Viss ir redzams

1.



Fauns and Sleeping Nymph by Arnold Böcklin (1884)

(Esmu sajūsmā par viņu sejas izteiksmēm.)


2.

Nympholepsy

. a frenzy supposed by ancient peoples to have been induced by nymphs

. a demonic enthusiasm held by the ancients to seize one bewitched by a nymph

. an ecstatic variety of demonic possession believed by the ancients to be inspired by nymphs

. in ancient times, a state of frenzy that was believed to seize any man who looked at a nymph

. a frenzied state of (usually erotic) emotion, especially concerning something or someone unattainable

. a state of violent emotion, esp when associated with a desire for something one cannot have

. a violent emotional state arising as from frustrated idealism

. a wild frenzy caused by desire for an unattainable ideal

. an emotional frenzy

. a frenzy of emotion


3.

♫ Seven Pines - Ombres II
 no dubultplates Nympholept (tāpēc arī tas viss, ja)

Seven Pines ir lieliskā Gaë Bolg/Ērika Rodžera sānuprojekts. Nepelnīti mazpazīstams

Klausoties šo mākslinieku, es vēlos kaut saprastu japāniski:



( ... tālāk ... )

Kaut ko skaistu, ja?



Nebiju redzējis.


Mākslinieks

Nava man vēl bijis tāda ieraksta, tāpēc tagad būs: (taures un trompetes) DESMIT MANIS KLAUSĪTĀKIE MUZIKAS IERAKSTI 2010. GADĀ (akordeonā ar last.fm, kurš gan ņem vērā kopējo spēlēto skaņdarbu skaitu, nevis tur to, ko vajadzētu, kas, piemēram, ir iemesls, kāpēc te nekur neparādīsies lieliskie Darkspace, kurus pērn klausījos diezgan masīvi, bet galu galā, vai nav vienalga) – par lielāko daļu no šiem savu sajūsmu kaut kad aiztecējušā laikā šajā vietnē jau esmu iekviecis, bet par kaut ko arī neesmu, un šīs vietnes otrais (vai divdesmit otrais) vārds ir Aizmirstība, tad te nu būs vienuviet linki uz visiem, kur ielādēt un kāpēc, un vēl kaut kas "jauns", gan jau kādu interesē. Aiziet...

GADA ELBŪMS:

1. Igorrr – Nostril (2010)



235 atskaņojumi

Pat neskatoties uz to, ka parādījās (un tika pamanīts) tikai novembrī, šis man momentā kļuva par 2010. grāvēju ar lielo WTF – absolūti nešaubīgi, simtprocentīgi un vēl aizvien ausorgasmizraisoši. Grūti aptvert, kā viens cilvēks uz to visu ir spējīgs, jo tur taču nav tikai, kā varētu sākumā likties, kaut kas izgraizīts un sasamplēts – ievērojama daļa ir paša kolāžista iespēlēta un ievokalizēta. Ar visām četrām parakstos zem vārdiem If he is not a genius, then no one is. Perfekti noslīpēts, virtuozs vājprāts, kokteiļu vakars uz cūkkūts sliekšņa jeb "kurš ielaida trakos Luvrā/Dievmātes katedrālē", ja tev šis neper, es ar tevi vairs nerunāju (par mūziku).

Te: http://klab.lv/community/muzons/863309.html


( 2–10. )

Vilkduja - Velniop

( latviski )

