Draugi

Es šodien:
- Biju uz operu (kruta bija Lučija).
- Apsēdos kapos uz soliņa, kas nedaudz ielūza.
- Pasēdēju kapos uz soliņa, kas sagāzās ar visu mani virsū.
Labi, ka kapos ir baltas smiltiņas, nevis melnzeme. Un es noteikti ka esmu mājās atnesusi kapu smiltis. Ar tām varēja kādam nāvi pieburt, ja? Kā tas jādara?

Kur martkorčegs ar saviem eirozīvijas dziedoņu aprakstiem?

Atbraucu mājās, satiku daudzos odus. Pilsētā laikam ir viens pluss - nav odi :D
Toties pie jūras gaiss svaigāks un debesis smukākas.

Un vēl padomāju, ka laikam raksturs sēdēt mežā lēnām zūd. Ja es 5 min ārā nevarēju paciest odus, tad mežā tas ir ar kārtu trakāk.

APOLLO. Tuvojoties mācību gada beigām un iestājoties siltajam laikam, jaunieši kļūst aizvien agresīvāki.

19gs.beigas, kolorādo
edvards saka dženijai: one day i'll make you mine
dženija zvana ellenai: edvards teica, ka reiz izrakšot šahtu un nosaukšot to manā vārdā
ellena: nevis nosauks tavā vārdā, bet konkrēti tev arī izraks

Man liekas, ka es drīz pārvērtīšos par vecu birkenstoku lēdiju. Nu, uz operu šodien, saproties. Ko lai velk, nu, ko lai velk? Jā, patiešām, ko lai velk. D nesaprata, kāpēc uz operu kaut kā citādāk jāģērbjas, es arī lāgā paskaidrot nemācēju, bet nu paliku pie tā, ka man pašai gribas. Kaut ko, kas nav maika, džinsi un kedas vai šļūcenes.
Atradu garus svārkus, ko es Kiprā turku daļā pirku. tjipa vairāk tā kā vēderdančiem, ne valkāšanai paredzēti, ap gurniem spiež, ap vēderu gan ok. Viņi gan nebija jāmeklē, viņi man sen bija, bet sen jau arī vairs nederēja. Uzlaikoju – un – oh wow – der! Ok. Tālāk, uzlaikoju maiciņu, kas arī labu laiku nederēja, bet agrāk bija mazliet par lielu. Oh wow, der, un spiež tikai bikiņ, un arī tikai tik daudz, ka man pupu ir divreiz vairāk nekā bija agrāk. Bet vēl pagaišvasar nemaz uzstīvēt nekādi nevarēja. Izvilku staipīgu DG džemperīti, kas kanāžos lielā sale pirkts, kas man derēja, kad es biju ūbertieva, bet pirms gada rokas iekšā dabūt nemaz nevarēju. Oh wow, apžmiegts, bet der un izskatās ok.
Un te sākās birkenstoku lēdijas daļa. Tā kā man soma ir pod ļeoparda, izdomāju, ka jāvelk špiļkas pod ļeoparda, apsienamas ap potīti, ar metāla nagliņpapēdi. Uzvilku, aizgāju līdz balkonam un novilku. Phe. Nu kur tik neērti apavi rodas. Uzvilku citas špiļkas. Kas es, cirka māksliniece kaut kāda, kam uz ķekatām jāstaigā? Phe. Izvilku rieker šļūcenes. Mīkstiņas un labiņas, bet akdies, cik nesmukas.
Visam pa vidu salaikoju drēbes, kas man no vecajām drēbēm mājās bija palikušas. Džinsus, kas man tievai bija daudz par lielu. Bikses, kas derēja, kad biju tikai mazliet resnēt sākusi. Kruta. Ja viss tā turpināsies, man drīz būs, ko vilkt. Un bikses, kas tika ieviestas pusrešņa sākumā, der lieliski.

beidzot sagaidīju - šodien bija grāmatas "Kaka un pavasaris" tulkojuma (G.Godiņš) iznākšanas svētki tepat Miera ielā. Viesi tika cienāti ar maizes kakiņām. Grāmatā ir ļoti daudz un mīlīgas E.Jansona ilustrācijas.

