Viss ir redzams

Latviešu folkmūzikas izlase, kuru vakar uztaisīju mātei vārda dienā (pati prasīja, jo bija iepatikušies Vilki pēdējās Urtāna izstādes prezentācijā /viņš mums tāds kā ģimenes draugs/ - kaut ko tautisku un melodisku), varbūt kādam noder:

» inbox.files, 79 minūtes, 123 MB /bitreits haotisks, bet voljums normalizēts, it kā/

( Dziesmu saraksts )

Man liekas, ka šo projektu klausās nepieklājīgi maz cilvēku:



Llovespell - Last Breath Before Light (2009, VBR 65MB)

Taste Please

Arī pārējie albumi ir labi

Bišķi biju palaidis garām -



korapokalipses adeptiem.

Labi, nav jau žēl, this is sso cute



Alva - Ja tik būtu.... (1978)

1. Ja tik būtu
2. Pilsēta kurā piedzimst vējš
3. Kopā
4. Svešinieks
5. Akts
6. Vilcienu dziesma
7. Migla
8. Ziemeļvēji
9. Es izkūlu
10. Jo beigas ir klāt

(arhīvā ir ieskanēts diska vāciņš, tur ir)

no rasbainieks kolekcijas

Nav nekāds jaunums, bet tiem, kam ir, būs, tas ir, tiem, kam patiktu hipercēls un gana daudzveidīgs martial/neofolk (ja esi pusis, nepatiks). Diemžēl pagaidām vienīgais konkrētā ungāru projekta radījums, toties fenomenāls savā kvalitātē uz žanra kopējā fona.

1. Solum Ipsum
2. My Prayer Is My Inner Armour
3. Kraft
4. The Big Play
5. For Everyone Circus and Bread!
6. Veni Vidi Vici
7. The Regiment Is Departing

66MB/VBR

Ļoti labs ieraksts.



Krustpuksts no http://klab.lv/users/antireality/72625.html

Nava man vēl bijis tāda ieraksta, tāpēc tagad būs: (taures un trompetes) DESMIT MANIS KLAUSĪTĀKIE MUZIKAS IERAKSTI 2010. GADĀ (akordeonā ar last.fm, kurš gan ņem vērā kopējo spēlēto skaņdarbu skaitu, nevis tur to, ko vajadzētu, kas, piemēram, ir iemesls, kāpēc te nekur neparādīsies lieliskie Darkspace, kurus pērn klausījos diezgan masīvi, bet galu galā, vai nav vienalga) – par lielāko daļu no šiem savu sajūsmu kaut kad aiztecējušā laikā šajā vietnē jau esmu iekviecis, bet par kaut ko arī neesmu, un šīs vietnes otrais (vai divdesmit otrais) vārds ir Aizmirstība, tad te nu būs vienuviet linki uz visiem, kur ielādēt un kāpēc, un vēl kaut kas "jauns", gan jau kādu interesē. Aiziet...

GADA ELBŪMS:

1. Igorrr – Nostril (2010)



235 atskaņojumi

Pat neskatoties uz to, ka parādījās (un tika pamanīts) tikai novembrī, šis man momentā kļuva par 2010. grāvēju ar lielo WTF – absolūti nešaubīgi, simtprocentīgi un vēl aizvien ausorgasmizraisoši. Grūti aptvert, kā viens cilvēks uz to visu ir spējīgs, jo tur taču nav tikai, kā varētu sākumā likties, kaut kas izgraizīts un sasamplēts – ievērojama daļa ir paša kolāžista iespēlēta un ievokalizēta. Ar visām četrām parakstos zem vārdiem If he is not a genius, then no one is. Perfekti noslīpēts, virtuozs vājprāts, kokteiļu vakars uz cūkkūts sliekšņa jeb "kurš ielaida trakos Luvrā/Dievmātes katedrālē", ja tev šis neper, es ar tevi vairs nerunāju (par mūziku).

Te: http://klab.lv/community/muzons/863309.html


( 2–10. )

(Gribēju ar šo padalīties jau pavasarī, bet kaut kā līdz tam netiku, un paļubomu laika apstākļi tagad šķiet piemērotāki.)

Шесть Мёртвых Болгар jeb Six Dead Bulgar(ian)s ir leģendārs eksperimentālās/elektroakustiskās/industriālās mūzikas projekts no Arhangeļskas, kurš defaultā izpilda kaut ko krietni abstraktāku, taču pēdējos gados pasācis izmēģināt it kā modīgas, bet tajā pašā laikā itin savādas elektronikas apvienošanu ar etniskiem un rituāliem motīviem – nezinu, kā tev, bet man liekas, ka pasaulē ir pārāk maz šādas mūzikas, tāpēc...

