Viss ir redzams

kants (kants) replied to your SC comment in which you said:

    par p.s. varētu izvērstāk, lūdzu

        (Marinas Abramovičas izstādi Tartu)

Their reply was:

  tādi milzīgi video ar sliktu skaņu, glvk. tuvplāni. vienā, piemēram, viņa žorī sīpolu un voice over stāsta, kā viss ir apnicis. otrā - sukā matus un arvien histēriskāk atkārto art must be beautiful: http://www.youtube.com/watch?v=8cCFDSzDnUk
  imho, pilnīgs kreaps. bet šāds izteiciens sabojātu manu publisko tēlu:) tāpec lūkošu pastāstīt savu domu gājienu: tā ir mirusi māksla, jo šīs performances kā notikums savu jēgu bāzēja šaurā savas rašanas laika un telpas koordinātes. izstādot to te un tagad, sanāk tāds bodrijāra simulakrs - simulēta oriģinālā galerijas vide un simulēta skatītāja klātbūtne notikuma laikā. notikums pats par sevi arī ir stāsts - šitajā stilā tas ir mākslas darba forma, ko nu jaunajā izstādīšanas kontekstā aizvieto medijs - video; līdz ar to - sanāk bezformīga masa.
  otrkārt, jautājumi, ko viņa uzdod / risina un veids, kā viņa to dara, ir vēsturiski - nu tur tipa, kas ir agency mākslā, artista ķermenis kā galējā robeža, no kā izriet māksla kā pašprakse, socialitate un institucionālie konteksti, kas to ir sagūstījuši etc. te vietā mans jaunais mīļākais izteiciens - tas ir modernisma sabrukuma produkts. tādā ziņā izstāde ilustrē to 70to-90to gadu duŗu - kā rakstu - lpp. no vēstures grāmatas. vēsturi zināt labi, ok. bet tas ir tāpat ka literatūras vēsture - kad tu esi iepazinis jaunāko literatūru, vecā diezko negriež. nekas labāks nenāk prātā, bet, piemēram - balzaks un prusts. abi izcili, sava laika, etc. bet nafig lasīt balzaku (tos nepazīstamos darbus, nevis dažus slavenos), ja mums ir brīnišķīgais zudušo laiku meklējot?
  treškārt, muzejs tātad, tirgo tādu atdzesētu un garlaicīgu simulāciju. bet tos video taču vnk. varētu salikt youtūbe - kam interesē, lai skatās. bet nē, lūk, tādā veidā institūcijas attaisno pašas savu eksistenci un statusa / naudas mašinēriju, kas aiz tām stāv; diskurss, kurš pats sev piešķir jēgu, jo ir piesavinājies ekspertīzes tiesības. tā ir māksla, jo tā ir muzejā. tas ir muzejs, jo tā ir māksla. domāšanai vietas neatliek.

Jūtu, ka no manis sanāktu talantīgs betonētājs, tāpēc pierakstu tādu novēlējumu visām maģiskajām būtnēm - šajā nedēļas nogalē, saulstāvju laikā atrasties pēc iespējas kosmosam pietuvinātos apstākļos - pie ugunskura, zvaigznēm, klusuma, dabas un draugiem vai vieniem nav svarīgi, bet ārā un siltumā. Var arī braukt ciemos, apvienot ar hārvestfestu vai pievienoties kādai rudens talkai. Daudz laimes mums šajā gadalaikā! <3

Matthew Day Jackson, Me, dead at 37, 2011

The.Office.S08E01.HDTV.XviD-LOL

Pēc 2 nedēļām Melnajā Piektdienā izcils kalnu melnmetāls no Rumānijas



http://www.last.fm/music/Negur%C4%83+Bunget

Ieliku vienu nepabeigtu Twrch Trwyth gabaliņu

http://soundcloud.com/nefolk#play

Ananalogs solomēģinājumieraksts, Lakstene, 2009. Neizdots

Uzskatāma instrukcija, kā kustēties (dejot) pie witch house/▲



Var redzēt, ka MSV ir no Holandes :)

