Viss ir redzams

“Most of the laugh tracks on television were recorded in the early 1950’s. These days, most of the people you hear laughing are dead.”       — Chuck Palahniuk, Lullaby

(ai, vnk gribas izmēģināt šito triku, nošpikoju pie indulģences)


Bet, lai nebūtu pavisam pašmērķīgi,

smukās vakara dziesmas: Pooma - Persuader & The Shore
(Popular tags: shoegaze, post-rock, trip-hop, finnish, indie)

via Last_at_night


Dienas blogs: Black and WTF

“Make the most of your regrets;
never smother your sorrow, but tend and cherish it
till it comes to have a separate and integral interest.

To regret deeply is to live afresh.”

– Henry David Thoreau, Journals

Var just, ka tuvojas vilku mēness – akurāt kā naktssargs lika klausīties vilkus troņa zālē ar otru piegājienu beidzu skatīties 2001. gada franču filmu Brotherhood of the Wolf – vizuāli iespaidīgu un visādi citādi krāšņu divarpus stundas garu gotisku (?) pasaku, kas beigās izrādījās vēsturiskos notikumos balstīta un līdz šim nepelnīti bija paslīdējusi garām uzmanībai, jo parasti tādas filmas medīju ar uguni – turklāt šeit atklājuma priekam palīgā nāk ne tikai franču glamūrs un vispārējā estēze (*), bet arī varoņeposa cienīgais stāsts, kas gan attaisno latvisko sakni vārdā sazvērestība, gan konsekventi vilcinās atklāt savu patieso dabu – sākumā liekas, ka skaties patētisku kostīmfilmu par vilkačiem, bet jau drīz saproti, ka tāds Wolfman (2010), piemēram, nav cienīgs šim pat sviestmaizi pienest, so... nespoilošu, tikai piebildīšu, ka zem afišas ir torents un filmā "neveselīgu vienroci" tēlo ikoniskais Vinsents Kasels no Blueberry un Sheitan. Iešķiebu 8 zvaigznes, galvenokārt, par centību

Recall how God warned us through the words of Moses:
"I shall come unto you like a bear whose cubs are ravished. As a lion I shall devour your children and spill their entrails.
I will set upon ye a fearsome Beast to consume you and your flocks and make your fields barren."

* abažaju, šajā sakarā labs citāts (bez konteksta gan) no filmas, kuru skatos paralēli (pēdējā laikā man ar tām tāpat, kā vidējam latvietim ar grāmatām):

Screw the French. They screw like they have something better to do.

/Pu-239/

Эгоист - это недисциплинированный человек, который ставит свои интересы выше моих.

Nu tad, par godu tam, ka čimēra mums šodien apsolīja sev nevajadzīgās Peļēvina sāgas, kā arī tam, ka blogosfēras spiediena rezultātā esmu sācis skatīties True Blood (ļoti jauki iekļaujas pēdējā pusgadā daudz klausītajā southern gothic žanrā), nu, un arī pie viena kā atsmērējiens, kāpēc tā arī neesmu ierakstījis par to, cik labi nefolkam gāja Labā Dabā, un vispār daudz ko neesmu ierakstījis, the overtly self-conscious bastard that I am, vēl viens fundamentāls skrīnšots no pelevin.nov.ru:




Un, it kā ar to nepietiktu, vakara deja, kurā jestrs čigānu folks visai organiski sastopas ar nāves metālu:

Estradasphere - Smuggled Mutation (no Palace of Mirrors, 2006)

Viss, tagad gan eju nokaunēties

Tomēr patīkami, ka, lai cik arī nomācoši vienaldzīga nebūtu tulkojamā draza (IMDb reitings 4.1), tur reizēm atrodas arī interesanti domu graudi.

Jerome: Do you believe in magic?
Lydia: What do you mean?
Jerome: Do you think people get things they don’t really deserve?
Lydia: Well, I’m not sure if it’s magic, but, I’ve often found that the thing that you thought was impossible is just the thing to happen. And the thing that you were absolutely sure was gonna come through, never happens at all.

Morthound (1992) - Spindrift

1. Riverine
2. Herb of Grace
3. Eternity Ring
4. Stairhead
5. Sundance
6. Echuim

(CMI.15, etnisk atmosfērisks cilpambients, 192kb/s, 71MB)

( ... tālāk ... )

Tas nu tā, bet bija arī tādi brīnumi, par kuriem varēja tikai plecus paraustīt. Kā tā pati vārava Daugavmalas tirgū, kam ar acu apmānīšanu nebij nekā kopīga. Liela vanna līdz malām pilna ar ūdeni. Nekā ne redz, ne dzird, – te uzreiz ūdens pašķiras, un paceļas pavisam kails, skaists sievišķis dzelteniem matiem. Pleci, rokas, cicēni, kā nākas. Tikai pirkstu vietā tādas kā pīles pleznas un kāju vietā zivs aste. Paceļas, žēli iesaucas «varau!» un ienirst atpakaļ uz veselu pusstundu, kamēr salasās jauni skatītāji. Bet tie nav nekādi māņi. Dienvidos, lūk, saviesies tādu ūdens cilvēku daudz – kopš tiem laikiem, kad Sarkanā jūra pāršķīrusies divās daļās, lai Izraēļa bērni, kad tie bēga no Ēģiptes zemes, tiktu pāri sausām kājām. Bet, kad vāravs apdomājies un sūtījis savus ļaudis aizmucējiem pakaļ, tad jūra aizvērusies kā grāmata un visi vajātāji it kā noslīkuši. Bet nekā! Viņi kļuvuši par nolādētiem radījumiem, kam nav vairs kāju un kas nevar nekā vairāk pateikt kā tikai jūras putniem līdzīgi novaidēt «varau!».

/Jānis Jaunsudrabiņš, «Zaļā grāmata», 1942-1950./

Vakardien iepatikās šitais :))



via _nekurzeme_


p.s. a jaunais DV simpātisks, military (gone) pop indeed

( Kaut kādi domu graudi )


Random bilde: