Lacy F

unpy @ 21:37: Sirds slimības pieķer tikai ik pa laikam, uz salīdzinoši īsu brīdi, normālam(?) cilvēkam tas optimismu nemaina ne cik, brīvi var pats par sevi smieties arī tad, kad "riktīgi pieķer", esmu atskatījies. Vēžu ir jūŗa. Daudzu un dažādu, liela daļa sāk sāpēt tikai pašā pēdējā stadijā, daļa(smadzeņu, piemēram) nesāp nekad. Ir gadījies kopīgi pīpēt, piemēram, ar plaušu vēža slimnieku, kuram jau viena plauša bija atteikusi. Viņš jau bija ielikts "nāvinieku palātā", bet tas viņa optimismu un labsajūtu nemazinaja nemaz, par spīti tam, ka viņš zināja, ka dienas skaitītas. Smējāmies vienā laidā tieši pirms nakts, kad viņš mokās mira, ne sāpēs, bet mokās - vienkārši slāpa nost.

Nu, nav tā, ka slimība = pamats sūdīgam garastāvoklim, galīgi tā nav.