Viss ir redzams

palasot komentārus nav skaidrs, kāpēc tauta nediskutē par fonu, uz kura notika šis ārprāts! Un šajā gadījumā fons ir visbriesmīgākā filma, kādu savā mūžā (man 37gadi) esmu redzējusi - Melnais gulbis. Man jau visu filmu bija grūti to skatīties- te slikti, te raudiens, te vilka uz vemšanu no stresa - u.t.t. Neizgāju ārā tikai tāpēc, ka kaut kā naivi un muļķīgi cerēju, ka tūlīt tūlīt sākies pati labā, izslavētā, vērtīgā un pamācošā Filma. Pēc filmas iznācu ārā un histēriski raudāju. ĀRPRĀC!!! Nevienā anotācija nebija teikts, ka tas gabals ir tik ļoti nopietns un profesionāli uztaisīts psihodēlisks murgs!!! Ja es histēriski raudāju, tātad arī man bija "kaut kas" bija aizbraucis... Pēc kāda brīža, protams, atguvos ar vīra palīdzību.

Bet, runājot par lielo baletu uz lielā kino lielā ekrāna, manuprāt, ja gribas kaut ko, kas izgriež pogas Aronofskim, varu ieteikt pirmās 20 minūtes no šī fantastišķā režisōra pagaidām pēdējās filmas. Pārējo gan tur, maigi sakot, bojā liekais mēģinājums likt vikingam runāt krieviski.

Lūk, daži PD simptomi:

1. Atmiņas zudums bērnībā. Dažreiz kādas sliktas atmiņas kā asinsgrēks, izvarošana, sātana rituāls u.c. Tiek pilnīgi bloķētas jūsu atmiņā. Tavā dzīves atmiņā var būt iztrūkstoši gadi, par kuriem tu neko neatceries. Kādas tevis daļas aiztur sliktās atmiņas, lai palīdzētu tev izdzīvot. Kāda sieviete, ko sastapu Boba Larsona kalpošanas konferencē, man teica, ka viņas māte sātana rituālajā pielūgsmē bija izmantojusi savu meitu. Meitai bija daudz problēmu, kas bija sātana pielūgsmes pielietojuma sekas. Viņa bija precējusies ar musulmani vīru, kas viņu fiziski sita un draudēja atņemt viņai bērnu, ja viņa to atstās. Viņš arī bija sātanists. Es uzdevu jautājumu: “Kā jūs izaugāt tādā atmosfērā un nenonācāt rituāla varā?” Viņa to nesaprata, bet šis jautājums atvēra viņai skatu uz bērnību, par ko viņa bija zaudējusi atmiņu. Nākošajās sešās nedēļās viņa ar vīru atklāja savas personas sašķelšanos, kas bija sekas no rituālās izmantošanas sātana pielūgsmei, ko darīja viņas māte. Viņi gāja cauri daudzām dažādām detaļām ar dziedināšanu un atbrīvošanu, kas līdz tam nebija aizsniedzamas. Dievs ir tik labs pret mums. Kad mēs patiešām meklējam iegūt palīdzību no Viņa, Viņš spēj pielietot pat šķietami nekaitīgu jautājumu, ko es uzdevu, lai atvērtu šai sievietei ceļu uz dziedināšanu un atbrīvošanu.

2. Laika pazaudēšana dienas gaitā, par ko tu nespēj nest atbildību. Televīzija vai radio stacijas tiek mainītas, bet tu neatceries, ka to būtu darījis. Ja atslēgšanās notiek sašķeltajās personas daļās, saknes persona to pat neapzinās. Kāda sieviete atrada jaunas drēbes savā skapī, par kuru pirkšanu viņai nebija ne jausmas. Bet blakus atradās kredītkartiņas maksājuma čeks. Tātad kāda viņas daļa bija devusies uz veikalu.

3. Balsis tavā prātā. Daudzreiz balsu dzirdēšana tavā prātā nāk no cilvēka daļām, kas cenšas piesaistīt sev uzmanību vai cenšas tevi kontrolēt. Kāda sieviete nekad nebija dzirdējusi putnu dziedāšanu. Viņa nespēja sadzirdēt pielūgsmes mūziku. Viņas prātam gāja cauri tik daudz kustības un trokšņu, ka viņa nespēja saklausīt putnus vai mūzikas skaņas. Paldies Dievam, viņa tagad var klausīties pielūgsmes mūziku un to baudīt. Mēs atklājām neparastu lietu, ka šādiem cilvēkiem iekšējās balsis ir cilvēka balsis un ārējās nāk no dēmoniem.

