu dzēruši antidepresantus un dzirdējuši par selektīvajiem serotonīna atpakaļsaisīšanās inhibitoriem. Tātad, normāli cilvēks staigā apkārt, ierauga smuku puķīti un viens nervs smadzenēs saņem informāciju no acs, ka "OOOO! Kas par smuku puķīti!" Šitas nervs tiek saukts par serotonīnerģisku, jo viņš var izdalīt serotonīnu. Tad nu šitas nervs zina, ka puķīte ir smuka, tas ir baigi forši, tamdēļ bliež no sevis laikā serotonīnu, sacīdams: "Priecājies, smadzene, priecājies!" Beeet, lai pārējie nervi varētu serotonīnu uztvert, viņiem jābūt pribambasam, kas to var izdarīt. Tā, piemēram, kā mēs Busuli pa SWH tagad dzirdēsim, ja nebūs rādžiņš? Nu nekā! Tamdēļ pārējiem nerviem, kas arī grib priecāties, ir jābūt serotonīna RECEPTORAM. Tad nu ja viņiem šitas receptors ira, tad serotonīns aiziet pie sava receptora, paspiež roku, receptors sarosās, un saka savai šūnai: "Hepī, hepī!", un šūna arī ir hepī. Un šis process var notikt vienlaicīgi ar daudzām šūnām, lai smadzene, kurā ir daudz nervu šūnu, paliktu pavisam hepī. Savukārt attiecībā depresijas slimniekiem pastāv hipotēze, ka tas nervs, kam jābliež serotonīnu ārā viņu neražo. Ierauga viņš puķīti un saka - a man pofigā, stulbā puķe un nevis pārlaimīgs izlaiž veselu kalnu serotonīna ārā, bet mazu bišķiņu tikai. Parasti, pēc tam kad serotonīns paspiež roku receptoram, viņš saka: "Labi draugs, ziņu esmu nodevis, iešu tagad mājās." Un iet apakaļ uz savu nervu, kas viņu ir izbliezis ārā. Abet antidepresanti darbojas no sērijas: "Ha ha, mājās apakaļ netiksi!" un neļauj serotonīnam iet pie sava nerva. Tad nu viņš nabags iet apakaļ pie sava receptora. receptors turpina rosīties, un receptora šūna vislaik domā, ka wow, tā puķe gan ir nenormāli smuka. Vizuāli izskatās šādi:  Tātad uz šāda pamata darbojas lielākā daļa šūnu un zāļu. Viena šūna padod signālu pārējām, izlaižot molekulu, molekula piesaistās pie receptora, receptors nodod signālu savai šūnai. Tad nu tirozīna kināzes receptoru ErbB receptori ir tādi, kas ir atbildīgi par asinsvadu augšanu. Vēzis aug ļoti ļoti ātri, un lai viņš ātri augtu, viņam vaig ēst un dzert, un elpot. To visu visām šūnām piegādā asinis. Līdz ar to vēzis palaiž apkārt molēkulas, kas piesaistās ErbB receptoriem, šie tad izdomā, ū, bļā, asinis vajag un liek šūnai augt, taisot jaunus asinsvadus pa taisno uz vēzi. Vēzis tad nu pierijies līdz nemaņai un var augt daudz un dikti. Tā lūk!
6. Maijs 201021:06: Uzmini nu, kas tas ir?
Tā kā cibiņiem izskatās, ka patīk atjautības uzdevumi, tad rekur vēl viens uzdevums. Man rīt ir eksāmens par antibiotikām, pretvīrusu un pretvēža zālēm. Vienā no šīm zāļu grupām liela nozīme ir šiem četriem objektiem. Kas tie ir un ko tie dara? 
