Sviesta Ciba |

Namtar (

namtar) rakstīja,
@ 2004-10-18 10:28:00

Darba dalīšana
Jūs iespējams esat pamanījuši, ka mūsdienās progresīvā cilvēce vairs nedzīvo no naturālās saimniecības, bet katrs dara kādu pavisam mazu daļu no "visa lielā kopuma", lai cik tas dīvaini arī neliktos sēžot pie datora darbā un neko nedarot. Iedomājaties kas notiktu milzīgas klizmas gadījumā - notiek briesmīgas zemestrīces, pēc tam uzklūp kautkāds triperis, tipa mēris, tikai nejaukāks un kādi 50-70% pasaules cilvēku dabū galu. Pilsētās pat līdz 80%. Tikpat kā nekas vairs nedaras, jo darba dalīšanā pārāk daudz posmi iztrūkst, lai viss spētu darboties kā agrāk. Valstis nefunkcionē, jo sakaru nav, tv kirdik, telefoni nestrādā. Pie tam visu nevar atjaunot, jo nav cilvēks kas mācētu to visu. Pilsētās dzīves vairs nav, jo savairojas žurkas un klaiņojoši suņi, pie tam ņemot vērā to ka nav apkures, te varētu būt diezgan neomulīga dzīvošana, pie tam ļoti daudz mājas lielajā klizmā ir sabrukušas. Pirmos mēnešus protams var veģetēt no koncerviem veikalos un noliktavām. Bet pēc tam acīmredzot jāsāk domāt ko darīt tālāk. Var pārcelties uz laukiem un mēģināt atcerēties kā tad īsti vecais tēvs stāda kartupeļus un kad tas jādara un kā lai uzrok lauku, ja traktoram nav benzīna. Otra iespēja ir aptavarīt ieroču veikalus un mēģinat aplaupīt tos kuriem palicis kāds vecs vecīts ģimenē kurš labi pārzina visu to tehnoloģiju. Pie tam cilvēku populācija turpina samazināties, jo slimnīcas protams nestrādā un ja kautkur ir ārsts, tad nav nejausmas kur viņš varētu būt, jo sakaru nav tikpat kā nekādu. Vislabākais transporta līdzeklis protams ir ritenis, jo viņam nevajag benzīnu, bet uz ceļiem nav droši, jo tur ir laupītāji, jo policijas protams ka nav. Pie tam nav arī elektrības, cilvēki savācas mazās kopienās, kuras pāris paaudzes vēl dzīvo no vecās civilizācijas sasniegumiem. Pēc piecām paaudzēm atmiņas par veco civilizāciju jau ir stipri mitoloģizējušās, ir palikušas drupas, bet to nozīme jau ir stipri miglaina. Veidojas jauni valstiski veidojumi, lai aizsargātos no laupītājiem. Tie apvieno 30-50 cilvēku kopienas.

Un no visa tā man rodas daži jautājumi. Ja tu būtu viens pats laukos, tu izdzīvotu?
Ja tu nekad nebūtu varējis izmantot ārsta vai mūsdienu medicīnas palīdzību, tu vēl būtu dzīvs?

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	kuminjsh 2004-10-18 10:47 (saite)
	Jaa. Esmu pilniigi paarliecinaata!:) Jaa, buutu dziiva.;) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	(Anonīms) 2004-11-29 16:27 (saite)
	Esmu ar par to domājis, bet nonācis pie secinājuma, ka kaut kā jau izdzīvotu. Jāpieņem, ka katastrofas gadījumā arī visi patentu biroji un bibliotēkas izzustu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	me meitene no laukiem:)P str 2004-10-18 10:49 (saite)
	ja nebūtu nosprāgusi bez dakteriem savos 2 gados, tad arī tagad laukos macētu izdzīvot;) (Atbildēt uz šo)

mamuts
2004-10-18 10:57 (saite)

Būtu ļoti grūti, bet izdzīvotu.
Esmu gadu padzīvojis tā - ko upē noķer, ko mežā atrodi - tas ir Tavs.
par ārstiem runājot - kāds ārsts man nodarīja lielu ļaunumu, kad biju pavisam mazs. Un citi ārsti mani izglāba. 3 reizes. Tā kā esmu biologs, man ir arī primitīva nojauta par ārstniecības augiem un to pielietojumu. Homeopātija ārstē lēnāk, toties pamatīgāk. Tomēr ar infekcijas slimībām tā ne katru reizi tiek galā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

namtar
2004-10-18 11:04 (saite)