4. Sagriešanās. Vairums vēnu griezēju necenšas izdarīt pašnāvību. Viņi tikai cenšas mazināt emocionālās sāpes. Kāda cilvēka daļa viņa iekšienē domā, ka ķermenis ir jāsoda. Īsti pašnāvnieciski noskaņoti cilvēki parasti griež šķērsām rokai, pārgriežot vēnu un artēriju. Bet sašķeltais cilvēks tikai vēlas atvieglot vai mazināt iekšējās sāpes. Viņu griezumi parasti ir garenvirzienā un nekad nekrusto artēriju. Karsto asiņu strūkla mazina sāpes tikai uz īsu laiku. Lai glābtu griezējus, kalpotājam ir jānonāk līdz tai viņu daļai, kas domā, ka ķermenis ir jāsoda. Viņiem ir jāpieņem Jēzu kā Glābēju un jāpiedod ļaunprātības, ko mēs esam viņiem nodarījuši. Un tad viņiem ir jāpiedod tai cilvēka daļai, ko viņi cenšas sodīt. Tikai tad var tikt izdzīti dēmoni, kas stāv aiz griezējnaža.

5. Neizskaidrojamas pēkšņas galvassāpes un/vai līdzsvara traucējumi.

6. Ievērojama sekmju krišanās skolā vai nespēja veikt savus darba pienākumus.

7. Apsūdzēšana melošanā. Dažreiz amnēziskā cilvēka daļa iznāk virspusē, bet saknes daļai par to nav ne mazāko atmiņu.

8. Iztēloti draugi. Parasti tas notiek bērnībā.

9. Balsu dzirdēšana galvā. Pozitīvi un negatīvi.

10. Dažādi rokraksti.

11. Lieto vietniekvārdu “mēs” un nevis “ es,” kad attiecas uz sevi.


Kā pastāstīt, ka sašķeltās daļas ir dēmoniskas

Galvu nost, es arī negaidīju tik cēlas beigas - izspieda visu, cik varēja no tā gladiatoru agregora, kā saka, pēdējo lāsīti, visu cieņu tādam prīkvelam, jo katra sērija mani iztašķīja pa sienām, īpaši jau ar to, ka pēc 1. sezonas un šitās sākuma pieradināts visu laiku gaidīju kaut kādu triviālu, paredzamu nekrietnību, bet nekā, izdomājuši viņi visu bija godam (btw, man nepatiktu tāds spoileris, ja nebūtu jau noskatījies ;)

http://klab.lv/users/f/1903966.html

If you imagine the 4,500-bilion-odd years of Earth’s history compressed into a normal earthly day, then life begins very early, about 4 A.M., with the rise of the first simple, single-celled organisms, but then advances no further for the next sixteen hours. Not until almost 8:30 in the evening, with the day five-sixths over, has Earth anything to show the universe but a restless skin of microbes.

Then, finally, the first sea plants appear, followed twenty minutes later by the first jellyfish and the enigmatic Ediacaran fauna first seen by Reginald Sprigg in Australia. At 9:04 P.M. trilobites swim onto the scene, followed more or less immediately by the shapely creatures of the Burgess Shale. Just before 10 P.M. plants begin to pop up on the land. Soon after, with less than two hours left in the day, the first land creatures follow.

Thanks to ten minutes or so of balmy weather, by 10:24 the Earth is covered in the great carboniferous forests whose residues give us all our coal, and the first winged insects are evident. Dinosaurs plod onto the scene just before 11 P.M. and hold sway for about three-quarters of an hour. At twenty-one minutes to midnight they vanish and the age of mammals begins. Humans emerge one minute and seventeen seconds before midnight.

The whole of our recorded history, on this scale, would be no more than a few seconds, a single human lifetime barely an instant. Throughout this greatly speeded-up day continents slide about and bang together at a clip that seems positively reckless. Mountains rise and melt away, ocean basins come and go, ice sheets advance and withdraw. And throughout the whole, about three times every minute, somewhere on the planet there is a flash-bulb pop of light marking the impact of a Manson-sized meteor or one even larger. It’s a wonder that anything at all can survive in such a pummeled and unsettled environment. In fact, not many things do for long.

— Bill Bryson, A Short History of Nearly Everything

‘Gilgamesh, where are you hurrying to?
You will never find the life for which you are looking.
When the gods created man
they allotted to him death,
but life they retained in their own keeping.
As for you, Gilgamesh,
fill your belly with good things;
day and night, night and day, dance and be merry,
feast and rejoice.
Let your clothes be fresh,
bathe yourself in water,
cherish the little child that holds your hand,
and make your wife happy in your embrace;
for this too is the lot of man.’

But Gilgamesh said to Siduri, the young woman,
‘How can I be silent,
how can I rest,
when Enkidu whom I love is dust,
and I too shall die
and be laid in the earth for ever.’