15. Aprīlis 201012:53: Farmakogenomika
Tiem, kas nezin, ko farmakogenomika nozīmē, īsumā izskaidrošu: dažādu zāļu iedarbība var būt atkarīga no cilvēka ģenētiskā materāla, gēniem, to nolasīšanas īpatnībām un translācijas īpatnībām (tiem kas vispār neko nezina - mums ir pillas šūnas ar gēniem DNSa formā, no sākuma vajadzīgie gēni tiek nolasīti šūnas kodolā ar RNSu, kurš pēc tam no šūnas kodola laimīgs izpeld šūnas citoplazmā (suliņā ārpus kodola), atrod laimīgo ribosomu, kurai iedod savu infō, lai viņa var sasaukt vajadzīgās aminoskābes, kuras saliek smuki kopā un uztaisa proteīnus. Proteīni savukārt ir mūsu visu pamatu pamats). Katram cilvēkam ir kaut kādas īpatnības gēnos, no kurām tad var būt atkarīga zāļu iedarbība. Tad nu kā reizi biju šodien uz lekciju par sirds un asinsvadu sistēmas slimībām un to farmakogenomiku. Lekcijas sīkumos neiedziļināšos, toties, kas mani pamatīgi pārsteidza - Google paspārnē ir nodibināta kompānija 23 and me (Google paspārnē tāpēc, ka šīs kompānijas vadītāja ir precējusies ar Google vadītāju), kurai tu vari aizsūtīt savu DNS (siekalu veidā) un tev tiks pastāstītas visādas ģenētiskās noslieces uz slimību attīstību, var noteikt arī savu izcelsmi u.t.t. Sīkāk šeit: https://www.23andme.com/Tas visā visumā ir baigi kruta, jo nav slikti apzināties kādas ir tavas vājības. No otras puses, ja man būtu tik daudz liekas naudas (ap 450 usd) es joprojām nebūtu pārliecināta, vai to vaig tagad darīt, jo tuvākajos pāris gados tiek prognozēts, ka pilna genoma noteikšana varētu maksāt ap 1000 usd (pirmā genoma noteikšana, kas bija lielais notikums tāļajā 2001. gadā maksāja ap 3 miljardus usd [vieta pārdomām par zinātnes progresu]). Un krutais šajā apstāklī ir tas, ka genoms ir jānosaka tikai vienu reizi, un kā ir kāds jauns atklājums, tā vari paskatīties savā genomā - ir man šitā zaraza vai nav. Nu katrā gadījumā, secināt varam tikai to, ka medicīna attīstās joprojām baigi ātri un man ļoti gribētos cerēt, ka šitā jaunā infomācija kaut kādīgi netiks izmantota ļaunprātīgi, bet toties ļaus mums pievērsties ļoti savlaicīgai profilaksei un labākām zāļu terapijām.
12. Aprīlis 201020:40: Toll-like receptors
Tātad mūsā organismā ir visādi šūnu receptori, tostarp toll-like receptori, kas tur visādas imūnsistēmas figņas bīda. Es visu savu apzinīgo mūžu laimīgi staigāju ar domu, ka tas toll nāk no angļu toll roads, kas ir maksas ceļi. Bet šodien no visu zinību krātuves, mūsdienu Aleksandrijas bibliotēkas, Delfu orākula sāncenses - visugodājamākas Vikipēdijas uzzināju, ka: The name is not a reference to toll booths or tolls of any kind. The gene in question [that is necessary to make the toll-like receptors], when mutated, makes the Drosophila flies look unusual, or 'weird'. The researchers were so surprised that they spontaneously shouted out in German "Das war ja toll!" which translates as "That's weird!" or "That´s cool/great". Oh, the happiness of being a nerd!
25. Marts 201010:08: Tiem, kas nezina
Un vispār vēl piebildīšu, ka aspirīns fiziski asinis nepašķidrina - nav tā, ka viņās tagad būs vairāk ūdens un viņas paliks, teiksim, rōzā. Nē, nepavisam. Bet ko aspirīns dara: tātad mums ir viens krutais enzīms, kas bliež augšā trombocītus, tad nu aspirīns paņem to enzīmu priekšā un inaktivē tā, ka tas enzīms vispār nespējīgs kļūst. Tad nu lai mums būtu jauni trombocīti, tad organismam pa jaunam jāsataisa enzīmi, lai tiktu pie trombocītiem. Tas viss vismaz kādu nedēļu paņem. Un vēl nevajag iedomāties, ka ja dzers aspirīnu, tad cilvēks noasiņos pie katras skrambas - ne, ne - viss ir atkarīgs no devas, un kā saka, jo vairāk aspirīna orgānizmā, jo būs vairāk enzīms noinhibēts, bet tā terapeitiskā deva tāds pirdieniņš vien ira pa lielam, bet pie reizes arī no trombiem, lieliem, ļauniem, pasargā. Tāda tieša proporcionalitāte, kā saka.
