⚙

Pārpublicēts no 19 pints of everything. Savus komentārus varat atstāt tur.

Sagribējās pa ilgiem laikiem atkal kaut ko iepļekināt šeit :)

Tas saistīts ar to, ka pēdējā laikā kaut kā tieši vai netieši nākas saskarties ar cilvēka lēmumu pieņemšanas procesu izpēti. Viens no iemesliem, kas tomēr mani piespieda ierakstīt šo ierakstu tagad un tieši tagad ir tas, ka blandoties par TEDx Riga lapu, sāku skatīties Barija Švarca (Barry Schwarz) TEDtalks runu par izvēles paradoksu (skatīt video zemāk, tam var uzlikt arī latviešu subtitrus) jeb “jo vairāk mums ir jo mazāk mums ir”. Runā teiktais, savukārt, sasaucas ar Eduardo Portera (Eduardo Porter) grāmatu, kuru šobrīd lasu – The Price of Everything. Par to sīkāk uzrakstīšu, kad būšu pabeidzis lasīt, bet jau šobrīd varu to rekomendēt lasīšanai.

Bet ne par to stāsts! Patiesībā – viss noved pie Stīva Džobsa un Apples produktiem un tā, kāpēc tiem ir tāda veiksme tirgū. Kādu laiku atpakaļ lasīju interviju ar Džonu Skalliju (John Sculley), kurā kā viena no lietām bija aprakstīta Džobsa “metodoloģija”, kas izpaužas tā, ka Džobs ir postulējis, ka “klients nezin, ko viņš grib, tāpēc mēs viņam iedosim šo!”. Tas arī ļoti spilgti bija redzams iPad 2 atklāšanā, kur Džobs, neskatoties uz savu ne to labāko veselības stāvokli, vairākkārtīgi uzsvera Apple produkcijas pārākumu pret konkurentiem. Tāpat pietiek vien paskatīties uz pašiem Apple produktiem – tiem ir tikai tas, ko Apple Džoba personā ir izdomāši, ka tur būs. Starp citu – norādes uz Džobsa “metodoloģiju” ir atrodamas otra Apple dibinātāja Stīva Vozņaka (Steave Wozniak) autobiogrāfijā iWoz.

Un, protams, no tehnikas tas ir pārmeties arī uz programmatūru – paskatities uz Appstore! Protams, no vienas puses tas atgādina Lielo brāli, kurš visu laiku norāda, kas un kā jādara, savukārt, no otras puses, tas cilvēku atslogo no tā, ka tam vairs nav jādomā vai datoram vajag tādu vai šitādu disku vai videokarti, tādu vai šitādu atjauninājumu, tādu vai šitādu draiveri kamerai, kuru viņš vakar nopircis, un tā vietā viņš var vienkārši nodoties radīšanai! Rezultātā iegūstam sava veida kompromisu (trade-off) – tie, kuri vienkārši grib strādāt un radīt un tie, kuriem patīk “ķimerēties pa iekšām” jeb procesa vergi, ja tā var izteikties. Katrā ziņā – ja kādam liekas, ka teksts par Apple šeit bija nevietā, varu teikt, ka tas ir viens no spilgtākajiem piemēriem par izvēles brīvību, kas man ātrumā iešāvās prātā.

Un visbeidzot, kā vēl viena no lietām, kas kaut nedaudz sasaucas ar šo pašu tēmu – kā pārlieku lielā atkarība no tehnikas ietekmē mūsu miegu un mūs pašus. Un par to nesen ir publicēts rakstiņš CrunchGear, kurš, savukārt, norāda uz svaigu Amerikas Nacionālā Miega Fonda pētījumu, kuru īsumā var aprakstīt kā “jo vairāk tehnikas ir mums apkārt, jo sliktāk mēs guļam”. Savā ziņā, no personīgās prakses atliek vien piekrist.