Bet tas nav stāsts par alkohola lietošanas sekām. Stāsts daudz biedējošāx. Kā allaž pret tumsu rakņājos onlain kinosaitos, meklējot, kura filma būs tā, kurai izredzēts mani iemidzināt tieši šoreiz. Uzraku tīri jauku kombināciju, kaut kāds 90-o sākuma trilleris ar Rutgeru Haueru. 90-o sākuma trilleris un Rutgers, tas vien nozīmē divas vērtības vienā.
Kā jau parasts onlain kinosaitu malās lēkā visādas bildītes, kas sola iepazīstināt ar to, ko parasti publikai nerāda parisa hiltone vai grupa "bļeģštaščije". Tā nu, kamēr iet bezgalgarie titri, uzklikoju uz vienas no bildītēm. Nē, ne jau aiz intereses, bet, lai varētu pievienoties masu apziņā nostirpinājušamies uzskatam par to, cik pretīga ir kaila sieviete, kur nu, ja vēl atļāvusies tāda fotografēties. Bet neieraudzīju ne tikai sievieti, bet pārtrūka arī filma. Jo klikojot uz pretīgumu izraisošo baneri, sāka vērties vaļā vēl kādi pieci logi, kurus centos aizvērt, bet izrādās, aizvēru to, kurā lādējās filma.
Un tagad viss jāsāk no sākuma. Atkal velkas titri un abās pusēs tiem mirgo tādas maldugunis, kas purva dūxtīs ievedušas pat daudzus askētus ar stāžu. Izeja varētu būt fullscreen režīms, bet negribas jau vēl gluži zaudēt saikni ar realitāti un pievērsties tikai filmai.

vakar 22:35
Edmunds Frīdvalds Komentāri: 11 Ieteikt draugiem

“When birds fall from the sky and the animals are dying, a new tribe of people shall come unto the earth from many colors, classes, creeds, who by their actions and deeds shall make the earth green again. They will be known as the warriors of the Rainbow.” — Hopi prophecy

by Dorothy Parker

There's little to have but the things I had,
There's little to bear but the things I bore.
There's nothing to carry and naught to add,
And glory to Heaven, I paid the score.

There's little to do but I did before,
There's little to learn but the things I know;
And this is the sum of a lasting lore:
Scratch a lover, and find a foe.

And couldn't it be I was young and mad
If ever my heart on my sleeve I wore?
There's many to claw at a heart unclad,
And little the wonder it ripped and tore.
There's one that'll join in their push and roar,
With stories to jabber, and stones to throw;
He'll fetch you a lesson that costs you sore:
Scratch a lover, and find a foe.

So little I'll offer to you, my lad;
It's little in loving I set my store.
There's many a maid would be flushed and glad,
And better you'll knock at a kindlier door.
I'll dig at my lettuce, and sweep my floor,
Forever, forever I'm done with woe.
And happen I'll whistle about my chore,
"Scratch a lover, and find a foe."


L'ENVOI

Oh, beggar or prince, no more, no more!
Be off and away with your strut and show.
The sweeter the apple, the blacker the core:
Scratch a lover, and find a foe!

This is the Kabbalistic Tree of Life.

It is a 2-dimensional diagram which attempts to explain the quantum structure of the universe, and no one in my religion may study it unless they are over 40, married, have a firm background in the bible and an understanding that it is not a fucking accurate history book.

When my rabbi first told me about this, my head exploded.

Long story short?

There is no Hell, no devil… nothing but complete and utter infinity which we humans are physically incapable of comprehending due to the physically finite structure of our brains.

Evolution?

Indisputable mechanism; how the universe operates.

The afterlife?

Nobody fucking knows, stop trying and live your damn life.

Demons/evil spirits?

You make your own; it’s a home-based industry.

And God?

It/He/She is impossible to know, and only an asshole would condescend to try and speak for It/Him/Her. We’re specks of dust on the asses of fleas. Just assume there is a higher power, do good deeds and live your damn life.

Viens no šiem informācijas avotiem varētu būt pornožurnāli, bet otrs ir pornofilmas. Un iespējams, ka tieši pornofilmas ir vislabākais informācijas avots par to, kā tas viss notiek. Turklāt jāuzsver arī fakts, ka Bībele neaizliedz skatīties pornofilmas, tātad pornofilmas tas nav grēks, turklāt kardināls Pujats apgalvo, ka informāciju par to, kā tas ir, mēs drīkstam saņemt. Tieši tāpēc vislabākais informācijas avots pavisam noteikti būs pornofilmas, jo tie ir visprecīzākie materiāli, no kuriem var rast vispilnīgāko priekšstatu, turklāt papildus mēs no pornofilmām varam saņemt arī audioinformāciju, šādi gūstot pilnīgu informācijas spektru par procesiem, kas notiek seksa laikā, un taj pašā laikā nepārkāpjot laulību.

avots: ateistiem.lv blakusprojekts

Hanging coffins are coffins which have been placed on cliffs. They can be found in various locations, including China and the Philippines. In China, they are known as Xuanguan which also means “hanging coffin”.

Hanging coffins are an ancient funeral custom of some minority groups, especially the Bo people of southern China. Coffins of various shapes were mostly carved from one whole piece of wood. Hanging coffins either lie on beams projecting outward from vertical faces such as mountains, are placed in caves in the face of cliffs, or sit on natural rock projections on mountain faces.


Ai, bet ja godīgi, tas ir vēl nejēdzīgāk, kā rakt zemē