10:02: Tauks nav draugs
Jūs jau varbūt to nezināt, bet vispār tagad zinātniskajā vidē ir atzīts, ka aptaukošanās ir slimība, kuras pamatā ir iekaisums. Jo, redz, tauks nav tikai ļumīga rezerve, bet arī endokrīns dziedzeris, kas visādas vielas izlaiž asinsritē. Tad nu resnuma gadījumā šams sāk laist visādas iekaisuma molēkulas asinīs, plus vēl pats ir pills ar makrofāgiem, tamdēļ visādas huiņas rodas, piemēram, Otrā tipa diabēts. Es toties tagad esmu aizrāvusies ar vienu zāļu multiterapijām (kad vienas zāles izmanto vairāku slimību/simptomu ārstēšanai, tādējādi maksimāli samazinot blakusparādības) un postulēju, ka pusmūža cilvēkiem, it īpaši korpulentiem, vajadzētu bliezt iekšā aspirīnu mazās devās ne tikai tāpēc, lai "pašķidrinātu" asinis, bet arī lai novērstu tauku izraisītos iekaisumus. Jē!
2. Marts 201011:32: Molekulārās biolōģijas humōrs
Saīsinājums JAK, kas apzīmē visnotaļ svarīgus enzīmus, nozīmē: just another kinase. And then another, and another :D
20. Janvāris 201022:18: Esam radīti dzeršanai
Kāds to varbūt jau zināja, kāds varbūt nē, bet mēs visi esam kandžas rūpnīcas. Priekā!
1. Decembris 200918:56: Vai viegli būt sievietei?
Estrogēnam esot milzīga nozīme atmiņas funkcijas nodrošināšanai. Trešajā grūtniecības trimestrī un perimenopauzes (peri = ap) periodā novērojama daudz vārgāka atmiņa.
17:52: Ček zis aut
Pašam savs miega palīdziņš (un piedevām futūristiska paskata!): http://www.myzeo.com/
3. Novembris 200923:37: Vēl dažas zinātniski interesantas lietas
1. Kas ar ko nekopojas un kāpēc? Mani personīgi jau sen ir interesējis jautājums, nu kāāā tajās primitīvajās ciltīs viņiem nenotika, tas, ko angliski dēvē par inbreeding, ja jau šiem nekādas zināšanas par ģenētiku nebija. Kāpēc nečučāja brāl's a' mās'. Un redz, zinātne jau šo ir noskaidrojusi - Vestermarka efekts pie vainas! Tur vispār viss tas Imprintinga rakstiņš tāds feins, var palasīt. 2. Cilvēku feromoni. Feromoni visiem traki patīk, un šeit roku rokā ar Vestermarka efektu ir izstāstīts, ko mēs katram saožam. Bet vispār manā neirozinātnes grāmatā bija rakstīts, ka cilvēkiem šitā feromonu uztvere ir norakstāma uz pseidogēniem un ņihuja mēs nesaožam. Tad nu nezinu, kam ticēt, gan jau kaut kāds mūžīgais paradokss. 3. Garšiņas. Par šito jau man sākumskolā bija baigā aizdoma, ka tā teorija nav pareiza, jo empīriski pārbaudot ar čupačupsu dažādus mēles reģionus, nonācu pie secinājuma, ka mana mēle saldumus sajūt visur. Pārbaudīju arī uz brīvprātīgajiem un visi man piekrita. Tātad runa iet par garšiņu izkārtojumu uz mēles. Ja arī jums savulaik mācīja, ka dažādiem reģioniem ir sava jutība pret kādu īpašu garšu, tad ziniet, tas ir fufelis - visas garšiņas sajūtam visos reģionos. Tātad: 
18:02: Negriez kaķim ūsas! Vispār nevienam viņas navajag griezt!
Tātad, kas gan to būtu domājis - bet šeku reku - šitiem ūsainajiem zvēriem ūsa ir teju acu vietā un katrai ūsai smadzenēs ir atvēlēta sava vietiņa, kas nemaz arī nav maza. Sīkāk varat aplūkot šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/Barrel_cortex
8. Oktobris 200916:18: Zinātnes trivia
Zinātnes trivia vienmēr ir aizraujoša. Tātad: 1) putni un insekti var uztvert UV gaismu. 2) ir attīstīti modeļi, kur daltoniskiem primātiem transplantē redzes šūnas. Teorētiski: varētu paņemt putnu redzes šūnas, ka uztver UV gaismu un iestādīt cilvēku acīs, un tad, ja smadzene sadarbotos, mēs varētu redzēt arī UV gaismu.