Tikai no makskjereeshanas un vaakshanas muusdienaas butu baigi gruuti izdziivot, es pat domaaju ka neiespeejami, itseviskji ziemaa. Protams peec kaadiem 20-40 gadiem peec katastrofas dziivnieku populaacija strauji savairotos un tad varbuut buutu vieglaak. Bet saakumaa ljoti gruuti. Es domaaju ka vaaceeji un mednieki pirmajaa ziemaa lielaakaa dalja apmirtu:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	namtar 2004-10-18 11:05 (saite)
	Btv, mezoliitaa bija liela dziivnieku un augu paarpilniiba un to pat sauc par cilveeku zelta laimetu, jo pietika ar 3-4aam stundaam dienaa lai nodroshinaatu sev paartiku ar vaakshanu un mediibaam un paareejo laiku vareeja neko nedariit, grebt akmens veneeras:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Nodzēsts puksts)

namtar
2004-10-18 11:16 (saite)

Pat dziljos laukos ir elektriiba, pat dzilji laukos vinji peerk saali, cukuru, izsauc aarstu. Medniekiem buutu kirdik, jo tu pat iedomaaties nevari cik maz latvijaa ir dziivnieku. Piemeeram briezhi ir zem 1000, alnji ir paarsimts. Laacis laikam ir viens. Mezha cuukas ir kaadi 10k. Un ar to pietiktu 1000 medniekiem vienam gadam ko dziivot, ne vairaak. Pie tam staigaajot pa latvijas mezhiem, nemaz tik biezhi dziivniekus tu nesastapsi, varbuut kaadu vaaveri vai dzeni. Kad es biju sibiirijaa, tur gan dziiviecinju ir stipri vairaak un cilveeku mazaak, tur varbuut arii var iztikt no mediibaam. Un var jau neseedeet ar saliktaam rokaam kleepii, bet ja saak iztruukt paaraak daudz kjeedes posmu muusu civilizaacijaa, tad vinja vairaak nedarbotos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mamuts 2004-10-18 11:28 (saite)
	Nūūū... Tu gan esi izlepis, jāatzīst. ;)) Tas pats ezis, piemēram, kad pārvar riebumu, izrādās trekns un gards ēdamais, pareizi sagatavots. Čūskām arī nav ne vainas. Pat kazragus var samalt un cept garšīgas kotletes. Kā gāja Sibīrijā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	namtar 2004-10-18 11:30 (saite)
	Esis ir tiiri garshiigs;) Esmu eedis, peec chigaanu metodes:) Sibiirijaa gaaja baigi labi, tur ieprieksh var izlasiit kautko. Varbuut kaadas bildes ar kaukad varees ieraudziit:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mamuts
2004-10-18 11:45 (saite)

Aga, palasīju gan. ;))
Es Krievijā esmu bijis vēl padomju laikos, kad Pleskavas apgabalā oktobrī vēžus braucām ķert Veļikajas upē... kur kartē ir apzīmēta upe, tur patiesībā bija 3 ezeri, katrs izmērā ir kā mūsu Burtnieks. Ceļu nav vispār, vienīgais transportlīdzeklis - motorlaiva. Ezeru krastos ciemati - 40-50 mājas, pa visu ģerevņu dzīvo 2-3 vecīši. Elektrības tur nekad nav bijis. Purvos milzīgas dzērvenes... zeme neauglīga, akmeņaina. traktori un kombaini ieauguši krūmos... Tur gan Tev derētu aizbraukt. ;))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mamuts
2004-10-18 11:25 (saite)

Nedomāju gan.
Mežs un upe arī ziemā spēj dot pietiekamu daudzumu pārtikas izdzīvošanai. Nopietnākā problēma būtu sāls ieguve - bez tās sāktos veselības problēmas. Es arī neprotu iegūt uguni bez sērkociņiem.
Dzīvnieki? ;)) Sīkie peļveidīgie grauzēji jau pirmajā gadā sāktu vairoties līdz vājprātam. Arī gājputni atgrieztos kā katru gadu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	wilx 2004-10-18 11:24 (saite)
	Pavisam skaidri zinu, ka neizdzīvotu viens pats. Gan jau atrastu kādu uz kura rēķina izdzīvot :D (Atbildēt uz šo)

	dienasgramata 2004-10-18 11:26 (saite)
	atbilde uz pirmo jautājumu: a nafig? atbilde uz otro jautājumu: a nafig? (Atbildēt uz šo)

kaitnieks
2004-10-18 12:06 (saite)

