Viss ir redzams

Skorpionam ir dota īpaša spēja klusēt un gaidīt, cik ilgi nepieciešams. Bet arī karmiskie uzdevumi ir ļoti grūti. Zemākās oktāvas Skorpions - tarantuls, ir burtiski pārpildīts ar indi. Var pat brīnīties, kur tā tik daudz rodas: viņš kož visiem pēc kārtas un ļoti sāpīgi, instinktīvi pēc 5 minūšu pazīšanās prot atrast otram pašu svētāko un sāpīgāko vietu un tur iespļaut. Pie tam, no cita sāpēm viņš gūst dedzīgu prieku un nesteidzas pie nākamā upura, bet izsūc no šī paša visu iespējamo. Tas ir „klasiskais” vampīrs vai sadists, kurš barojas no upura negatīvajām emocijām: bailēm, sāpēm, pazemojuma, atkarības. Taču jāatceras, ka Skorpions ir sievišķa zīme un jebkura viņa rīcība ir atbilde uz otra rīcību - šai gadījumā viņš ir melnais skolotājs. Tīrs cilvēks ir neievainojams un neinteresants. Ja zemākais Skorpions otram iekodis, tam labāk aiziet un pārdomāt, kā attīstīt savu garīgo spēku vai arī pacietīgi gaidīt, kamēr viņš neaizlien pats, jo cīnīties ar ir bezjēdzīgi: visas otra negatīvās emocijas vai pozitīvos aicinājumus viņš ar prieku noēd un turpina kost ar divkāršu spēku, līdz otram izveidojas enerģētiskais caurums.

Nomākts Skorpions zemā izstrādes līmenī šķiet viss ir pārklāts ar indīgām adatām un liela daļa no tām ir vērstas uz iekšu. Vajag ļoti maz, lai izvestu viņu no pacietības. Viņa mīļākā spēle (pēc E.Berna) ir “ak tad iekriti gan...”, kad nenozīmīgas kļūdas dēļ pār cilvēku veļas netaisnīgu pārmetumu, naida un satricinājumu lavīna. Nespēdams izliet visu savu indi pār apkārtējiem, nomākts Skorpions ar tās pārpalikumiem saindē arī sevi. Bet viņa atdzīvinošie spēki ir pārsteidzoši. Šādā režīmā viņš var dzīvot ļoti ilgi.

Šeit karmiskais uzdevums ir naida izskaušana pašam sevī un citos, ar paša izvēlētu metodi izceļot to apziņā. Nomākts Skorpions ir drausmīgi nekaunīgs. Viņš var izvest no pacietības pašu mierīgāko un jaukāko cilvēku, ar to nodemonstrējot viņa samierināšanās un cilvēkmīlestības trūkumus. Vienīgi svēto neviens nevar izvest no pacietības. Iekšējā pasaules izjūta nomāktam Skorpionam ir apmēram tāda, ka pasaule ir bezjēdzīga, melīga un sīka, zemiska un bailīga un negrib visu to atzīt, bet viņa, Skorpiona uzdevums ir pasaulei to visu atmaksāt un parādīt tās īsto seju.

Augstākā izstrādes līmenī nomākts Skorpions nonāk pie domas, ka nepieciešams mazliet sakārtot savu emocionālo dzīvi un psihi, un būt uzmanīgākam pret pasauli, - lai darbotos smalkāk un kostu nevis uzreiz, bet mazliet pagaidīt, toties ar lielāku efektu. Šeit var sākties pelēkās ķirzakas periods, bet ar biežu atgriešanos tarantula tēlā. Viena no nomākta Skorpiona pamatproblēmām ir pašizteikšanās problēma - viņš ļoti cieš no savas iekšējās disharmonijas un no savu dabiski izteikto jūtu ārdošās iedarbības uz apkārtējiem. Taču izteikties harmoniski vai vismaz bez īpaša naida un cinisma, apkārtējiem pieņemamā veidā viņam ir ļoti grūti. Kad viņš to iemācās, viņa pašizpausmes līmenis ļoti paaugstinās - tā ir “ērgļa” fāze. Tad cilvēkus un pasauli viņš uztver ļoti smalki un var garīgi pārveidot šķietami bezcerīgas situācijas un cilvēku dvēseles.

Un simts un trīs sejas, un visas pagānu dievietes...