Sirds izkratīta, atliek vien urbt tālāk. Taču šo tēmu kaut kad atkal paturpināšu.

Pārpublicēts no 19 pints of beer. Savus komentārus varat atstāt tur.

Mūsu kaķis ir stulbs kā vairums šo dzīvnieku. Neiešu uzskaitīt visas viņa stulbās izdarības, minēšu tikai pēdējo…

No rīta ieeju istabā un skatos – jopt! – kaķis spēlējas ar peli! Nu labi – dzīvnieks droši vien gribēja parādīt, ka ir kruts un tā, noķēris ārā peli, iestiepis pa logu istabā un tagad ar to spēlējas. Protams, pele ir dzīva un no kaķa bēg. Viss beidzās ar to, ka pele paskrēja zem klubkrēsla, kur kaķis tai vairs klāt netika… Rezultātā kaķis ņēma un notinās pa atvērto logu un mēs kādu brīdi dzenājām to peli pa istabu, drudžaini visu stumdot un mēģinot to nosist. Taču rezultātā tā pele vienalga pamanījās kaut kur pazust. Labi – sūds ar peli, nodomāju – gan jau pati nosprāgs vai notīsies.

Bet nekā nebija – sēžu tagad vakarā dzīvojamajā istabā, kas ir blakus sākotnējai istabai un ar acs kaktiņu redzu, ka pa stūri kaut kas kustas. Pārmetu acis no datora uz stūri – nē, viss tukšs. Pēc brīža atkal kustas – šoreiz pamanos ātrāk piefiksēt kustību un izrādās, ka tā taču ir tā pati pele! Atkal sāku drudžaini to dzenāt, lai nosistu – taču viņa pamanījas atkal pazust. Bet šoreiz es ceru, ka biju gudrāks, jo ņēmu un vienā dzīvniekiem un bērniem nepieejamā, bet pelēm pieejamā vietā sabēru saindētus graudus, ar ko parasti indēju žurkas ārā sētā. Cerams, ka stulbā pele tos saēdīsies un pēc pāris dienām nosprāgs vai vismaz izlīdīs apdullusi kādā vietā, kur to varēs viegli nosist.

Katrā ziņā stāsta morāle ir viena – gan kaķi, gan peles lielākoties ir stulbi dzīvnieki – labāk neieviesiet ne vienus, ne otrus.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Esmu vienkārši aizņemts ar visu ko :)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Šis ieraksts ir tukšs ar nolūku, lai nodzēstu no acīm to, kas traucē …

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Kā jau minēju iepriekšējā postā, marta sākumā dodos uz Eiropu ar kravas busu. Tā kā turpceļā buss ir tukšs un pagaidām neviens tā aizpildītājs nav pieteicies, nākas domāt, kā lai vismaz ar atpakaļceļu kaut kā nokompensē izbraucienu.

Tad nu lūk – tā kā atpakaļ ceļā sanāk iegriezties vienā no diviem Varšavas IKEA veikaliem, tad ir iespēja šo to no turienes atvest, protams, par godīgu atlīdzību. Brīdinu gan uzreiz, ka neko lielu un milzīgu nevedīšu, jo busa ietilpība tomēr ir ierobežota.

Preču sortimentu skatāmies krievu IKEA lapā, savukārt, cenas – poļu IKEA lapā. Transporta izmaksas – 10% no pirkuma summas, bet minimums 10Ls. Poļu zlota kurss konvertācijām tiek ņemts no Swedbank pārdošanas kursa, taču tiek fiksēts attiecīgi pret pirkuma veikšanas dienu.

Ja viss iepriekšminētais jūs apmierina un interesē, tad sūtam savus sarakstiņus līdz 02.03.2009. uz manu e-pastu, tālāk jau vienosimies, kas, kur un kā. Ak jā – e-pasta adrese contact@reinholdszviedris.com.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Paskatījos, ka sen neko atkal neesmu ierakstījis, pat neskatoties uz to, ka apsolījos to darīt… :) Bet – kā jau stāsta sen zināmā patiesība – solīts makā nekrīt.