Man ļoti patīk arī manas rīgas mājas ar pagalmu, kurā ir vismaz 30 Lieli Koki (kas ir trīsreiz vairāk nekā laukos, ciedras, etiķa un augļu kokus neskaitu) un vēl tikpat, kas vēl būs Lieli manas dzīves laikā, akmensdārzu, siltumnīcu, šķūnīšiem, nojumēm un pārējām struktūrām, neskaitāmajām puķu un dārzeņu dobēm un aveņu-jāņogu-upeņu-ērkšķogu-cidoniju-krūmmelleņu plantācijām, papardēm, krūmiem, mārupīti, purvu un dienvidu sienu, pie kuras septembra naktīs var taustīties pēc saldām zaļām vīnogām. Esmu jau stāstījis, bet atsevišķi un man nepatīk atkārtoties, tāpēc vienreiz uzrakstīšu, ka man vienmēr bijusi laba "karma" ar vietām - lai cik slikti es tajās nebūtu juties, vienmēr esmu dzīvojis ļoti skaistās un ērtās (ar izņēmumiem arī lētās) vietās, ar milzīgu potenciālu un patīkamu ekolol, ieejot nepazīstamā mežā/pilsētā/rajonā, es noteikti agrāk vai vēlāk uzeju kaut ko episku, topogrāfiskais idiotisms man ir svešs, bet festivālos nekad nav apgrūtinājusi pašas labākās teltsvietas (c) atrašana :]

No More Happy Songs!
The long awaited and anticipated 5th album from Denmark's Of The Wand & The Moon.
Again Kim Larsen takes another road than the previous albums. 60's influenced, where the love for Lee Hazlewood and Serge Gainsbourg shines through.

Still keeping the dark neofolk roots though, "The Lone Descent" is without doubt the most bleak and melancholic album from Of The Wand & The Moon, and clearly shows Larsen's brilliant talent as a singer/songwriter.


Bet tās ^^ par to :( ir subjektīvas muļķības, jo patiesi ir tieši tas, ko es gaidīju: <3/doom/(sun)/wearedust/Σ> -

Re: [no subject]

o, paldies! pats nez, kad būtu pamanījis. ceru, ka būs tikpat dzīvespriecīgs kā Sonnenheim (sun)

On 21 Sep 2011, 15:35 scannerve wrote:
šis labs

http://berguedoom.blogspot.com/2011/09/of-wand-and-moon-lone-descent-2011.html

Nekas tāds, bet vismaz tuvākos divus gadus atkal darbosies (fwd) adrese ixtlan-industries.eu

p.s. jau kādu laiku atkal strādā arī uz vecajiem cdr drukātais (kāpēc tas vsp ir aktuāli) http://shortcut.to/ixtlan

Uztaisīju pleilisti ar nosaukumu Relentless Black Metal*, fonā skatoties jau sensen bērnībā redzētu 1986. gada filmu par notikumiem 2013. gadā, pie kuras arī pavadīšu turpmākās 20 stundas. Tātad, visa Losandželosa ir milzīgs cietums jau kopš 1998. gada, ap to uzcelts milzīgs mūris, uz mentu bruņmašīnām figurē industriāli stilizēts reihiska paskata ērglis, prezidenta meita sapinusies ar teroristiem un nolaupījusi nāvējošu vīrusu, kas apdraud visu kārtīgo ASV pilsoņu nākotni. Glābt pasauli dodas Kurts Rasels... no laikiem, kad neskūta, pusgarmataina, nobružāta paskata sliktā vīrieša tēls ādās tika kultivēts kā hot. Man gan tāda bārda niezētu un būtu netīra pašsajūta, bet nez... galvenais jau, lai zaķiem patīk (c). Nupat iepriecināja Stīva Busēmi parādīšanās (nevar nenojaust, ar ko tas beigsies ;)



* viss ātrais, enerģiskais, fokusējošais, bez folka vai lieka uzsvara uz liriskajiem elementiem, sanāk kādi 120 albumi pagaidām - bet neuzmundrinošos metu ārā neatskatīdamies >:(