Piemērs 1: Тет тай сэрми (Четыре моих белолобых оленя)
Piemērs 2: Голымба

Viss: Типы Архангельской губернии (2010 / VBR V2, 91MB)

( vairāk )

Var just, ka tuvojas vilku mēness – akurāt kā naktssargs lika klausīties vilkus troņa zālē ar otru piegājienu beidzu skatīties 2001. gada franču filmu Brotherhood of the Wolf – vizuāli iespaidīgu un visādi citādi krāšņu divarpus stundas garu gotisku (?) pasaku, kas beigās izrādījās vēsturiskos notikumos balstīta un līdz šim nepelnīti bija paslīdējusi garām uzmanībai, jo parasti tādas filmas medīju ar uguni – turklāt šeit atklājuma priekam palīgā nāk ne tikai franču glamūrs un vispārējā estēze (*), bet arī varoņeposa cienīgais stāsts, kas gan attaisno latvisko sakni vārdā sazvērestība, gan konsekventi vilcinās atklāt savu patieso dabu – sākumā liekas, ka skaties patētisku kostīmfilmu par vilkačiem, bet jau drīz saproti, ka tāds Wolfman (2010), piemēram, nav cienīgs šim pat sviestmaizi pienest, so... nespoilošu, tikai piebildīšu, ka zem afišas ir torents un filmā "neveselīgu vienroci" tēlo ikoniskais Vinsents Kasels no Blueberry un Sheitan. Iešķiebu 8 zvaigznes, galvenokārt, par centību

Recall how God warned us through the words of Moses:
"I shall come unto you like a bear whose cubs are ravished. As a lion I shall devour your children and spill their entrails.
I will set upon ye a fearsome Beast to consume you and your flocks and make your fields barren."

* abažaju, šajā sakarā labs citāts (bez konteksta gan) no filmas, kuru skatos paralēli (pēdējā laikā man ar tām tāpat, kā vidējam latvietim ar grāmatām):

Screw the French. They screw like they have something better to do.

/Pu-239/

Labvakar, dāmas un kuņģi,
varbūt šis izskatās nedaudz atbaidoši, bet jumtu rauj viennozīmīgi, ar visu skursteni piedevām:




Igorrr (aka Gautier Serre) is a French composer of electronic and acoustic music who mixes with astonishing ease genres as different as electronica, baroque music, death metal and trip hop among others.

His second release Moisissure is available for free download on the Acroplane Recordings website: http://www.acroplane.org/?q=node/241


Paklausīties:
last.fm
myspace

Šī īpatnējā sajūta saglabājās pietiekami ilgi, lai spētu to apzinā­ties. Tad to nomainīja visu nomācošas bailes, šausmas, kas pārņē­ma mani nevis pēkšņi, bet kaut kā ļoti vienmērīgi un pietiekami ātri. Sākumā brīnišķīgo klusuma pasauli saplosīja asas skaņas, taču uz mani tas neattiecās. Skaņas kļuva skaļākas un nepārtrauktas, it kā tās spiestos man virsū, un pamazām es zaudēju vienreizējo brīvā lidojuma sajūtu nedalītajā, bezpersoniskajā un brīnišķīgajā pasaulē. Skaņas pārvērtās milzu soļos. Kaut kas milzīgs elpoja un staigāja ap mani. Es nospriedu, ka viņš mani medī.

Metos bēgt, paslēpos zem laukakmeņa un centos no turienes noteikt, kas īsti mani izseko. Pēc kāda laiciņa uz brīdi izrāpoju no savas slēptuves, — un izsekotājs, kuru es tā arī nesaskatīju, metās man virsū. Man uzgāzās kaut kas līdzīgs milzu ūdenszālei. Iedomā­jos, ka neglābjami tikšu saspiests zem šī gigantiskā gļotu kalna, taču jau tūdaļ atrados kādā bedrē vai iedobumā. Tad ievēroju, ka šīs gļotas vēl nav noklājušas visu zemes virsmu ap mani. Zem laukak­meņa vēl bija brīvs zemes pleķītis. Sāku turp rāpties. Redzēju no gļotu kalna notekam milzīgas piles. Tobrīd "zināju", ka tas izdala gremošanas sulu, lai mani izšķīdinātu. Viena pile uzkrita man uz ro­kas; es centos noberzt skābi ar zemi un mitrināju roku ar siekalām, turpinot ierakties zemē. Taču pēc dažām sekundēm es jau pats grasījos iztvaikot. Mani izstūma pret gaismu. Droši vien gļotu kalns bija mani izšķīdinājis. Miglaini atskārtu gaismu, tā kļuva aizvien spožāka. Gais­ma plūda kaut kur no pazemes, pastiprinājās un beidzot kļuva par sauli, kas pacēlās virs kalnainā horizonta.


/Tulk. Heinrihs Jubels/