Katrā ziņā visa šī aizņemtība ir saistīta ar to, ka raujos melnās miesās, jo darba ir tik daudz, ka brīžam rodas sajūta, ka netieku īsti ar visu galā. Bet tas, protams, ir vienalga pozītīvi, jo krīzi kaut kā šobrīd vēl īsti neizjūtu.

Vēl lēnām taisos marta sākumā nelielam roadtripam uz Eiropu. Plānos ir atvest veselu čupu visādu lietu ar kravas mikroautobusu. Problēma tikai šobrīd ir tāda, ka turpceļā tas buss būs tukšs… Varbūt kādam kaut ko vajag nogādāt no LV uz Eiropu? Gala mērķis ir Notingema Anglijā. Pa ceļam šķērsojas Polija, Vācija, nedaudz Beļģija, pavisam nedaudz Francija un tālāk jau daļēji Anglija. Protams, pastāv iespēja, izmest nelielu līkumu, bet tāpēc vispirms jāzin, kurp un kas ir jānogādā. Katrā ziņā, ja ir vajadzība pēc kaut kā transportēšanas uz EU, esat laipni aicināti pieteikties uz e-pastu contact@reinholdszviedris.com ASAP :)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Kādu brīdi atkal nebiju rakstījis, tad nu tagad labošos un uzrakstīšu veselu kaudzi ar jaunumiem un lietām, par kurām esmu atcerējies un atzīmējis, ka jāuzraksta. Sadalīju visus šīs ieraksta daļas pa apakšnodaļām, lai vieglāk lasīt.

Ryanair un vietu izvēle

Šī sadaļa ir vairāk kā jautājums tiem, kuri ir lidojuši ar Ryanair. Konkrēti ir kāda lieta, ko īsti neesmu sapratis… Tā kā lidosim uz Angliju turp ar attiecīgo aviokompāniju un esam izvēlējušies biļetes ar opciju 0 bags – Internet check-in/priority boarding, tad radās jautājums – vai ar priority boarding tiek saprasts, ka mēs būsim vieni no pirmajiem, kas tiks ielaisti lidmašīnā? Kā arī vai tādā gadījumā varēs tikt sēdēt pašā priekšā? Tā kā šī man (un arī Dārgajai) būs pirmā reizi lidojot ar Ryanair, tad šāda tipa jautājumi ir tikai pašsaprotami :)

Latvijas pasta epopeja

Mani lasītāji jau droši vien atceras manu epopeju ar Latvijas Pastu. Tad nu lūk – gribēju jau kādu brīdi atpakaļ ierakstīt par šo tēmu, ka, pirmkārt, esmu veiksmīgi atteicies no visa abonētā, taču Diena joprojām man pienāk… :) Kā arī, otrkārt, ka es neesmu vienīgais, kam bija/ir tāda veida problēmas ar avīžu piegādi.

Nokia N95

Kopš pagājušās piektdienas esmu ticis pie jauna telefona – Nokia N95, kur nomainījusi manu līdzšinējo Nokia 6233, kas tagad tiks izmantots kā backup telefons :) Šobrīd jau pa lielākajai daļai esmu ievācies telefonā, lai arī šis tas vēl joprojām nav īsti skaidrs :) Bez jauna telefona, tiku arī pie zilzoba brīvroku štruntiņa Nokia BH-209, lai mašīnā beigtu vienreiz runāt pa telefonu un grozīt stūri ar vienu roku. Katrā ziņā – varu teikt, ka šis bija sakarīgākais no pieejamajām brīvroku sistēmām Trodeksā, kas nemaksāja nesamērīgi augstu cenu.

