Comments
es ja godīgi joprojām nesaprotu ko tu centies pateikt... :D
es tik tā spriežu, ka ja ir jāgriež ārā vēzis, tad jāpārstāda sirde un vēl nekādīgi nevar nākamo paaudzi aiz sevis atstāt liekā svara dēļ, tad man domāt, ka diez vai laime pilnīnga tur sanāk.
es tik tā spriežu, ka ja ir jāgriež ārā vēzis, tad jāpārstāda sirde un vēl nekādīgi nevar nākamo paaudzi aiz sevis atstāt liekā svara dēļ, tad man domāt, ka diez vai laime pilnīnga tur sanāk.
Vērsies pie sociālantropologiem, ko varu ieteikt:)) Šie ir par mani stāvu gudrāki un zinošāki, iespējams, mācēs paskaidrot, kālab cilvēciskais laimīgums nav tieši saistīts ar pēcnācēju radīšanu, nodzīvošanu līdz augšējai iespējamajai robežai un tamlīdzīgām lietām:))
Sirds slimības pieķer tikai ik pa laikam, uz salīdzinoši īsu brīdi, normālam(?) cilvēkam tas optimismu nemaina ne cik, brīvi var pats par sevi smieties arī tad, kad "riktīgi pieķer", esmu atskatījies. Vēžu ir jūŗa. Daudzu un dažādu, liela daļa sāk sāpēt tikai pašā pēdējā stadijā, daļa(smadzeņu, piemēram) nesāp nekad. Ir gadījies kopīgi pīpēt, piemēram, ar plaušu vēža slimnieku, kuram jau viena plauša bija atteikusi. Viņš jau bija ielikts "nāvinieku palātā", bet tas viņa optimismu un labsajūtu nemazinaja nemaz, par spīti tam, ka viņš zināja, ka dienas skaitītas. Smējāmies vienā laidā tieši pirms nakts, kad viņš mokās mira, ne sāpēs, bet mokās - vienkārši slāpa nost.
Nu, nav tā, ka slimība = pamats sūdīgam garastāvoklim, galīgi tā nav.
Nu, nav tā, ka slimība = pamats sūdīgam garastāvoklim, galīgi tā nav.
ēm, nu tavi piemēri ir kā nelielas daļiņas milzīgā nelaimīguma jūrā. sirds slimības, protams, sāp - stenokardija, infarkts, sirds mazspēja - ļoti nepatīkamas. vēzis arī sāp - jā, protams, atkarīgs no veida, bet sāp operācija, sāp ķīmijterapija utt.
ai, labi, tu esi ieņēmis savu viedokli galvā, vai tad vērts mums te vēl diskutēt.
ai, labi, tu esi ieņēmis savu viedokli galvā, vai tad vērts mums te vēl diskutēt.
Lai tā būtu, ka esmu ieņēmis kaut kādu viedokli galvā, taču katru gadu tiek veikti vispasaules laimīguma mērījumi, proti, pētījumi, kas mēra laimīgumu kā psihofizioloģisku fenomenu, tādi kā pašsajūtas stāvokļa mērījumi, ja kāddien tos apskatīsies, tad pamanīsi, ka tiem nudien nav nekādas korelācijas ar medicīnas sasniegumiem konkrētajā valstī:))
Skaidrs, ka labāk ir būt bagātam un veselam, nevis nabagam un slimam, vienkāršojot, bet tas vēl ir ļoti liels jautājums, kurš jūtas labāk - bagātais un slimais vai nabagais, bet veselais. Par to arvien vēl ļoti strīdās ļoti plašas zinātnieku aprindas.
Skaidrs, ka labāk ir būt bagātam un veselam, nevis nabagam un slimam, vienkāršojot, bet tas vēl ir ļoti liels jautājums, kurš jūtas labāk - bagātais un slimais vai nabagais, bet veselais. Par to arvien vēl ļoti strīdās ļoti plašas zinātnieku aprindas.