Vakardien civbā modē bija dažādi puksti pa kalendāro līniju, tad nu es domāju, davai iepukstēšu arī kaut ko tādu par tēmu, jo, zin kā, man ir fobija izlikties iedomīgam, bet, ja jau kaut ko, tad vajadzētu kaut ko vismaz nedaudz oriģinālu, tikai ko, loģiski, ka izvēle krita par labu animālismam, proti, ķīniešu gada zvēriem (tas nekas, ka viņiem sākas tikai februārī, gads paliek gads, bet totēms ir totēms). Kā zinām, nupat beidzas Metāliskā Tīģera, bet sākas Baltā Truša gads (daži gan dod priekšroku kaķiem, bet būsim godīgi, ja, tīģeris jau ir kaķveidīgais), tāpēc iedomājos, ka varētu ielikt kādu tematisku bildi, nu tur trusis atnāk, tīģers aiziet, nu un kā tur dabā tiek regulētas attiecības, trusis apēd tīģeri, protams, neko tādu sameklēt neizdevās, pārsvarā visur tīģeris vai nu ēda trusi, vai labākajā gadījumā uzturēja neitrālus sakarus, bet tas, piekritīsiet, neiet krastā. Toties atradu divas tautas pasakas - vjetnamiešu un vēl vienu, kurās tīģeris tiek truša iepaunots, tomēr pasakas kaut kā nešķita piemērots ieraksts gada noslēgumam. Bet tad es atcerējos, ka last.fm bieži skatos šo lapu un kaut kad nesen piefiksēju, ka dziesma, kas tur visbiežāk parādās (pēdējā pusgada laikā reizes trīs vismaz) ir Jefferson Airplane klasika "White Rabbit" - dziesma, tātad, kas var būt labāks par dziesmu, it sevišķi ar tādu nosaukumu, psihodēliskām konotācijām un vārdiem, kuri ir visā būtībā pamācoši, jo man vienmēr bija licies, ka tas susuriņa teiktais, ko dziesmas beigās liek atcerēties, ir KEEP YOUR HEAD - vai ne, būtu taču ideāli jaunajā gadā novēlēt nezaudēt galvu? (Tā kā Jonasam, par kuru drīz visi aizmirsīs.) Sāku jau meklēt kādu labāku linku, bet pēc īsa brīža atkal aplauzos, jo uzzināju, ka patiesībā dziedāts tiek Feed your head, un tas jau vairs gluži nav tas, tur jau ir jāpiedomā. Sapratu, ka nekas prātīgs nesanāks un vispār pēdējais laiks doties uz kolektīvo jaungada sagaidīšanu "bārā ar sliktu apkalpošanu" (c) T24. Pa ceļam nopirku divus šampaniešus un sulu, un bārā ierados gandrīz vienlaicīgi ar cibiņiem kantu, ievu un suni, kuram savulaik veltīts daudz ierakstu blogosfērā un kurš visu vakara sākumu mēģināja aplekt bāra kuci līzi (neveiksmīgi). Turpat jau bija arī no Sicīlijas nesen pārbraukušais meteorīts feofans ar sievu un atvasi, bet vēlāk saradās arī citi, kādi padsmit cilvēki, ēdām, dzērām, kurinājām ugunskuru, pikojāmies, dzērām un vispār bija ļoti patīkami un negarlaicīgi. Vakara gaitā (par šo apsolīju ieblogot) kazulis saderēja ar rasbainieku uz šampanieša pudeli, ka Depeche Mode dziesma "Master and Servant" ir no 1981. gada, un, par spīti apgalvojumam, ka reiz rakstījis zinātnisku darbu par viņiem un zinot visu, kas jāzina, zaudēja. Tomēr tas viņu pārāk nesarūgtināja, jo tālāk vakara gaitā, šķiet, tika rasts sākums jaunām beigām ar kādu man nepazīstamu cibiņu (siev. dz.), un katrā ziņā pelnījis kaut ko labu viņš bija, jo nodrošināja ļoti izklaidējošu un interesantu mūzikālo pavadījumu (galvenokārt, latviešu un krievu), un bija iespēja atklāt sev visu kaut ko jaunu un nedzirdētu, piemēram, smieklīgāko šogad dzirdēto dziesmu, kā arī 70. gadu trimdas latviešu rokgrupu ALVA, kurā kādam no zinātājiem vēl būs ar mani jāpadalās. Mājās gāju jau pēc pieciem, kad sapratu, ka tik daudz izdzert vairs nevaru, pirms gulētiešanas vēl nokopēju last.fm gada statistiku un palaidu šo projektu, bet pēc pamošanās pasākums retrospektīvā likās vēl jaukāks. Paldies visiem!

В этом мотиве есть какая-то фальшь,
Но где найти тех, что услышат ее?