MacBook Pro HDD upgreids

Jā – kā nākošais svarīgais solis man ir ieplānots MacBook Pro cietņa upgreids no dzimtajiem 120GB uz Samsung SpinPoint M5S 320GB cietni, lai pēc tam varētu ar mierīgu sirdi uz tīra datora uzlikt Leopardu. Lai to veiktu upgreidu nav nepieciešamas nekādas uber-zināšanas, galvenais ir saprast, kā pareizi operēt ar skrūvgriezi, kā arī pareizi atjaukt vaļā MacBook’u :) Savukārt, lai izdarītu otro, eksistē tāds jauks resurss kā iFixit.com, kurā tieši par šo tēmu ir arī attiecīgā pamācība, savukārt, par visām temperatūras un performances lietām, kas attiecas uz šāda veida upgreidu, tīri labi var palasīties MacWorld tīmekļa lapā publicētajā rakstā Upgrading the MacBook Pro’s hard drive. Šodien pat speciāli iegādājos Torx T6 skrūvgriezi, lai varētu bez problēmām atskrūvēt to, kas jāatskrūvē.

Visbeidzot, bez atsevišķa izdalīta punkta jau kopš 1.janvāra gribēju pasūdzēties par to, ka mans iemīļotais radio Gold FM ir beidzis savu darbību tādā formātā, kā es to pazinu un mīlēju klausīties – tā vietā kopš 01.01.2008. visu laiku tiek atkaņotas kaut kādas krievu dziesmas… :(

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Vakar biju aizbraucis palīdzēt biedram Džī izstiept vēl puslīdz veselās mantas no šamā izdegušā dzīvokļa… Teikšu atklāti, ka sajūtas nebija nekādas patīkamās. Ja padomā, ka tagad cilvēki, neskatoties uz to, ka pusgadu atpakaļ tur ievākušies, ir spiesti meklēt pagaidu mitekļus līdz kamēr māja atkal tiks savesta kārtībā. Vēl jāņem vērā, ka ne daudziem vairs pat īsti nav palicis nekas prātīgs no iedzīves… Katrā ziņā – vismaz neviens nav aizgājis bojā.

Arī Džī bija paveicies ar to, ka šamā sieva un viens no bērniem laicīgi izevakuējās, kā arī ar to, ka tieši viņa dzīvoklis bija vismazāk cietušais no 3.stāva dzīvokļiem. Attiecīgi, tagad būs mazāk jāpatērē līdzekļi, lai savestu atkal to visu kārtībā.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Yeah! Atvaļinājums būs jau puspavadīts – šodien vēl mūs izvizināja uz dažiem objektiem salīdzinoši netālu no Pilzenes, savukārt, rīt jau varēs doties tālāk ar savu auto. Paspējām pabūt pa šīm dienām arī Čehu Budejovicē, tagad atliks apbraukāt atlikušo Čehijas daļu.