A. Arī uz ZRP biroju Dzirnavu ielā Zatlers dodas kājām. Tērbatas un Bruņinieku ielas krustojumā atvadās no kundzes. Lilita viņam piekārto kaklasaiti, no žaketes notrauc slavenā kaķa Čārlija spalvas. Īss skūpsts un sieviete viena dodas mājup. Vakarā viņa vīram nepievienosies, tā vietā izvēloties kinoteātra apmeklējumu. Mājās Zatlers atpūties līdz septiņiem, nosnaudies, pats pagatavojis vieglas pusdienas - no laukiem atsūtītu biezpienu. Viena no, viņaprāt, būtiskākajām lietām ir - katrā valstī jāēd tikai tur ražoti produkti, arī Latvijai uz to būtu jātiecas. Uzreiz gan atzīstas, ka mājās karājoties vītināta cūkas kāja no Spānijas

B. Ja vēlies, lai tīklā samazināts attēls tavā virtuālajā dienasgrāmatā izskatītos glīti (arī pēc samazināšanas),
- noskaidro vienu no tīklā esošā/samazināmā attēla dimensionālajiem paramatriem, teiksim, platumu. (Piemēram, noklikšķinot labo peles taustiņu uz attēla un izvēloties Skatīt attēla informāciju vai Skatīt attēlu (vai ekvivalentu). Attēla dimensijas ir izteiktas pikseļos (px) formulā "platums x garums";)
- atver kalkulatora aplikāciju, kur sareizini noskaidrotu parametru ar fiksētajiem lielumiem 0,75, 0,5 vai 0,25
- vēlamajam tuvāko rezultātu ieraksti bildes html tagā (pie <IMG> attiecīgi "width=###" vai "height=###", pietiek ar vienu) (vai tur, kur vajag, ja HTML pukstētājs piedāvā tādu iespēju)
- vispār man liekas, ka var bliezt arī uzreiz procentus, respektīvi width=75%, 50%, 25%, tā pat vienkāršāk
- būs normz

inspired by anonymous

http://twitter.com/#!/pedejapartija/status/115741463236710401/photo/1

Vakardienas metālistu diskotēkā pie manis (jo atnācu vēlu, nokavēju amerikāņu viesmākslinieku, un sāku vienlaicīgi ar balktrievu miroņmetālistiem apmēram pusdivpadsmitos) bija apmēram 3 dejotāji, 3 klausītāji un vēl kādi 3x3 garāmgājēji, bet tik un tā sanāca feini - uzliku randomu no laptopa, jo pa vienai dziesmai tukšai telpai nudien nebija jēgas, tāpēc ik pa brīdim nācās konstatēt, ka eu, baigi labais dīdžejs. Viens no dejotājiem bija Sinisters, kuram kā viemēr patika pilnīgi viss (mums viņš arī, smuki dejoja) un kā vienmēr ļoti (pēc katras dziesmas sekoja aplausi un nepieklusinātas replikas par to, cik kruta, aaaaa), pārējie divi - nelatviski runājoši, hipsterīga izskata jaunieši, cik sapratu, no Vācijas, no kuriem viens pēc pasākuma teica Thank you... really, you did something amazing with the music un piedāvāja cigareti (bet man jau bija >:) No dzīvajiem, tātad, apskatījos tikai uz Apocryphal, kas bija kvalitatīvi, tight nshit, bet es tādus sūdus neklausos - tik un tā visu cieņu kaimiņvalsts labi barotajiem ukriem par pašaizliedzību, jo tomēr bija kolosāla atdeve tik "kuplam" apmeklētāju skaitam (apmēram 8 cilvēki, no kuriem puse laikam bija pirms tam spēlējusī latviešu grupa). Patika, kā izskatās ģitāristi, jo tiem vismaz bija kautkāds apmatojums (mati, bārda), taču vokālists un bundzinieks bija estētiski nebaudāmi, tāpēc noskatījos tikai vienu dziesmu :(

djset 180911

Nu tad!!!

