Caveat emptor.
Carpe diem.
O si villi, si ergo, fortibus es in ero.
Et tu, brute.

HOW TO WRITE GOOD

by Frank L. Visco


My several years in the word game have learnt me several rules:

 1. Avoid alliteration. Always.
 2. Prepositions are not words to end sentences with.
 3. Avoid cliches like the plague. (They're old hat.)
 4. Employ the vernacular.
 5. Eschew ampersands & abbreviations, etc.
 6. Parenthetical remarks (however relevant) are unnecessary.
 7. It is wrong to ever split an infinitive.
 8. Contractions aren't necessary.
 9. Foreign words and phrases are not apropos.
10. One should never generalize.
11. Eliminate quotations. As Ralph Waldo Emerson once said: "I hate quotations. Tell me what you know."
12. Comparisons are as bad as cliches.
13. Don't be redundant; don't use more words than necessary; it's highly superfluous.
14. Profanity sucks.
15. Be more or less specific.
16. Understatement is always best.
17. Exaggeration is a billion times worse than understatement.
18. One-word sentences? Eliminate.
19. Analogies in writing are like feathers on a snake.
20. The passive voice is to be avoided.
21. Go around the barn at high noon to avoid colloquialisms.
22. Even if a mixed metaphor sings, it should be derailed.
23. Who needs rhetorical questions?


Ir arī turpinājums. :)

Ireland, 1181. To secure peace for her clan and protection for her mother, chieftain's daughter Auder Ó Reilly agrees to marry a powerful Norman baron. Though she desperately hopes the alliance will work, Auder worries she won't be able to please her husband in the marriage bed—a fear she admits to her friend, handsome Viking Gunnar Dalrata. Auder has no difficulty imagining sensual delights with Gunnar, but she doesn't believe he would ever think of her that way. Until the night of Bealtaine, when Gunnar whisks Auder away to introduce her to the true pleasure of making love....





upd. Aaaaaa!

Pretēji Jupiteram, kurš ir saistīts ar ekspansiju, Saturns ir ierobežojošs, sašaurinošs. Tas stabilizē vai ierobežo. Saturns simbolizē nepielūdzamo laika ritējumu. Viņš izpaužas ar stingrību, noteiktu un bargu kārtību, nepieciešamību, arī despotismu.

Saturna novietojums astroloģiskajā kartē mums vēsta par mūsu dzīves apstākļiem, par mācībām, pārbaudījumiem un veiksmēm vai neveiksmēm tajos. Saturna atrašanās vieta horoskopā (mājā un zīmē) norāda uz spriedzi, palēninājumu, nepieciešamību koncentrēties un darboties atbilstošajā jomā. Saturns tiek dēvēts par ļaunu planētu, taču viņš dod mums iespēju pilnveidoties, attīstīties, kļūt stiprākiem un atbildīgākiem. Saturns ir ambīciju, brieduma, saprāta un askēzes simbols.

Ar Saturnu visbiežāk ir saistīti zinātnieki, eksaminētāji un citādi pārbaudītāji un kontrolieri, robežsargi, muitnieki. Saturns, kā stabila planēta ir atbalsts un palīdzība dažādās dzīves situācijās – ārsti, priesteri un citi. Saturnam ir svarīga izglītība, zināšanas, pamati jebkurā jomā, tāpat arī dzīves pieredzes gudrība. Vecs vieds cilvēks; konservatīvais, klasiskais, pamatotais, valsts likums, tiesnesis, robeža; karma - cēloņu un seku likums, kas jāpārzin katram. Saturns ierobežo jebkuras darbības, dod katram pēc viņa spējām, ja darbības pamatā nav stabilitātes, dzīves stabilitāti sasniegt neiespējami. Saturns ir stingrs tēvs. Diktatūra. Monopols.

Nesakārtotā vidē, maigi sakot, saukts par despotiņu, viņš liek padarīt visu lidz galam, neļaujot plukt svešus augļus. [x]


Par to arī Blacklodge savā līdz šim grūvīgākajā dziesma Saturn.

/Ja tevi neinteresē haotisks industriāls blackmetāls ar apokaliptiskiem sentimentiem un bez neviena cerības stariņa, lūdzu, ignorē./

( obskūr frenč ingliš )

Urbain Grandier was a French Catholic priest who was burned at the stake after being convicted of witchcraft, following the events of the so-called Loudun Possessions. One of the documents introduced as evidence during Grandier’s second trial is a diabolical pact written in Latin and apparently signed by Grandier. Another, which looks illegible, is written backwards, in Latin with scribal abbreviation, and has since been published and translated in a number of books on witchcraft. This document also carries many strange symbols, and was “signed” by several demons with their seals, as well as by Satan himself (a signature clearly reads Satanas). Deciphered and translated to English, it reads:

We, the influential Lucifer, the young Satan, Beelzebub, Leviathan, Elimi, and Astaroth, together with others, have today accepted the covenant pact of Urbain Grandier, who is ours.

And him do we promise the love of women, the flower of virgins, the respect of monarchs, honors, lusts and powers. He will go whoring three days long; the carousal will be dear to him. He offers us once in the year a seal of blood, under the feet he will trample the holy things of the church and he will ask us many questions; with this pact he will live twenty years happy on the earth of men, and will later join us to sin against God.

Bound in hell, in the council of demons.

Lucifer, Beelzebub, Satan, Astaroth, Leviathan, Elimi

(The seals placed the Devil, the master, and the demons, princes of the lord. Baalberith, writer).

Sivēns pieķērās Pūka ķepai, lai Pūkam būtu drošāk, ja viņš gadījumā nobītos.
- Vai tas ir kāds Plēsīgais Zvērs? - Sivēns jautāja, skatīdamies uz otru pusi.
Pūks pamāja.
- Tas ir Jagulārs, - viņš teica.
- Ko Jagulāri dara? - jautāja Sivēns, cerēdams, ka viņi to nedarīs.
- Viņi noslēpjas koku zaros un uzklūp tiem, kas apakšā, - paskaidroja Pūks. - Kristofers Robins man stāstīja.
- Varbūt neiesim viņam apakšā, Pūk? Uzklupdams viņš var sasisties.
- Viņi nekad nesasitas, - teica Pūks. - Viņi ir ļoti labi uzklupēji.
Sivēns juta, ka nokļūt zem koka, kura sēž Ļoti Labi Uzklupēji būtu liela Aplamība, un viņš jau taisījās skriet uz māju, kur bija kaut ko aizmirsis, kad Jagulārs viņus uzrunāja. - Palīgā! Palīgā! - viņš vaimanāja.
- Jagulāri tā vienmēr dara, - teica Pūks, ļoti ieinteresēts. - Viņi kliedz: "Palīgā! Palīgā!" - un, kad tu paskaties uz augšu, viņi tev uzklūp.
- Es skatos uz leju!- Sivēns iebrēcās, lai Jagulārs aiz pārskatīšanās neizdarītu to, ko nevajag.

Bija piemirsies šis burvīgais jēdziens...

The apeiron has generally been understood as a sort of primal chaos. It acts as the substratum supporting opposites such as hot and cold, wet and dry, and directed the movement of things, by which there grew up all of the host of shapes and differences which are found in the world. Out of the vague and limitless body there sprang a central mass — this earth of ours — cylindrical in shape. A sphere of fire surrounded the air around the earth and had originally clung to it like the bark around a tree. When it broke, it created the sun, the moon and the stars. The first animals were generated in the water. When they came to earth they were transmuted by the effect of the sun. The human being sprung from some other animal, which originally was similar to a fish. The blazing orbs, which have drawn off from the cold earth and water, are the temporary gods of the world clustering around the earth, which to the ancient thinker is the central figure. [x]

Yesterday pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlī
[2011.04.18. 12:45:24] jeļena janovna: beidzot pieleca ar dzīvniekiem ir tā pat kā ar cilvēkiem vieni patīk, citi atkal riebj vai ir pilnīgi vienaldzīgi (wait) nevar būt runa par vispārināšanu vnk divu dažādu raksturu nesaderība starpsugu dialogā
[2011.04.18. 12:49:40] *** Come closer removed jeļena janovna from this conversation. ***
[2011.04.18. 12:56:16] KaT: wow
[2011.04.18. 12:56:27] KaT: come Closer, par ko tu Jeļēnu izbanoji?
[2011.04.18. 13:03:17 | Edited 13:03:26] Come closer: tāpat vien, esmu sociopāts
[2011.04.18. 13:06:32] Come closer: vi
[2011.04.18. 13:06:41] Come closer: āi po

es nezinu, vai tas jau ir izdomāts, bet mēs te nupat ar nefolku sākām spriest, kas tad kurā gadalaikā īsti būtu jāklausās, un nonācām pie kopējiem secinājumiem, sākšu ar pavasari, jo tas ir pašlaik.

tātad :

pavasaris - DOOMMETĀLA LAIKS. pavasarī visi gaida atdzimšanu, sauli un prieku, bet nekā - drūmas debesis un dūms vien. nekas no solītā nevēlas nākt, pavasaris ir izteikts salauzto sapņu un velto cerību laiks, nolemtība.

vasara - GOTHIC METĀLA LAIKS. vasarā visi ir priecīgi, spēlē volejbolu pludmalē, plunčājas un priecājas, bet tikai ne metālisti, kas joprojām ģērbušies melnās ādas biksēs un jakās. naids pret pasauli nesastopas ar pretnaidu un transformējas gotiskās skumjās. metālisti sēž kapos, dzer alu un klausās gotisko metālu.

rudens - DEATH METĀLA LAIKS. rudens ir ļoti paredzams gadalaiks. no kokiem kritīs lapas, viss dzīvais mirs un sapūs. pilnīgi loģiski - šis ir death metāla mēnesis, kurā mūsu sajūtas par mirušajām lapām attiecinām uz cilvēku ķermeņiem, ko arī dažādi apdziedam. rudens ir klasisks un gana paredzams death metāls.

ziema - BLACK METĀLA LAIKS. šeit nu gan nekā jauna, ziema vienmēr ir bijusi blekmetāla mēnesis. totālā ziemas NEMIRSTĪBA (IMMORTAL), kas liek tai būt pie mums aptuveni pusgadu ir blekmetāla esence. mūsu asaras ir aukstas un piekalst pie sejas.

pārējie stili nevar tikt pieminēti, jo ir tikai 4 gadalaiki, bet fleimot mani varat droši, moš nomainīsim dūmu uz power lol.