P.S. Ir pamēģināti daudz un dažādi ali – gan izlejamā, gan pudeļu veidā. Pagaidām vēl joprojām topā tomēr ir tumšā Krušovice un tumšais Velkopopoveckij Kozel, kā arī auksts Budveizers – bet tieši čehu izpildījumā.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Sēžu un skatos ar vienu aci pa TV3 translāciju no “Jaunā Viļņa” atklāšanas un brīdī, kad uzstājās Kirkorovs atcerējos veco labo joku :)
Bet vispār no vienas puses – sviests kaut kāds ar šo pasākumu. Nu kur var! Protams, ne jau es vienīgais par šo visu cepos, taču, manuprāt, tas jau ir drusku par traku. Sabrauc bars ar bieziem krieviem, lai sevi parādītu un uz citiem pablenztu. Protams, neiztiekot bez pamatīgas izrādīšanās krieviskā gaumē… Taču uz šādām lietām jāskatās arī no pozitīvās puses – šāds pasākums ienes ne tikai naudiņu, bet arī kontaktus un, iespējams, darījumus. Taču vienalga sviests – ar kādiem līdzekļiem un izrādīšanos tas tiek panākts :D Protams, arī mūsu politiķiem un citiem (puskoka lēcējiem) vajag tur būt. Droši vien, ja man piedāvātu par brīvu aizbraukt un piedzer… tas ir paskatīties, es piekristu neatsakoties, būtu iemesls :D :D :D Taču, lai par to maksātu naudu… nu nez.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Šodien darbā sēžot, sajutos atkal apslimis – galva dulla, padarīt neko īsti nevar, jo daļa darbu stāv uz vietas tāpēc, ka dažs labs nevar saņemties un apsēsties beidzot pie datora, lai izdarītu to, ko no viņa prasa!
Tā nu nolēmu realizēt sen loloto ideju, kuras autors, gan neesmu es, bet kāds nezināms cilvēks vai institūcija, kas savā laikā ražoja T-kreklus, ar līdzīgu bildi. Ārzemnieki esot tos pirkuši steriem. Tā nu par godu vienai no savām mītnes vietām, kā arī nezināmajam ģēnijam, tapa šī te bilde, kuru tīri jauki var drukāt arī uz T-krekliem, ja, protams, pajautā man pēc lielā izmēra faila ;) Pie reizes beidzot arī pārtraukšu ilgstošo klusuma periodu, kas bija iestājies 19 pintēs.
Un vēl – par skādi vai tieši otrādi par prieku – līdz 25.maijam mums Rīgā nav siltā ūdens. Tā nu abi ar Dārgo regulāri apmeklējam pilsētu Ogri, lai tur izmantotu komunālo pakalpojumu priekus. Bez tam nav arī īstas skaidrības, kad tad man beidzot beigsies tās iesnas un stulbais klepus, kā arī “galva-spainis” sajūta… citādi, uz brīvdienām atkal tiek solīts silts laiks, bet ka tik man nav jāguļ mājās :(

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Pēc biedra BP idejas un balstoties uz nesenajiem jaunumiem par kūlas ugunsgrēkiem Īrijā, tapa kreatīvs, paredzēts drukāšanai uz T-krekla un staigāšanai pa Angliju :)
Idejiski, protams, tas var tikt izmantots arī tepat Latvijā, taču galvenā mērķauditorija tomēr ir mūsu leģionāri. Šeit ievietotā bilde gan ir tikai mazais weba variants – ja kādam ir vēlme iegūt lielo, droši piesakās komentāros vai arī da-jeb-kādā citā, jums zināmā veidā.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Ieviesu beidzot savā blogā WordPress’a meklēšanas vietā Googles meklētāju. Ja tas tiks labi lietots, varbūt no tā visa man atleks arī kāda kapeiciņa :)
Vēl šodien beidzot saņēmu jau sen pasūtīto Seta Godina grāmatu Small is the new big. Cik paspēju tajā “iemest acis” – ir OK. Vajadzēs to lasīt nākamo, tiklīdz būs pabeigta Google Story.
Tad vēl ar Ēriku izmetām riņķi ar Sniegbaltīti (tā sakot, lai gan parādītu, kas par zvēru, gan lai putekļus notrauktu). Izdevās pat tepat pie Ogres mežā atrast pietiekoši labu “ceļu” (ja to tā vispār varēja nosaukt), kur nodemonstrēt, ko tad auto prot. Dziļi mežā gan nelīdām, bet pietiekoši, lai saprastu, ka vismaz tik sausā laikā kāds ir šodien, ar to auto mierīgi varētu braukt arī pa izcirtumu. Vienīgi maksimālais ātrums gan nebūs īpaši augsts :) Vēl ir skaidrs, ka būs jāveic neliela inspekcija un jānoskaidro, kas uzgrab aizmugurē, taču visādi citādi – auto ripo labi. Bet vispār jau iemesls, kāpēc Ēriks bija ieradies, bija pavisam cits – jānomaina bija riepas, kuras glabājās manā garāžā – tas tad arī tika paveikts!
Tagad plānā ir beidzot pieķerties tām dažām bildēm, kas vēl joprojām atrodas neapstrādātā kondīcijā un noskatīties hoķi. Lai arī lielas cerības uz mūsu uzvaru šodien liktas netiek, tomēr iespēja pastāv vienmēr.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Turpmāk, kad publicēšu kaut ko, kas ietvers sevī visdažākās dzīves jomas lietošu šo nosaukumu :) Citādi katru reizi nolistēt pilnīgi visu ietverto ir slinkums :)