cilvēkiem ir spējas atkalizmantot kaut ko reiz sevis radīto, pat ja tās ir tikai drupatas. nevajag arī sevi noniecināt - mēs esam gudrāki, nekā Tu tur apraksti. zinātne varbūt pazustu sīkumos, bet galvenā koncepcija taču paliktu, jo fiziku esam mācījušies un ķīmiju tāpat, dažs labs pat šo to atceras. kaut vai tik daudz kā uzbūvēt velosipēdus, ģeneratorus zivju elektrozvejai, laivas, bises - to ātri vien atgūtu atpakaļ. tādas lietas kā lasīt/rakstītprasme nepazustu un mēs esam pierakstījuši it visu. taču, lai kaut ko atjaunotu, ir nepieciešams stabils pamats un tur nāksies iziet atklātajā pasaulē, kur dabīgā izlase veiksmīgi izdarīs savu par labu mums. kamēr vien cilvēkiem būs saikne ar pirmatnējo, kamēr viņi dzīvos vidē, kur iespējams izdzīvot tādam kā esi (bez palīgierīcēm kā gāzmaskām, pārvietošanās ierīcēm u.c.) kamēr var izdzīvot kā bomzis, tikmēr cilvēcei nekas ļauns nenotiks.
Vai es pats izdzīvotu? Noliec mani tādā vidē un paskatīsimies.

(Atbildēt uz šo)

losthighway
2004-10-18 13:52 (saite)

Zināšanu pārmantojamību varētu iztraucēt tikai 99% iedzīvotāju zaudējums, citādi zinot cilvēku socializācijas iespējas nekas nemainītos. Pie tam ņemot verā ka cilvēku skaits būtu pazeminājies, arī ar samazinātas ražības ražošanu pasaulīte spētu apmierināt visu mūsu vajadzības. Ja būtu galus atdevuši vairāk par 99% tad protams medības dotu arī savu artavu, protams ja mācētu munīciju kāds taisīt (nu bet tai ar nevajadzētu būt problēmai).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

grrr
2004-10-18 14:28 (saite)

>> Zināšanu pārmantojamību varētu iztraucēt tikai 99% iedzīvotāju zaudējums, citādi zinot cilvēku socializācijas iespējas nekas nemainītos.

A vot šeit gribētos paoponēt.

Man domāt zināšanu pārmantojamību visplašākajā nozīmē krietni iztraucētu kādas target grupas iznīdēšana. Piemēram: skolotāji + ārsti + inženieri + zinātnieki.

Iznīdē, un pārējai populācijas daļai h*ju būs, ko pārmantot. Un nemaz tik daudz viņu nav, kopā varētu būt kādi max 20-30% populācijas.

Veikala pārdevējas, apsargi un mārketinga ļaudis neko daudz zināšanu pārmantojamībā nesniegs, varu saderēt.

Kas attiecas uz mani, pielāgošanās ziņā domāju atrastu kā, bet man vajag vismaz vēl 10-15 gadus, lai nebūtu 100% atkarīgs no patlabanējās medicīnas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	grrr 2004-10-18 14:30 (saite)
	Starp citu, par šo tēmu savulaik diezgan jauki rakstījuši vairāki autori. Tai skaitā arī John Windham "The Day of the Triffids". Rekomendēju. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	gaur 2004-10-18 15:56 (saite)
	Starp citu, ja arii kaut kas taads notiktu, vai tad cilveekam tomeer nebuutu tendence virziities uz to pusi kur arii BUUTU tie kautkaadi zveeri, ja nu Latvijaa gluzzi naff? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

namtar
2004-10-18 18:26 (saite)

Atceries, ka shaada virziishanaas buutu ilga, pietam tu droshi nezini uz kurieni virziities. Kur tu ietu ar kaajaam? Pat pienjemot ka tu buutu ticis pie bises un buutu noleemis dziivot no mediibaam. Es laikam izveeleetos doties uz laukiem un meegjinaat iestaadiit kartupeljus, un cereet ka tur vistas nav izshprukushas no kuuts. Bez tam es meegjinaatu uztaisiit improvizeetu seetu un tikt pie ierocha. Jo ja nu kaads grib atnjemt manus kartupeljus:D Nepatiikamaak buutu tas, ka pumpis laukos uudeni pumpee tikai ar elektriibu, taa ka naaktos uudeni nest ar rokaam no akas un aciimredzot dereetu arii uztaisiit pirti un to aciimredzot nebuutu tik viegli izdariit. Katraa zinjaa vieglaak nekaa veeja gjeneratoru, ko es tochna nemaaceetu. Un pat ja es atrastu kaadu lasaamvielu kur tas buutu izskaidrots, nezvai es tiktu pie vajadziigajiem materiaaliem, njemot veeraa ka nebuutu benziina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

namtar
2004-10-18 18:19 (saite)

