Par to mūžības potenciālu un tādā garā esmu sev noformulējusi, ka, kad ir uzbūvējušās abpusēji labi darbojošās attiecības, tad galīgi nav jēgpilni lidot līdzi visādiem svešiem taureņiem. Baigais darbs tomēr ielikts esošajās. Un, ja nu tie citi taureņi izrādās garām, tad sanāk daudz zaudēt.
Tā teikt būt konkrētās attiecībās ir izvēle. Arī tad, ja viss ir skaisti un labi, tā tāpat ir izvēle, jo visādus kārdinājumus un arī ļaušanos tiem, krīzes utt. jau nekas neatceļ. Pāra un katra tā veidotāja izvēle ir, ko ar to visu un sevi iesākt.

Attiecībā uz "pieslīpēšanos" un to, kas partnerī nepatīk - es pat lielākoties nevis piedodu vai kā, bet cītīgi laižu gar acīm :D Nav ko savus nervus bendēt ar salīdzinoši mazsvarīgām lietām, ko galīgi nevar mainīt, ja pamatlietās ar to cilvēku ir labi.