Vēl joprojām dzīvojos pa māju slims – dzēru dūšīgi zāles, vitamīnus, tējas, guļu, bet vienalga tā stulbā temperatūra turas ap 37C. Un saistībā ar to, ka slimojot pa māju ir vairāk brīva laika, nodarbojos ar visādām lietām.

Pirmā lieta, kurai pa pieķēros jau brīvdienās ir Open Transport Tycoon Deluxe jeb tas pats vecais labais Transport Tycoon’s, tikai ar iespēju to darbināt uz MacOS X vai Win. Par šo lietu vispār vajadzēs uzrakstīt atsevišķu ierakstu, kurš ietvertu manas iecienītākās spēles. Jebkurā gadījumā, ar šito lietu pārmaiņus pēc nodarbojos jau kopš sestdienas un esmu diezgan tālu daspēlējies gan laika, gan panākumu ziņā. Jebkurā gadījumā – šī ir tā lieta, ko rekomendēju visiem, kam patīk Tycoon’u tipa spēles – it sevišķi jau vecais labais TTD.

Nākamā lieta, kam pieķēros puslīdz nopietnāk bija eBay. Pāris dienas periodiski apgrozoties tur un sekojot biedra Ansensa ieteikumiem esmu sapelnījis sev jau dažus feedbackus. Kā arī iegādājies šo to sakarīgu gan sev, gan savai Dārgajai. Tagad vien atliek sagaidīt, kad tas atnāks līdz LV. Bet nu par šo tēmu arī vajadzēs veikt atsevišķu ierakstu, jo nu ir skaidras vēl dažas lietas, kas varētu būt noderīgas ne tikai, lai pirktu kaut ko, bet arī lai pārdotu caur eBay da-jeb-ko no Latvijas, un varētu tomēr pietiekoši operatīvi saņemt to pienākošos naudiņu :)

Vēl šodien palasoties plašās interneta dzīles, uzdūros tīri interesantam rakstam Macworld’ā par to, ka Mac’i ir palikuši stipri pievilcīgāki enterprise tirgum kā Windows/Linux alternatīva, lai arī oficiāli Apple par to neko negribot ne dzirdēt, ne stāstīt. Tas priecē, jo tīri teorētiski – lielai daļai birojā veicamo darbu pilnīgi pietiek ar Ābolu. Protams, šis jautājums Latvijā tik drīz aktuāls nebūs, jo nu pagaidām ar remontiem/uzturēšanām ir tā kā ir… Ja tev ir viena kaste un tā pati personīgajai lietošanai, varbūt vēl kaut kā var izdzīvot, ja nu kas notiek. Bet ja ir birojs, pilns ar tādām āboļkastēm, kuras regulāri vai ne tik, bet tomēr salūzt, tad iestājas nelielas auzas – jo kā jau biedrs piccolo te kādu brīdi atpakaļ spļaudījās, ar servisu mums ir pašvaki, diemžēl.

Vēl uzdūros tīkla un mārketinga autoritātes Seta Godina (Seth Godin) svaigākajai grāmatai “Small is the New Big”, kur apspēlēta ideja par to, ka mūsdienās nav obligāti būt milzīgam uzņēmumam, lai gūtu panākumus vai mainītu pasauli. Līdzīgi uzskati, tiesa gan vairāk attiecībā uz programmatūras izstrādi, bija arī 37signals grāmatā “Getting Real”, kuru kādu laiku atpakaļ izlasīju un kura, kā izrādās, tagad ir par brīvu lasāma grāmatas mājas lapā. Paustās idejas un uzskati nav nekas jauns, taču ļauj paskatīties uz visu biznesa pasākumu ar savādāku skatījumu vai vismaz liek pārdomāt, ko tieši būtu jādara savādāk.

