Antidepresanti :
Šodien biju lekcijā, kur mums stāstīja, ka antidepresantus mierīgi var izmantot aptaukošanās ārstēšanā. Taču, ja ir resns un nelaimīgs, tad gan neder. Svaru zaudē tikai resnie un laimīgie :)
Šodien biju lekcijā, kur mums stāstīja, ka antidepresantus mierīgi var izmantot aptaukošanās ārstēšanā. Taču, ja ir resns un nelaimīgs, tad gan neder. Svaru zaudē tikai resnie un laimīgie :)
Comments
Tā rietumu mānīgā laimīgā kalsnuma izjūta mūsdienu pasaulei tomēr būtu jāmet malā un jāvēršas pie laimīgāko nāciju pieredzes, proti, pie tām kultūrām, kurās ķermeņa masa ir tieši proporcionāli attiecināma pret politisko, sabiedrisko un ekonomisko ietekmi.
(Reply to this) (Thread)
nē nē, tas gan ko tu saki ir galīgi garām. tauks ir endokrīns dziedzeris, teiksim kā vairogdziedzeris. un ja viņa ir par daudz, tad ir ritīgi sūdīgi. nav jau tikai tas estētiskais traucējums, bet arī neauglība, audzēji, diabēts, sirds slimības, u.t.t. - tas viss ir pierādīts un vēlreiz pierādīts :(
Slinkums tagad meklēt atsauces, bet laimīgums nav tieši atkarīgs no sūdīguma medicīniskā izpratnē, ir žūksnis(nu, labi - vairākas) kultūru, kurās, kā jau teicu, ķermeņa masa ir pielīdzināma sociālajam statusam, tā ļoti vulgarizējot, arī kaklasaite traucē brīvi elpot, tomēr kaklasaišu nēsātāji par to pārlieku nebēdā, ja ar kaklasaites palīdzību akcentē savu gana augsto sociālo statusu.
(Reply to this) (Parent)
Proti, ar to mēģināju teikt, ka, aleluja, tiktāl jau nu zapiens zapiens ir attīstījies, lai varētu pavisam nedaudz, bet tomēr kontrolēt ar tīru smadzeņu ķīmiju saistītos procesus.
es ja godīgi joprojām nesaprotu ko tu centies pateikt... :D
es tik tā spriežu, ka ja ir jāgriež ārā vēzis, tad jāpārstāda sirde un vēl nekādīgi nevar nākamo paaudzi aiz sevis atstāt liekā svara dēļ, tad man domāt, ka diez vai laime pilnīnga tur sanāk.
es tik tā spriežu, ka ja ir jāgriež ārā vēzis, tad jāpārstāda sirde un vēl nekādīgi nevar nākamo paaudzi aiz sevis atstāt liekā svara dēļ, tad man domāt, ka diez vai laime pilnīnga tur sanāk.
Vērsies pie sociālantropologiem, ko varu ieteikt:)) Šie ir par mani stāvu gudrāki un zinošāki, iespējams, mācēs paskaidrot, kālab cilvēciskais laimīgums nav tieši saistīts ar pēcnācēju radīšanu, nodzīvošanu līdz augšējai iespējamajai robežai un tamlīdzīgām lietām:))
Sirds slimības pieķer tikai ik pa laikam, uz salīdzinoši īsu brīdi, normālam(?) cilvēkam tas optimismu nemaina ne cik, brīvi var pats par sevi smieties arī tad, kad "riktīgi pieķer", esmu atskatījies. Vēžu ir jūŗa. Daudzu un dažādu, liela daļa sāk sāpēt tikai pašā pēdējā stadijā, daļa(smadzeņu, piemēram) nesāp nekad. Ir gadījies kopīgi pīpēt, piemēram, ar plaušu vēža slimnieku, kuram jau viena plauša bija atteikusi. Viņš jau bija ielikts "nāvinieku palātā", bet tas viņa optimismu un labsajūtu nemazinaja nemaz, par spīti tam, ka viņš zināja, ka dienas skaitītas. Smējāmies vienā laidā tieši pirms nakts, kad viņš mokās mira, ne sāpēs, bet mokās - vienkārši slāpa nost.
Nu, nav tā, ka slimība = pamats sūdīgam garastāvoklim, galīgi tā nav.
Nu, nav tā, ka slimība = pamats sūdīgam garastāvoklim, galīgi tā nav.
ēm, nu tavi piemēri ir kā nelielas daļiņas milzīgā nelaimīguma jūrā. sirds slimības, protams, sāp - stenokardija, infarkts, sirds mazspēja - ļoti nepatīkamas. vēzis arī sāp - jā, protams, atkarīgs no veida, bet sāp operācija, sāp ķīmijterapija utt.
ai, labi, tu esi ieņēmis savu viedokli galvā, vai tad vērts mums te vēl diskutēt.
ai, labi, tu esi ieņēmis savu viedokli galvā, vai tad vērts mums te vēl diskutēt.
Lai tā būtu, ka esmu ieņēmis kaut kādu viedokli galvā, taču katru gadu tiek veikti vispasaules laimīguma mērījumi, proti, pētījumi, kas mēra laimīgumu kā psihofizioloģisku fenomenu, tādi kā pašsajūtas stāvokļa mērījumi, ja kāddien tos apskatīsies, tad pamanīsi, ka tiem nudien nav nekādas korelācijas ar medicīnas sasniegumiem konkrētajā valstī:))
Skaidrs, ka labāk ir būt bagātam un veselam, nevis nabagam un slimam, vienkāršojot, bet tas vēl ir ļoti liels jautājums, kurš jūtas labāk - bagātais un slimais vai nabagais, bet veselais. Par to arvien vēl ļoti strīdās ļoti plašas zinātnieku aprindas.
Skaidrs, ka labāk ir būt bagātam un veselam, nevis nabagam un slimam, vienkāršojot, bet tas vēl ir ļoti liels jautājums, kurš jūtas labāk - bagātais un slimais vai nabagais, bet veselais. Par to arvien vēl ļoti strīdās ļoti plašas zinātnieku aprindas.
starp citu, es vienu tādu zāli kā reizi zinu -- tas arī ir antidepresants, bet netipiskais, kam ir tieši pretēja iedarbība kā parastajiem antidepresantiem (nu tur tādas visādas zinātniskas figņas pa vidu, kamdēļ viņš strādā). tievie un nelaimīgie no šamā paliek resn(āk)i un laimīgi, vārdā tam mirtazepīns.
lol, tikko iegūglēju un konstatēju, ka tieši to esmu mēģinājusi. resnāka (uz to brīdi) točna paliku, par laimīgumu - neatceros, moš bikiņ arī. (a varbūt tas tāpēc, ka man bija uzaugušas krūtis! :D)
kveščens ir cik ilgi tu viņu lietoji -- efekts sākas kādu 2 nedēļu laikā, bet tā pilnai laimei es teiktu kāds 1 - 2 mēneši vajadzīgi.
āha, kaut kur uz to mēnešu pusi bija, bet uz mani jau vispār praktiski nekas nestrādā, bēdīgs smailijs
nuuuu, mirtazepīns ir reāli kruts un palīdz arī ritīgi sūdīgos gadījumos. mož vērts pamēģināt un 2 mēnešus palietot - ai mīn, sūdīgāk jau nepaliks?
(es nepārstāvu farmācijas kompānijas un esmu neatkarīgs eksperts :D)
(es nepārstāvu farmācijas kompānijas un esmu neatkarīgs eksperts :D)