porcelāna lellīte [userpic]

15. Septembris 2021 (12:09)

ja tā pavisam atklāti - es domāju, ka katrās attiecībās ir mūžības potenciāls. t.i. ka atiecības nenotiek ar cilvēku kā nepārvarama stihija. nu tā, ka tu ej pa ielu, bladāc un pēkšņi attopies attiecībās ar 5 gadu stāžu, no tiem 3,5 kopdzīvē un ar mazu bērnu, kredītu vai kopēju mājdzīvnieku. vardarbīgas attiecības, protams, ir kaut kas pavisam cits, tas ir purvs kurā tu vairāk vai mazāk apzināti iestūrē un ir jābūt daudziem priekšnoteikumiem lai no tā tiktu ārā. bet arī normālas vidusmēra parastas attiecības ne vienmēr ir ērtas, vieglas, jaukas un patīkamas. un tas ir nevis tāpēc, ka Tas Otrs ir Tāds vai šitāds, bet tāpēc, ka cilvēki pat ar Jūtiņām, nevar izvairīties no atšķirīguma. ieradumos, domāšanā, interesēs, dienas ritmā, garšā, dzīvesveidā, profesijās, pieredzē, traumās; un strīdi, domstarpības un konflikti ir neizbēgami. Pieslīpēšanās un pierīvēšanas. Protams, ir svarīgi tas kā tas konflikts notiek, kas nāk pēc tam, kā tas tiek atrisināts, vai ir kompromisi, bet man liekas ļoti svarīgi pieņemt to cilvēku, kas ir tavā komandā. Nu tā, ka tu pa īstam viņu pieņem visu vienā gabalā. Varbūt viņš regulāri mazgās logus, sūks grīdas, mācēs nomazgāt traukus un iztīrīt ledusskapi, bet ikdienā dzīs tevi kaktusā ar savu Cīņu Pret Drupačām. Bet tu jau nevari izvēlēties vienu vai otru, cilvēku saskaldot nogriežņos un izvēloties. Un man liekas, ka tas ir arī pienākums pret sevi un pret otru tos mazos aizvainojumus, aizkaitinājumus un aizskarošās lietas piedot un aizmirst un ik pa laikam pāršķirt jaunu lappusi, jo mēs visi esam tikai cilvēki un kļūdāmies un esam neērti un apgrūtinājums un nav vienkārši būt kādam blakus, būt ar kādu kopā ikdienā. parastu cilvēku, nevis ideālu no plakāta. Un ka tā ir laba attiecību higiēna
Šis tā, mani pieci centi, jo man reizēm (tā bēdīgi) liekas, ka arvien biežāk runāt par slikto attiecībās. Un ir viena lieta ja par attiecībām kā par akmeni kaklā, kā koferi, kas piekrāmēts ar akmeņiem un pieķēdēts pie kājas, runā dzīves nogurdināta sieviete, kas divdesmit gadu kopdzīvē pa lielam ir vilkusi visu sadzīvi, bērnus, finanses, bet mani pārsteidz, ka par attiecībām kā par parādību, kas traucē dzīvot runā mana vecuma vai jaunāka beibe. Protams, ka ērtāk ir būt vienam, bet tad atkal parādās jautājums priekš kam tās attiecības. Vai tās labticīgi un labprātīgi veido pašpietiekami, atbildīgi, nobrieduši, pieauguši cilvēki vai ir vajadzīgas statusam, vieglākai sadzīvei (lētāk dzīvot, dalīti pienākumi), kā tablete vientulībai, kruķis vai plāksteris, lai skaitītos vai lietotu otru cilvēku nosauktajiem mērķiem vai kā seksa trenažieri. Tad varbūt tiešām nav vērts sevi apgrūtināt. Bet baigi grūti jau tad, kad tu esi ilgi bijis viens sajust ja tas aiziet tādā neveselīgumā, kad tu vairs negribi nebūt viens, jo tur uzreiz visādi tarakāni sāk ballēties. bet savu cilvēku var satikt mazpadsmit, daudzpadsmit, divdesmit, trīsdesmit, četrdesmit un droši vien pat sešdesmit un vairāk gados. Bet arī tad tam cilvēkam tak būs savi trūkumi, neviens nav perfekts, tomēr ja ir motivācija, tu vari izvēlēties ne tikai besīties par ..., bet arī mīlēt. Mīlestība ir darbības vārds

Comments

Posted by: honeybee ([info]honeybee)
Posted at: 15. Septembris 2021, 12:52

Paga, bet kam tās Mūžīgās Attiecības, šito Tu arī neatbildēji? Tikai lai tarakāni neballējas?