Stable is that step backward between success and failing. – Mad Men

saturīga diena

bērniņš jau 2. reizi bija uz podiņa

es pazīstu īstu kolu aizsietām acīm

no 10 dažādiem kolu veidiem (ielieti glāzē ar numuriņu) es vairāk nekā pusi spēju pateikt pareizi

nu, viss, traģēdija. no bankas filiāles informatora aizgalda ir nozudusi meitene, kuras dēļ arī rinda neizskatījās gara un sastāvoša no aptiekas ielas absolventiem. esmu satriekts un sašutis. es rakstīšu priekšniecībai.

klab lv lietotāja martcore atklātā publiskā vēstule a/s "swedbank" prezidentam mikaēlam volfam, preses sekretārei kristīnei jakubovskai un citām par bezpreģelu atbildīgajām personām

mirka asarās konta izraksts
un tagad tas žūst uz knaģiem
kā pēc tā visa skatīties
jūs acīs man varat, bļaģi?

pēc skatiena saldrūgti tumšā, kas
grimst tevī kā dziļūdens zonde
jūs uzdrošinaties man piedāvāt
otrā līmeņa pensijas fondu?

rīsim pēdējo maizes riecienu?
dzersim kristīgo zīdaiņu naftu?
likvidēsim simpātiskas bankas darbinieces?
huj jums, a ne atdot overdraftu!

jūs ko domājat, es tur talonu
rauju kā tualetes papīru būdiņā
jo jums tas ir, spa, nahuj, salons?
rāda ekrānā džordžu klūniju?

jūs cilvēku iedzīsiet kapā
ar savu psihisko servisu
variet paši tur vanagu kapāt
kjūbiklos pie nocenotajiem elvisiem

lūk, pasaki, pumpainais konsultant
ko tagad man iesaki darīt
zvanīt un nolīgt šahidus?
iet pašam tēlot matu hari?

atbildes uz šiem interesantajiem
jautājumiem, kādus tos redzu es
ļoti labprāt vēlētos uzzināt
vēl no iepriekšējās informatores

ar cieņu, martcore, eskvairs.

Ir pārāk daudz cilvēku, kuri nespēj salāgot savus ienākumus ar izdevumiem, neatšķir vajadzības no vēlmēm un pārvērtē savas spējas cenšoties uzlekt augstāk par savu dirsu.

gandrīz simts gadus vecs fotošops

http://www.adme.ru/vdohnovenie-919705/iz-chego-delali-pin-ap-379555/

incanti, kāpēc naudu vairs nesauc par kāpostu
kur izzudis slenga apzīmējums
a par piķi, teiksim, sauc

Vakar"dienā" bija pielikums "Šķirošanas diena", kur bija dažas labas idejas.
Pagaidām es šķiroju tikai alus un PET pudeles (tuvu mājām ir vietas, kur tās nodot), baterijas. Nākamais solis - stikla burciņas, kartons un pārējie plastmasas trauki (no šampūniem u.tml.) Būs jānočeko, kur atrodas mājām tuvākie konteineri pēdējiem diviem.
Izrādās, ka pilnībā atbilstu tipiskajam Latvijas šķirotājam - "latviski runājoša sieviete ar augstāko izglītību un vidēji augstiem un augstiem ienākumiem", kura domā, ka "šķirojot es rūpējos par dabu un rīkojos pareizi".

Kaut arī vēl tāls ceļš līdz pilnībai ejams, ievēroju dažas lietas:

- līdz minimumam (ideāli - līdz 0) samazināt gadījumus, kad ir jāizmet laukā kāds produkts tāpēc, ka sabojājas, jo nav paspēts izmantot;
- uz veikalu eju ar auduma maisiņu un cenšos ņemt pēc iespējas mazāk mazos plastmasas maisiņus, kur salikt, piem., tomātus, kā arī cenšos šos maisiņus izmantot atkārtoti;
- ja iespējams, pērku lielākus iepakojumus;
- nepērku mantas mājai (jo parasti, 10x apdomājot ir skaidrs, ka mantas ir tikai lieks apgrūtinājums, bez kurām var mierīgi iztikt un galbeigās tās būs jāizmet).

Un jūs? Šķirojat un esat apzinīgi? :)