“The person with a secular mentality feels himself to be the center of the universe. Yet he is likely to suffer from a sense of meaninglessness and insignificance because he knows he’s but one human among five billion others — all feeling themselves to be the center of things — scratching out an existence on the surface of a medium-sized planet circling a small star among countless stars in a galaxy lost among countless galaxies. The person with the sacred mentality, on the other hand, does not feel herself to be the center of the universe. She considers the Center to be elsewhere and other. Yet she is unlikely to feel lost or insignificant precisely because she draws her significance and meaning from her relationship, her connection, with that center, that Other.” — M. Scott Peck, MD

“For debased souls religion is a yoke imposed, through self-interest, by the poltrooneries of fear and the follies of hope. For exalted souls religion is a force, springing from an intensified reliance in the love of humanity. Religion is the collective poesy of great souls. Her fictions are more true than Truth itself; vaster than Infinity; more lasting than Eternity; in other words, they are essentially paradoxical. They are the dream of the Infinite in the Unknown, of the Possible in the Impossible, of the Definite in the Indefinable, of Progress in the Immutable, of Absolute Being in the Non-existent. They are the ultimate rationale of the Absurdity, which affirms itself, to deny doubt; they are the science of foolishness, the embrace of Folly and Knowledge. They are the cries of the eagle mounting above the clouds, the roar of the lion of the Apocalypse, that takes to itself wings and flies away; the bellowing of the bull beneath the sacrificial knife, and the never ending moan of mankind before the portals of the tomb.” — Paradoxes of the Highest Science by Eliphas Levi

x

Apogs atmostas un prāto:
Alfabēts būs jāatkārto.

Āpsis, glābjoties no sala,
Ātri ielien siltā alā.

Bebra bērni mālus stampā;
Bebriem jāsalabo dambis.

Cielaviņa tek pa ceļu,
Cirtains kāpurs pretī veļas.

Čiekurs nokritis no zara,
Čunčiņš par ko dikti baras.

Dižens dundurs dienas vidū
Dūkdams dadzim apkārt lido.

Egļu mežā vienai bekai
Esot piekususi peka.

Ērglis izskatās tik lēnīgs
Ēnā iešot medīt sēnes.

Foreli no straujās upes
Fotografēties lūdz krupis.

Grundulis ar akmeņgrauzi
Gudro strautā audzēt auzas.

Ģirlicis pēc dziesmu kara
Ģeņģeriski griežas zarā.

Hortenzija puķu podā
Halvu ēd no zelta bļodas.

Irbe āboliņa laukā
Irbēniņam knābi slauka.

Īvei pāri nolīst lietus,
Īve neizkust no vietas.

Jaunas dienas jaukā rītā
Jāņtārpiņš dzēš lukturīti

Kurmja apakšzemes mājā
Kālis iekāpis ar kāju.

Ķīris nevar noķert ķīsi,
Ķīrim makšķere par īsu.

Lakstīgala līkā lazdā
Laipni pačalo ar strazdu.

Ļoti daiļai diļļu meitai
Ļauna usne sadzeļ kleitu.

Mušas mušmirei met loku
Mušmire met šīm ar roku.

Nātre nebaidās nenieka
Ne no gliemeža, ne sliekas.

Ņipri suņuki ar mieru
Ņurkāt vakariņās sieru.

Ozoliem un citiem kokiem
Odi patikt prot ar jokiem.

Paparde ar piparmētru
Pieliecas un pārlaiž vētru.

Raibi rubenēni rasā
Rubeņmātei putru prasa.

Saule skudru saimi silda,
Skudras taisa smilgu tiltu.

Šalkojošiem ošiem pāri
Šodien šaudās koša spāre.

Tārtiņš tekalē gar strautu,
Tramda taurenīšu tautu.

Upe mutuļo un griežas
Un ar baltām putām šķiežas.

Ūdrs sprūk no ūdens laukā,
Ūsas pūtina un slaukās.

Veca vārna paņem kurvi,
Vēžot aizlaižas uz purvu.

Zaķis, zāli grauzdams, mana
Zaļā pļavā zilu zvanu.

Žagata no meža steidzas,
Žagars knābī, stāstiņš beidzas.


Jānis Baltvilks