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:07

tam, kam tās vajag un gribas, jo (personiski apsvērumi). tas, ko es gribēju pateikt - ka jebkurās attiecībās (normālās, parastās veselīgās) manuprāt ir mūžības potenciāls.
nē, nu var jau (un lieto) tarakānu ballīšu profilaksei, bet vai vajag, tur varbūt ne tikai vienkāršāk, bet arī stipri lētāk būtu citi līdzekļi

Posted by: honeybee ([info]honeybee)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:09

ā, es tipa nolasīju kaut kādu "ar jauniem cilvēkiem, kas vēl nav dzīves nogurdināti, kaut kas toč nav kārtībā, ja viņi negrib Attiecības ar Mūžības Potenciālu, un tie, kas ir dzīves nogurdināti vnk ir iztērēti, tur vairs neko" vēstījumu, kas mani samulsināja.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:14

skarbi izlasīji :D

Posted by: austra ([info]au)
Posted at: 15. Septembris 2021, 12:56

man liekas, ka domstarpības ir neizbēgamas, bet strīdi un konflikti gan izbēgami. bet tur drusku prasās briedums, jaunībā strīdēties bija kaifs, jau vēlāk - nē, līdz konfliktiem nevajag nonākt. tāpēc arī man šķiet, ka ir svarīga ne tikai pierīvēšanās, bet tomēr arī saderība, lai nav vienam jācieš par kaut ko vai nav visas attiecības būvētas uz kompromisiem.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:10

ne tikai saderība, bet arī attieksme pret otru un pašam pret sevi. gan tam, kurš parakstās uz kompromisiem un nemitīgi upurējas kad vajag, nevajag, ir prasīts vai nav un tam, kurš varbūt vispār pat nezin par visiem tiem aspektiem un altāriem uz kuriem upurējas. tāpēc jau teicu - nobrieduši, pieauguši cilvēki, kas veidojot attiecības uzņemas atbildību ne tikai par attiecībām, bet arī pret sevi un otra labsajūtu. es domāju nav baigi laba sajūta ja otrs visu laiku piekāpjas. bet nu man liekas, ka kompromiss nav 'atrast vienu variantu, kas vienai pusei besī mazāk kā pārējie un otrai ir ērts' bet atrast kaut ko kas varbūt nesajūsmina abus, bet uz laiku der, kamēr neizdodas atrisināt foršāk

Posted by: A ([info]klusums)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:27

Tu to par mani? :D

Diez vai, jo visu to, uz ko tu norādi, es esmu padomājusi, bet laikam ne rakstījusi. Bet nu PRECĪZI par to, ko es esmu pēdējā laikā domājusi. Nu to, ka draugs tāds un šitāds, atšķirīgas vēlmes sadzīvē un vieglāk vispār vienai un nafig attiecības, ja viņš nav ideāls, bet tad no otras puses merkantili apsvērumi ar lētāku dzīvošanu un apskāvieniem vakaros... :D

Bet jā, es zinu, ka tie ir tarakāni manā galvā. :) Tāpēc skaļi šādi izrunājos tikai pie terapeita.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:34

:D

nē, es marinējos pārdomās jau kādu laiku kad izlasīju vienu rakstu un man tur pieķērās tas aspekts par attiecībām kā traucēkli un apgrūtinājumu. t.i. mani pārsteidz jauna cilvēka skatījums šajā aspektā un vispār jau kādu laiku gan diskusijās gan citur izskatās, ka daudzi cilvēki grib likt vienādības zīmi starp attiecībām un vardarbību, kas tā nebūt nav un tā tam nav jābūt. t.i. arī jaukas un foršas un veselīgas attiecības var cilvēku reizēm apgrūtināt, kad lietas notiek atšķirīgi tam, kā būtu ērti (jo tu taču cienot otru ar viņu arī rēķinies) vai kā gribētu Ego

tu esi redzējusi to Cilvēkjaudas video ar KBT terapeiti? (lillā kleitā, man liekas, ka viņai ir vēl)

Posted by: Birjuza ([info]ninona)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:37

Par to mūžības potenciālu un tādā garā esmu sev noformulējusi, ka, kad ir uzbūvējušās abpusēji labi darbojošās attiecības, tad galīgi nav jēgpilni lidot līdzi visādiem svešiem taureņiem. Baigais darbs tomēr ielikts esošajās. Un, ja nu tie citi taureņi izrādās garām, tad sanāk daudz zaudēt.
Tā teikt būt konkrētās attiecībās ir izvēle. Arī tad, ja viss ir skaisti un labi, tā tāpat ir izvēle, jo visādus kārdinājumus un arī ļaušanos tiem, krīzes utt. jau nekas neatceļ. Pāra un katra tā veidotāja izvēle ir, ko ar to visu un sevi iesākt.

Attiecībā uz "pieslīpēšanos" un to, kas partnerī nepatīk - es pat lielākoties nevis piedodu vai kā, bet cītīgi laižu gar acīm :D Nav ko savus nervus bendēt ar salīdzinoši mazsvarīgām lietām, ko galīgi nevar mainīt, ja pamatlietās ar to cilvēku ir labi.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:46

man vairs nav ilūzijas, ka nomainot šo cilvēku es dabūtu kaut ko labāku. t.i. man ir nokritušas brilles, ka kādam princim varētu būt tikai plusi un es kad paskatos uz to, ar ko dīlo citas sievietes, man vispār liekas - apzeltīt! :D i manējo i viņas par pacietību. tikai zaudētu ļoti daudz, jo cilvēks, kas ir tavā komandā - tā ir baigā vērtība.
un ja es iedomājos tādu scenāriju, ka tagad šķiras. ir bērni/dzīvoklis/sadzīve/darbi/brīvais laiks/skola/bd/mācības, nu tur var prātā sajut, ja vajag pielikt klāt vēl kādu saskaitāmo. pliku seksu jau sarežģīti iepravīt dienaskārtībā, a ja vēl attiecības ar kādu citu jaunu ar savām piekabēm.. /šausmās nosvīdu, gribu plēst matus.lol/

tas jau neizslēdz iespēju ka var kāds pēkšņi nonest jumtu, mīla, hormoni un tā, bet es nezinu vai varētu noticēt šai sajūtai sevī, es drīzāk aizietu pie terapeita papētīt vai tur apakšā pēkšņi nav atvēries neiroū bezdibenis :D

Posted by: austra ([info]au)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:50

haha, kad šķiras, tad pusē no visa laika NAV BĒRNKOPĪBAS!!!! tur var miljards dažādu seksu sakruķīt :)

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 15. Septembris 2021, 13:54

toties otrā pusē vēl ļotāk un daudzāk, es domāju, ka es knapi atelstos un varbūt pastieptu roku pēc BOBa (battery operated boyfriend) :D

Posted by: Birjuza ([info]ninona)
Posted at: 15. Septembris 2021, 14:25

Nezinu, kā nerāte, bet es līdz tam brīdim, kad bērni nodoti otram vecākam, varētu arī nespēt aizdzīvot. Jo tas laiks, kad 100% bērnkopība jānodrošina pašai...

Posted by: Citronz ([info]citronz)
Posted at: 15. Septembris 2021, 15:51

Zināmā mērā piekrītu. Protams, ir dažādas sarkanās līnijas un tā, bet globāli, attiecības veidojam mēs paši. Kā jau zini, man gadus 6-7 atpakaļ bija periodi, kad likās, da nu nafig, ja vīrietis nav 100% ideāls, tad nav gana labs. Bet ir gājis laiks, skatos uz savu vīru, paskatos, kas apkārt redzams un saprotu, ka manējais man ir 90% ideāls, kur pretī apkārt vieni vienīgi lāči, kam būtu uzskrējusi, ja no vilka bēgtu :D Protams, pa šiem gadiem mēs abi arī esam ļoti auguši un attiecības ir uzlabojušās ļoti. Bet tieši tagad, kad apkārt daudzi šķiras, kaut kā ļoti novērtēju tieši to attiecību ilglaicīgumu, ka tā ir reāla vērtība, jo ar otru kopā ir piedzīvots ļoti daudz kas un nekas to nespētu aizstāt.

Posted by: maga ([info]maga)
Posted at: 15. Septembris 2021, 16:20

Man kaut kā ir aizķērusies doma dažos psihoterapeitu monologos dzirdēta, ka attiecības var uztvert arī kā veidu kā augt un attīstīties, jo vienatnē ar sevi ne sevis paša, ne citu tarakāni tik daudz netraucē kā ar kādu cieši blakus. ne uzreiz, protams, kad esi samīlējies, tad nekas netraucē.

Posted by: aborigens ([info]aborigens)
Posted at: 15. Septembris 2021, 22:56

+

16 Lasīt komentārus piebilst