Par vakardienas galveno lasāmvielu nevilšus kļuva nevis slāvu koprotroļļu havoks Flēr un Meļņicas last.fm ruporos, bet gan komentāri šajā postā (upd. šajā arī) pieminētajam rakstam. Par pašu rakstu man it kā nav daudz ko teikt, tur viss ir ļoti saprotami - konsekventi izklāstīti subjektīvi iespaidi, pārdomas un kaut kāda spekulācija vēl, kā man šķiet, bez īpašām pretenzijām uz neapstrīdamību. Taču komentāri šķiet atsevišķa (socioloģiska?) pētījuma vērti - iespējams, to varētu saukt par pētījumu par "vidējo komentētāju" - jo iezīmējas dažas izteiktas komentētāju kategorijas: (1.) cilvēki, kas bijuši koncertā/neko nezina par tādu Jāni Daugavieti/publikācijā saskata uzbrukumu sev un savām vērtībām (Prāta Vētrai), tāpēc steidz autoritatīvi apgalvot, ka no tādiem rakstiem nav nekādas jēgas, apšauba autora akadēmisko kompetenci, vai, kas ir vēl smieklīgāk, neviltotā psihoanalītiķu-amatieru garā meklē cēloni/traumu autora pagātnē - jo tik nepieņemamai perspektīvai taču noteikti jābūt pataloģiskas izcelsmes, haha (pie šīs grupas varētu pieskaitīt arī tos, kas it kā netrako, bet tā kā līdzjūtīgi smaida no kaut kādiem iedomātiem augstumiem) - kopumā tie tad arī būtu rakstā minētie "vidējie latvieši"; (2.) cilvēki, kuriem nepatīk Prāta Vētra (patīk Skyforger/Imants Kalniņš/Pērkons) un kuri, pamanījuši iespēju piemest savu ruberoīda gabalu ugunskuram, nekavējas to izmantot - nepamet sajūta, ka gan pirmie, gan otrie ir kaut ko pārpratuši, bet pa lielam pēdējie šķiet vēl tuvāk "vidējā komentētāja" statusam; (3.) cilvēki, kuri nav iepriekšminētie, mēģina būt objektīvi, jokot, utt. - tiem man nav par ko piesieties. Bet vispār es ātri nogurstu te analizēt, un par to man neviens nemaksā, vēl tikai pieduršu, ka sasmīdināja salīdzinājums "Dzelzs Vilks ir latviešu smagais Brajens Ādams", un es nesaskatu nekā nosodāma tajā, ka grupa nekļūst "pieaugušāka", nesāk spēlēt "nopietnu roku" vai kā tur, lol. Manuprāt, ar Prāta Vētru viss ir kārtībā, bet JD, šķiet, nemaz negribot un nepārkāpjot trollēšanas robežas, izdevusies visai pieklājīga provokācija.

Tad vēl atcerējos par un beidzot noskatījos mugursomas izdalīto filmu (pēc tam ielīdu arī indulgences komentāros atstātajā galerijā) par dzīvi Ziemeļkorejā. Filma patika, liekas pat, ka lielāko daļu skatījos ar smaidu un domu, ka Ziemeļkorejā taču viss ir kārtībā... tikai dzīvot droši vien garlaicīgi (Āfrikā noteikti interesantāk, bet daudz sliktāk), un, galu galā, tas, acīmredzot, ir ( attieksmes jautājums )

Tikmēr bez mūzikas jau gluži iztikt tomēr nevar ;) tāpēc korejiešiem gribētu veltīt šo dziesmu.

(Gribēju ar šo padalīties jau pavasarī, bet kaut kā līdz tam netiku, un paļubomu laika apstākļi tagad šķiet piemērotāki.)

Шесть Мёртвых Болгар jeb Six Dead Bulgar(ian)s ir leģendārs eksperimentālās/elektroakustiskās/industriālās mūzikas projekts no Arhangeļskas, kurš defaultā izpilda kaut ko krietni abstraktāku, taču pēdējos gados pasācis izmēģināt it kā modīgas, bet tajā pašā laikā itin savādas elektronikas apvienošanu ar etniskiem un rituāliem motīviem – nezinu, kā tev, bet man liekas, ka pasaulē ir pārāk maz šādas mūzikas, tāpēc...

Piemērs 1: Тет тай сэрми (Четыре моих белолобых оленя)
Piemērs 2: Голымба

Viss: Типы Архангельской губернии (2010 / VBR V2, 91MB)

( vairāk )

Šis baigi negaidīti ievilka:

ERROR - Approfondement

via http://klab.lv/users/dooora/417475.html




Bilde - tāpat

° Alcest - Percées de lumière (dziesma)

Skaists post-black metāls no Francijas, skatās uz kurpēm, mēnesī, kauc un dzied kā Sigur Rós