Un visbeidzot pienākusi kārta fotografēšanas tēmai jeb precīzāk runājot autortiesībām un licencēm attiecībā uz fotogrāfijām. Pārskrienot pāri svaigākajiem RSSiem, kas man te krājās, acīs iekrita photocritic.org rakstiņš par to, ka jāuzmanās automātiski piekrist dažādiem Terms and conditions, kurus katrs sevi cienošs serviss izliek publiski un liek piekrist, tiklīdz tu mēģini kļūt par šī servisa lietotāju. Jo, kā jau tajā rakstiņā tika teikts, kad pēdējo reizi jūs pārlasījāt to, kam automātiski piekritāt, m? :) Un visa problēma grozījās ap to, ka ņekijs saits savos TaC bija ierakstījis, ka jūs kā reģistrēts lietotājs izliec savas bildītes apskatei, tā visas autortiesības uz tām vairs nepieder jums, bet gan ņekijam saitam. Pie tam – bez jebkādām tiesībām kaut ko darīt lietas labā. Protams, gandrīz pret jebkuru indi ir arī pretinde, jautājums tikai cik ātri tā iedarbojas. Un tieši šis rakstiņš man lika uzmeklēt, ko es biju pirms dažiem gadiem uzgājis internetā tieši saistībā ar autortiesībām digitālajā laikmetā (materiāls ir krievu valodā). Liela daļa no visa tur aprakstītā vēl joprojām ir spēkā, tā kā tiem, kuri nodarbojas ar foto lietām un publicē savus darbus, iesaku pārlasīt.

Ak jā – un nobeigumā viena ne tik priecīga ziņa – klab.lv drīz (pateicoties inbox.lv šefībai) solās būt ar reklāmām aplipināts…

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Tā kā vēljoprojām guļu mājās, tad atļaujos starp gulēšanu, ēšanu un lasīšanu, arī pasērfot pa tīklu. Šodien tīri nejauši uzdūros interesantam krievu projektam – Deeptown. Nosaukums uzreiz izraisīja asociācijas ar Sergeja Lukjaņenko grāmatu “Labirint otražeņij”, kuru sen sen lasīju. Tad nu tas tiešām arī atbilda patiesībai. Tiesa, pastaigājot pa turieni, sapratu, ka paprovēt dzīvajā to visu tik vienkārši nebūs. Tas viss vēl joprojām ir dziļā alfa stadijā un nekādi klientu softi tā pa taisno acīs nedūrās, kurus varētu cilvēks no malas novilkt, uzlikt uz sava datora un padarbināt. Taču paskatoties caur forumu pieejamos ekrānšāviņus, iespaids par visu projektu paliek pozitīvs. Jācer, ka šamie arī kaut ko beigās sataisīs.

Starp citu – balstoties uz tā paša Sergeja Lukjaņenko grāmatām “Nočnoj Dozor”, “Dņevnoj dozor” utt. ir radīta vēl viena online spēle jeb pareizāk sakot spēles – Dozory. Es pat kādu brīdi to paspēlēju, taču kaut kā neaizķēra, kaut gan visas grāmatas esmu izlasījis no vāka līdz vākam.

Bet nu tagad laikam ķeršos atjaunot savu Wordpress‘u, jo ir svaigi iznākusi versija 2.1.1. Kā arī derētu beidzot nedaudz pieķerties un pabīdīt uz priekšu Tarba CMS padarīšanu, kas apstājās pagājušo nedēļu dēļ slimības sākuma.