Hmm nu zveeru izraadas ir bik vairaak latvijaa, tad iespeejams ka pietiktu, ja izdotos tikt pie ierocha.(kautgan jaanjem veeraa, ka mednieku skaits aciimredzot palielinaatos) Bet runaajot par taam zinaashanaam, es teoreetiski zinu kaa straadaa bise, vai arii motors, bet vai es to vareetu maajas apstaakljos no luuzhnjiem uztaisiit? Nee. Pie tam elektriiba, degviela, izejvielas, tas viss ir atkariigs no komunikaacijaam un transporta un shaadaa gadiijumaa taa aciimredzot nebuutu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

namtar
2004-10-18 18:22 (saite)

Bet nu es neko neveelos sheit pieraadiit, man vienkaarshi radaas shaadas paardomas par tautas atminju peec sibiirijas brauciena. Kad tur vieteejie dziedaaja Puut veejinji, aizdzen mani kurzemee. Un mees prasijaam kur ir kurzeme? Vinji nezin. A vai taada vispaar ir? Laikam jau ka nav. Man iepatikaas doma par to, kaa aizmirstas viss, kam vairs nav tieshas pielietojamiibas. Piemeeram tur ir aizmirsusies veesture, latiinju rakstiiba, kaa ir aizmirsusies dalja no tradiicijaam, kaa ir ieviesushaas jaunas, apstaaklju ietekmee.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	divi_g 2004-10-18 18:56 (saite)
	1. Nezinu. Badā jau laukos grūti nomirt. 2. Visticamāk, ka ne. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

(Anonīms)
2005-02-24 01:59 (saite)

vienkārši varenlabie jautājumi:)
1. - laukos izdzīvotu vienā mierā, un vēl palīdzētu izdzīvoties entajiem citiem lauku entuziastiem
2. - bez mūsdienu medicinas iejaukšanās kaurtkad agri bērnībā - domāju ka beigts un pagalam būtu. bet šeit arīdzan šķiet ir tā vājā vieta - uz milzīgu neko nepratēju skaita ir daži cilvēki kas kautko prot. - kautvai ārstēt. savukārt lai izdzīvotu pirmatnējākā valsts iekārtojumā - prasmīgo cilvēku skaitam būtu jābūt krietni lielākam par neprasmīgo.

dīvaini, piemēram, ka vecmāmuļa - tā vietā lai iemācītos no savas mātes peiņemt dzemdības, noslinko un strādā rūpnīcā par sazinko. tāpēc man nebij iespēju piedzimt māju atmosfērā, bet bij jābrauc uz dzemdību namu. -

otra lieta - doma- vai ir pareiza par to - ka 1 medmāsa spēj būt ļooti proefesionāla, bet 5gab tādas nevar būt. un ka dēļ tā mūsdienu iekārtojumā var teikt ka saņemam kvalitatīvākus pakalpojumus, jo speciālistu ir maz, bet ļooti tie esot specializējušies un kvalitatīvi:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Anonīms)
2005-02-24 02:07 (saite)

kautgan! - apdeitoju vaco ziņu:)
---ja bērnībā nebūtu iespēja izmantot mūsdienu medizīnu - būtu pavisam savādāka attieksme pret veselību! - vienreiz pagulējis knapi dzīvs - pārdomātu dzīvi, un pēctam vienkārši ikdienā dzīvotu daudz atbildīgāk.

atbildība! - te vienkārši ir baisi daudz iespēju novelt uz kādu citu atbildību! - ja saslimis - lai ārsts tiek galā:) - ja tek jumts - lai namu pārvelde pasvīst. - rezultātā aug neko neprotošs cilvēks, kurš dzīvo bezatbildīgi, laiku piepildīdams apmierinot savas dzīvnieciskās dabas vēlmes.

bat - ja nebūtu uz ko novelt atbildību, cilvēkiem būtu vairāk jācīnās, apzinīgāk jādzīvo, un rezultātā viņi būtu stiprāki, un nevajadzētu arī to medicīnisko palīdzību!

tākā - kopsavilkumā baru teikt, ka nekādas baisas traģēdijas nav iespējamas. nomirs kam jāmirst, un turpinās cīnīties tie kas cīnās. un alkaholiķi, bomži un narkomāni izmirs vienā mirklī. tas gan nenoliedz iespēju atkal tiem piedzimt no jauna un turpināt narkoties, ja mācību nebūs guvuši.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	namtar 2005-02-24 09:53 (saite)
	Nu dazhi alkoholikji ir cieti puikas:) Taadi kas izguleejushies pa graavjiem, noruudijushies. Taadi ko nekas nevar panjemt, kameer aknas nokriit. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: