Varianti ir dažādi, līdz pat iesniegumam IzM ar lūgumu veikt ārpuskārtas skolas licencēšanu un direktora atestāciju. Tak visur zin par šo skolotāju niķi terorizēt vecākus, tajā pašā IzM par to ļoti labi zin, bet neviens taču šito nevar pārtraukt, ja nav iesniegumu un nav nosacīti cietušo, ir tikai burkšķēšana soctīklos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

droši vien prātīgāk ir sākt ar direktoru. bet tā māte no paralēlklases tiešām ir izmantojusi tiesībsarga palīdzības iespējas un vienu izglītības iestādi gandrīz izformējusi, mūsu skola tiešām no tā šķiet ietekmēta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, bet protams. Tas jau mani arī tik dikti izbrīna, ka visur sievietes ir gatavas cīnīties par savām tiesībām, bet ar kaut kādu tur štrunta skolu izcīnīties nejēdz. Būs vien jāpiekrīt tiem, kas uzskata, ka lielajam vairumam sieviešu tomēr ļoti vajag kādu, kas viņas pazemo. Ja ģimenē tāda, kas pazemotu, nav, tad šī loma tiek bērnu skolām acīmredzot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ej nu sazini, viena lieta ir cīnīties pret piekaušanu un zemāku alga, otra - cīnīties pret to, ka tavam bērnam tiek solīta labāka izglītība un tiek atgādināts, ka jābūt labai mātei, kas iesaistās izglītības procesā.

tu varētu piedāvāt mātēm savus pakalpojumus komunikācijā ar skolu. līdzīgi kā dzemdētājām ir dūlas, kas atgādina ārstiem viņu pienākumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pret to, ka tavam bērnam tiek solīta labāka izglītība" :D

Da nevajag tām mātēm nekādus pakalpojumus. Labs pēriens, tas gan varbūt palīdzētu:))

(Reply to this) (Parent)

te varētu būt atkarības un līdzatkarības attiecības. vecākam liekas, ka, ja viņš izcili labi visu darīs, tad citi mainīsies uz labu.

(Reply to this) (Parent)

Lielākais šķērslis, imho, ir tā vecāku masa, kas priecīgi palecas un steidz izpildīt skolas/skolotāju visabsurdākās prasības; iemesli svārstās no "Man jau nav nekā žēl savam bērnam" līdz "Kā nu es tā protestēšu, ja visi citi piekrīt". Es skolas un studiju laikā esmu bijusi tas izlēcējs, kas pret visādām nebūšanām protestē, un labi zinu sajūtu, kad saproti - pārējiem ir vienalga vai pat negatīva attieksme. Droši vien, kad bērniņš nonāks līdz b/d un skolai, nenocietīšos un būšu tā māte, kas raksta iesniegumus un uzdod nepatīkamus jautājumus sapulcēs, jautājums - cik ilgi pietiks motivācijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja cilvēks ir tik ļoti atkarīgs no kaut kādas tur idiotu masas, tad skolotāji pilnīgi pelnīti pret viņu izturas kā pret pēdējo mēslu, realizējot savus mazvērtības kompleksus caur savu imagināro varu pret tādiem vecākiem pilnā apmērā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bērns ir atkarīgs no idiotu masas. diemžēl. un tā kā varas un spēka pozīcijas nav vienādas tādā situācijā, tad cīņa principā ir zaudēta.

(Reply to this) (Parent)

Nevis "atkarīgs no idiotu masas", bet gan idiotu masa ir tā, ar kuru kopā būtu jārisina kaut kādi jautājumi un kuriem vajadzētu kā minimums piekrist, ka ir problēma, par kuru māte X raksta iesniegumu. Ja viņi to nedara, tad secinājums skaidrs - problēma ir mātē X, nevis skolā. Un zemāk milda uzrakstīja, kā tas praksē notiek un ko nozīmē bērnam un vecākiem, Tev joprojām ir vēlēšanās viņai teikt, ka "pati vainīga, ka skolotāji izturas kā pret pēdējo mēslu"?

(Reply to this) (Parent)

Un vecākiem - cnītājiem jārēķinās arī ar to, ka bērnam piesiesies burtiski visā un visur, jo skolotājas ir varen atriebīgas.

(Reply to this) (Parent)

problēma ir cita. Ja māte leks uz ecešām, tad skolā var tikt ietekmēts Tavs bērns. nav viss tiks skaisti, ja mātei nav gali BTI vai kur citur. Pataisīs tev par psihodēlisku māti,kurai ir problēmas tikt ar saviem mātes pienākumiem galā, bērnu sūtīs pie skolas psihologa un soc. pedagoga, kur viņu tirpinās no panskām laukām par situāciju ģimenē. Mātei var piešūt gan pāraprūpi, gan nepietiekamu aprūpi (jo nevāc kopā ar bērnu materiālus brīvā dabā). es zinu ko nozīmē vienai stāvēt pret sistēmu. pamēģināju. Paldies. Vairs negribu. A padomus dot cibā visi gudri, ka vajag cīnīties. a kad Tu cīnies, asiņainu degunu ringā, tad skatīju ir daudz, bet reālu palīdzētāju nav. Tu ar to bērnu paliec viens pret sistēmu, kurā citiem ir gali un attiecīgi vara, bet tev ir nāves bailes,ka vienā brīdī būs zvans pie durvīm, kur ieradīsies bāriņtiesa, lai atņemtu Tev bērnu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tas notika ar Tevi - ar vienu no rūpīgākajām mammām kādu nācies sastapt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kuš. tā nesaki. jo redz tā var tikt traktēta kā paraprūpe manā gadījumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak jā! pareizi!

(Reply to this) (Parent)

muhahaha - es tad esmu pāraprūpes gigants !

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav svarīgi, kā ir patiesībā. tev pārmetīs gan pārraprūpi, gan nepietiekamu aprūpi, atkarībā no tā, kas tajā mirklī kādam būs izdevīgāk. Jebkurā gadījumā Tu būsi pie visa vainīga, kā jau unpy augstāk minēja. Vari darīt gan tā, gan šitā, gan vēl kaut kā, vienmēr kāds atradīsies zinošāks bērnkopībā, kurš ar pirkstu iebakstīs, ka esi slikta māte, jo tev vispār ir bērns.

(Reply to this) (Parent)

Ja sauksim lietas īstajos vārdos - kontrolfrīks ar teicanieces sindromu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī tā var mani apsaukāt, jo skaidrs, ka viss, ko es daru attiecībā uz saviem bērniem ir nepareizi. Galvenais, ka visi citi audzina savus bērnus izcili, Tevi pašu ieskaitot. Tāpēc es varu vismaz par šo tēmu nesatraukties, jo man apkārt ir tik daudz izcilu vecāku, kuri lieliski sevi ir pierādījuši un apliecinājuši bērnu audzināšanas aspektā. Bet es esmu ņekudšnaja jau no bērnības, kur esmu bijusi slikta mazmeita, pirmkārt, attiecīgi slikta meita, otrkārt, un tagad arī slikta sieva, treškārt. Es pilnībā to apzinos un tāpēc Tev unpij nav obligāti man pie katras izdevības jānorāda uz to, ja vien Tev nav citu veidu kā pašapliecināties. Tas tak sen ir skaidrs, ka es esmu nepareiza, bet Tu pareizs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā nav apsaukāšanās un es nesaku, ka tas ir nepareizi. Un tagad manī nevajag personificēt visus tos, kas Tevi no mazām dienām dzinuši iekšā mazvērtības kopmleksos, manas vainas tur nav.

Tas, ka esi kontrolfrīks ar teicamnieces sindromu, ir fakts, tas, ka tas Tev sagādā ciešanas, arī ir fakts. Taču tas nav slikts īpašību kopums, lielākajā daļā dzīves sastāvdaļu - gluži otrādi, par to var tikai apskaust.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nē, protams, Tu neesi atbildīgs par manām traumām, bet pabakstīt pa viņām ir forši, vai ne? A moš sāk atkal asiņot, vai ne?

(Reply to this) (Parent)

Tur gāja vaļā reāls bullings. Ir tikai normāli par savu bērnu iestāties. Cita lieta, ka cīnīšanās ar vējdzirnavām bez reālas palīdzības ir lemta neveiksmei. Bet vienmēr jau ir cerība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinu un visu cieņu mildai par izturību, taču ne par to ir stāsts.

(Reply to this) (Parent)

Tu esi malacis par šādu attieksmi! Es ļoti ceru, ka man tomēr kādreiz arī būs bērniņš un to, ko es esmu sapratusi no savas bērnības, ka labākais, ko vecāki varēja palīdzēt man mācību procesā, bija - likt mani svētā mierā un ļaut pašai tikt galā ar savām mācībām. Tā es bērnībā reiz neizpildīju mājas darbu otrajā klasē - dabūju vieninieku. Sajūta tik ļoti nepatika, ka es uz visu mūžu guvu mācību, ka savus uzdevumus labāk ir pildīt.

Savukārt tur, kur mamma visu darīja manā vietā (gatavoja ēst, piemēram), es tās prasmes apguvu tikai augstskolas laikā un tāpēc jutos visai apdalīta.

Salīdzinoši ar savu vecāko brāli, kurš septiņu gadu vecumā izslauca govi un piesaktīja mūs ar jaunāko brāli, es esmu visai neadvancēta, bet ar tādu izlaišanu mēs paši tikai padarām bērnus mīkstčaulīgākus un nevarīgākus.

Dzīvē viņiem taču nebūs cilvēka, kas viņu vietā pildīs mājasdarbus. Labāk lai viņi mācības un negatīvās savas neizdarības sekas apgūst skolas laikā, nevis vēlāk - dzīvē, kad tas jau būs krietni vien sāpīgāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev taisnība, bet!
BB absolūti netraumēs par neizpildītu mājasdarbu iegūts 1. Jo ni viņu netraumē nu ne cik.

Lai gan es, gan Bx gatavojam ēst, B ļ.patīk jaukt kokteiļus, taisīt smūtijus, cept keksus un gatavot salātus vai suši. Pašai.

Tā kā nedarbojas mums šitais. :(

(Reply to this) (Parent)