⚙ - Izvēles brīvība

Pārpublicēts no 19 pints of everything. Savus komentārus varat atstāt tur.

Sagribējās pa ilgiem laikiem atkal kaut ko iepļekināt šeit :)

Tas saistīts ar to, ka pēdējā laikā kaut kā tieši vai netieši nākas saskarties ar cilvēka lēmumu pieņemšanas procesu izpēti. Viens no iemesliem, kas tomēr mani piespieda ierakstīt šo ierakstu tagad un tieši tagad ir tas, ka blandoties par TEDx Riga lapu, sāku skatīties Barija Švarca (Barry Schwarz) TEDtalks runu par izvēles paradoksu (skatīt video zemāk, tam var uzlikt arī latviešu subtitrus) jeb “jo vairāk mums ir jo mazāk mums ir”. Runā teiktais, savukārt, sasaucas ar Eduardo Portera (Eduardo Porter) grāmatu, kuru šobrīd lasu – The Price of Everything. Par to sīkāk uzrakstīšu, kad būšu pabeidzis lasīt, bet jau šobrīd varu to rekomendēt lasīšanai.

Bet ne par to stāsts! Patiesībā – viss noved pie Stīva Džobsa un Apples produktiem un tā, kāpēc tiem ir tāda veiksme tirgū. Kādu laiku atpakaļ lasīju interviju ar Džonu Skalliju (John Sculley), kurā kā viena no lietām bija aprakstīta Džobsa “metodoloģija”, kas izpaužas tā, ka Džobs ir postulējis, ka “klients nezin, ko viņš grib, tāpēc mēs viņam iedosim šo!”. Tas arī ļoti spilgti bija redzams iPad 2 atklāšanā, kur Džobs, neskatoties uz savu ne to labāko veselības stāvokli, vairākkārtīgi uzsvera Apple produkcijas pārākumu pret konkurentiem. Tāpat pietiek vien paskatīties uz pašiem Apple produktiem – tiem ir tikai tas, ko Apple Džoba personā ir izdomāši, ka tur būs. Starp citu – norādes uz Džobsa “metodoloģiju” ir atrodamas otra Apple dibinātāja Stīva Vozņaka (Steave Wozniak) autobiogrāfijā iWoz.

Un, protams, no tehnikas tas ir pārmeties arī uz programmatūru – paskatities uz Appstore! Protams, no vienas puses tas atgādina Lielo brāli, kurš visu laiku norāda, kas un kā jādara, savukārt, no otras puses, tas cilvēku atslogo no tā, ka tam vairs nav jādomā vai datoram vajag tādu vai šitādu disku vai videokarti, tādu vai šitādu atjauninājumu, tādu vai šitādu draiveri kamerai, kuru viņš vakar nopircis, un tā vietā viņš var vienkārši nodoties radīšanai! Rezultātā iegūstam sava veida kompromisu (trade-off) – tie, kuri vienkārši grib strādāt un radīt un tie, kuriem patīk “ķimerēties pa iekšām” jeb procesa vergi, ja tā var izteikties. Katrā ziņā – ja kādam liekas, ka teksts par Apple šeit bija nevietā, varu teikt, ka tas ir viens no spilgtākajiem piemēriem par izvēles brīvību, kas man ātrumā iešāvās prātā.

Un visbeidzot, kā vēl viena no lietām, kas kaut nedaudz sasaucas ar šo pašu tēmu – kā pārlieku lielā atkarība no tehnikas ietekmē mūsu miegu un mūs pašus. Un par to nesen ir publicēts rakstiņš CrunchGear, kurš, savukārt, norāda uz svaigu Amerikas Nacionālā Miega Fonda pētījumu, kuru īsumā var aprakstīt kā “jo vairāk tehnikas ir mums apkārt, jo sliktāk mēs guļam”. Savā ziņā, no personīgās prakses atliek vien piekrist.

Sirds izkratīta, atliek vien urbt tālāk. Taču šo tēmu kaut kad atkal paturpināšu.