Apmēram pēc 24 h un vairāk, atskaņošu jaunā laikmeta [= reptiloīdu] elektroniku @



Pieļauju, ka man ir iespēja ievest neierobežotu cilvēku skaitu bez 2 Ls. PM / Hail Satan

[16:39:50] Kaz: tāds šit vakar bija tas Skaņu mežs
[16:39:52] Kaz: bļa
[16:40:10] Kaz: zajebaļi es arī varu nopirk makbūku un lēkāt pa skatuvi
[16:40:31] Kaz: random datorradītas elektronikas pavadījumā
[16:55:33] Kaz: + vēl arī skaņa bija pilnīgā pakaļā
[16:55:53] Kaz: kā jau vakar teicu, labākais šajā skaņu mežā bija piedzēries Grandbergs + Ineta Gedra
[16:56:04] Kaz: nu un vēl Uģītis bārmeņa lomā

Atceries -



(Viņš noteikti domā "vēl nav vakars..." ;)


upd. Pienāca vakars, uzspīdēja saule, un es, jāsaka, ne gluži politiskas motivācijas vadīts ;) bet tomēr vairāk vai mazāk sešos vakarā kāpu augstajā Lakstenes kalnā un uzreiz sāku balsot (ar pasi :) - pirmie pieci, seši auto neapstājās, bet kāds sestais gan. Pie stūres bija vīrs zilā (bet tīrā) darba kombinzonā ar trim luminiscējošām joslām uz katras kājas, vēl auto bija viņa (vecākais) dēlēns un divas meitiņas, un visi tāaādi klusi un kārtīgi kjūtuči ^^ (neesmu pedofils, bet man ļoti patīk mazi, paklausīgi bērni). Kad ieminējos, ka braucu balsot, vīrs attapās, ka pareizi, pats taču arī varot nobalsot, ko arī darīja (tātad, aizveda mani līdz pašām vēlēšanu iecirkņa durvīm), pirms tam gan aprunājies ar ap tautasnamu spietojošajiem čomiem. Vispār biju izlēmis balsot par pēdējo sarakstu (nevis partiju), jo latvija bez neopagāniem un ezotēriķiem noteikti nebūtu tik interesanta, taču konstatēju, ka virsmātes pārstāvji manā rajonā nemaz nekandidē, tālab arīdzan neatlika variantu - 10. saraksts (visiem ievilku plusiņus). Par ko balsoja vīrs zilajā kombinzonā tā arī nenoskaidroju (tikai to, ka par nacionālistiem gan nē, jo tie esot pārāk traki - ar kaimiņiem vajagot sadzīvot), bet pēc tam mūsu ceļi krustojās arī veikalā, kur iepirku vieglo alkoholu un mana groziņa saturs (džons, čaks, šķiltavas, cigaretes) tika atzinīgi novērtēts ar vārdiem "pareizi! nobalsoji, tagad jādedzina!", kā arī trešoreiz jau pie Taurupes robežstabiņa, kur nobalsoju viņus atkal (patiesībā jau veikalā ļoti apzinājos, ka tā notiks, bet gribēju vēl pirms atpakaļceļa uzsmēķēt, tāpēc pagājos uz priekšu). Pa to laiku vīrs zilajā kombinzonā bija iepircis vairākas pudeles dzirkstošā vīna, bet, kad auto sāka skanēt Metalikas dziesma Nekam Citam Nav Nozīmes, pagrieza drusku skaļāk. Tad gan viņam ieezvanījās telefons, kurā viņš gandrīz visu atpakaļceļu neko nedzirdēja un turpināja pārvaicāt "ko? ko? kooooo?", toties pirms izkāpšanas vēl paguva man pacilāti bilst: "nu tad... lai sanāk! par to Jauno Latviju!" :))

Šis arī neslikti sanācis (netīšām)



n e t h e r l o f t . t u m b l r . c o m

Eu, bet izskatās labi

Excerpts from upcoming feature film "Blind Alley" by Arthur Berzinsh. This surrealistic drama-extravaganza is an allegory about relationship between people who cannot stand being without each other, yet cannot stand being together. It is about the moment of making up one's mind for solving this biting dilemma.

Es laikam nebalsošu par spīti tam, ka tomēr tiku pie nedēļas sākumā galvaspilsētā stratēģiski aizmirstās pases, jo līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim ir četri kilometri, līst, bet divritenim tukšas riepas (un tie divcilindru kājas pumpji ir tāds pats sūds kā viencilindru - skrūvē/sporto cik uziet, vnk nešancē, pēc diviem mēnešiem principā var mierīgi izmest/izmantot kādai instalācijai) un iešanai ar kājām/stopēšanai esmu daudz par vecuvienaldzīgu :] Bet vēl nav vakars, ir interneti, labs dūms priekšnamā, apetīte, lauku biezpiens, septiņas olas un neskaitāmi āboli (kā arī labs padoms, ko ar visu to iesākt) un Deadwood pirmās sezonas pēdējās sešas minūtes, un...