|
30. Sep 2016|12:29 |
|
Lielākais šķērslis, imho, ir tā vecāku masa, kas priecīgi palecas un steidz izpildīt skolas/skolotāju visabsurdākās prasības; iemesli svārstās no "Man jau nav nekā žēl savam bērnam" līdz "Kā nu es tā protestēšu, ja visi citi piekrīt". Es skolas un studiju laikā esmu bijusi tas izlēcējs, kas pret visādām nebūšanām protestē, un labi zinu sajūtu, kad saproti - pārējiem ir vienalga vai pat negatīva attieksme. Droši vien, kad bērniņš nonāks līdz b/d un skolai, nenocietīšos un būšu tā māte, kas raksta iesniegumus un uzdod nepatīkamus jautājumus sapulcēs, jautājums - cik ilgi pietiks motivācijas. |
|