7. Oktobris 200923:15: Zinātnieku izklaides
Rekur mums neirozinātnes klasē rādīja dejojošo dzirdes šūnu. Visi bija sajūsmā, visvairāk jau profesors. Iesaku aplūkot arī jums - paliksiet gudrāki: http://www.youtube.com/watch?v=Xo9bwQuYrRo
25. Jūnijs 200923:18: Sviedru dziedzeri - krūtis
Vēl gudrība: Developmentally, mammary glands are modified SWEAT GLANDS that are really part of the skin, or integumentary system.
22:51: 2 zinātniskas lietas
1. Zinātnisks humōrs: Every day, a healthy adult male makes about 400 million sperm. It seems that nature has made sure that the human species will not be endangered for lack of sperm. 2. Zinātniski zili brīnumi: Unlike the male duct system, which is continuous with the tubules of the testes, the uterine tubes have little or no actual contact with the ovaries. An ovulated oocyte is cast into the peritoneal cavity, and many oocytes are lost there. However, the uterine tube performs complex movements to capture oocytes - it bends to drape over the ovary while the fimbriae stiffen and sweep the ovarian surface. The beating cilia on the fimbriae then create currents in the peritoneal fluid that tend to carry the oocyte into the uretrine tube, where it begins its journey toward the uterus. Es toč kaut kā nāaceros, ka man kādreiz būtu mācīts, ka pēc ovulācijas olšūna vienkārši iekrīt vēdera dobumā, un tad tās ķepiņas, ko parasti zīmē olnīcām apkārt, uzkuļ vēdera dobuma šķidrumu un savāc olšūnas. Wow. Ā, un vēl man pārsteigums, ka brīžam olvadi ir tik resni (drīzāk tievi) kā viens cilvēka mats. Tā daba arī - nevarēja kaut ko jēdzīgāku izdomāt, lai nav šitā jāmokās un jābaidās par ārpusdzemdes grūtniecību. Šitās gudrības no grāmatas Anatomy & Physiology. ISBN 0-8053-5913-3
1. Aprīlis 200910:57: I'm so excited!
Physiol Behav. 2003 Aug;79(3):533-47.
"Laughing" rats and the evolutionary antecedents of human joy?
Panksepp J, Burgdorf J.
Department of Psychology, J.P. Scott Center for Neuroscience, Mind and Behavior, Bowling Green State University, Bowling Green, OH 43403, USA. jpankse@bgnet.bgsu.edu
Paul MacLean's concept of epistemics-the neuroscientific study of subjective experience-requires animal brain research that can be related to predictions concerning the internal experiences of humans. Especially robust relationships come from studies of the emotional/affective processes that arise from subcortical brain systems shared by all mammals. Recent affective neuroscience research has yielded the discovery of play- and tickle-induced ultrasonic vocalization patterns ( approximately 50-kHz chirps) in rats may have more than a passing resemblance to primitive human laughter. In this paper, we summarize a dozen reasons for the working hypothesis that such rat vocalizations reflect a type of positive affect that may have evolutionary relations to the joyfulness of human childhood laughter commonly accompanying social play. The neurobiological nature of human laughter is discussed, and the relevance of such ludic processes for understanding clinical disorders such as attention deficit hyperactivity disorders (ADHD), addictive urges and mood imbalances are discussed. Nē nu viss skaidrs - pakutini zvēriņu un viņš sāk ķiķināt. Elementāri, Vatson!
10:46: Happy Hamster project
Rats, particularly when they are young, are highly motivated to engage in social play (Knutson et al. 1998), and the 50kHz vocalizations they make during these interactions are believed analogous to primate laughter (Panksepp and Burgdorf 2003).
Ou mēn, tagad man atliek tikai atrast kāmīšu un citu jauku zvēriņu ķiķināšanas frekvenci un varēšu visu savu apzinīgo mūžu veltīt laimītes izpētei!
|