Kretinē vīrusi, kretinē ārsti, kretinē, ka ar alkoholu ne visu var izārstēt.. vismaz 39°C temperatūru toč nē. Daikts ausī ebolai un mērkaķiem un putnu gripām - es eju kost kopā ar visiem vīrusiem kas manī ir iemitinājušies!

Ar lielu satraukumu "pilnīgi legālā ceļā" ieguvu savā īpašumā japāņu (šausmu) filmu "Dark Water". Ideja par šo filmu tika gūta no cibiņa iekš cita cibiņa dienasgrāmatas komentāriem, kura, kā es sapratu, bija izslavēta kā laba "The Grudge" konkurente.

Sižets:
Filma stāsta par divām meitenītēm no divām atšķirīgām pasaulēm - viena no meitenītēm tiek attēlota kā ļoti jauks un dzīvīgs bērns, bet otra kā ne īpaši dzīvīgs. Katrai no meitenītēm pieder kas otrai ļoti iekārojams.. somiņa vienai un māte otrai. Un tad nu tālāk tiek attēlota savstarpēji iekārojamo resursu sadale starp abām pusēm.

Iespaidi:
Spriedze... gaidīju spriedzi... ilgi gaidīju, ļoti.. tik ļoti, ka laikam pats to spriedzi beigās biju piedomājis. Šausmas... šausmas radās no tā, ka laikam sen nebiju redzējis šķībacainu meitenīti dzeltenā lietusmētelītī, kurai bija paradums pazaudēt savu sarkano somiņu visneiedomājamākās vietās un kurai ļoti patika ūdens un paslēpes. Slēpās viņa tik labi, cik vien meitenīte var labi slēpties viņas vecumā - viņas slēptuvi es atklāju jau gandrīz pašā filmas sākumā.. Vēl meitenītē es saskatīju īstu ūdenslīdējas talantu - viņa lieliski redzēja duļķainā ūdenī un mācēja ilgi aizturēt elpu. Vienīgi bija redzams, ka ilgā uzturēšanās ūdenī bojā viņas ādu (bet ne unikālo un ātro pārvietošanos). Filma ir ļoti grūti pieskaitāma jebkādam žanram, jo nevar saprast uz ko tad īsti ir likts uzsvars - uz drāmu, vai arī uz "šausmām". Es to drīzāk nosauktu par "šausmīgu drāmu" :)

Rezumē:
Vīlos, kaut arī 1 vai 2 momenti bija tīri ok priekš tā žanra ko cerēju sagaidīt no šīs filmas.

 

Ta nu es te kādu laiciņu tā kā biju atmetis to dzeršan un to domāšan par to vien dzeršan.. bet.. satiekot vien lab draug sanāca mazliet vairāk iedzert nekā parasti. Tad nu velkot kurpes koridorā arī nokritu uz piekaramo griestu līstēm, kas blakus mētājās.. tagad staigāju tā kā idiots ar 4cm grieztu brūci sānos...

P.S.: asiņu nemaz nebija tik daudz

labāk neizteikšos.......

Pavadīju visnotaļ traku 6dienu un 7dienu:

9 no rīta ierados no darba, 3h pagulēju un tā arī īsti nepagulējis ap 14 aiznesos uz pikniku pie ezera, bija ok.. plkst. 19 piekritu pirmo reizi dzīvē uzkāpt uz slidām - izdevās tīri ok: skatī bildi. Pa 10 minūtēm iemācījos daudz maz slidot un pēc stundas jau ripinājos pa laukumu kā dievs :P

Pēc skrituļošasnas visa nakts līdz pat 7 rītā tika pavadīta pa Vecrīgu un tās apkaimi. Dikti labi bija uz A-B dambja: skatīt bildi. 

Tālāk devos 3h pagulēt un tad līdz 19 skrāpēju kājas ar riteņa dzelzs pedāļiem.. nu un tad 5 minūtes mājās un uz Chilli picu piebāzt māgu ar mazajiem zaļajiem.

Rezultātā: laikā no piektdienas 10 rītā līdz 7dienas/1dienas nakts 1-iem biju gulējis 6h un piekopis ļoti aktīvu dzīvesveidu. Tagad zinu atbildi uz jautājumu "Prieks, kur tu rodies?"

Nu par cik te cilvēki kaķus pērk un vēl nezinkādus jaukumus pieradina, tad man arvien trakāk sāk gribēties šinšilu... Ierakstīšu to savas dzīves tuvāko gadu plānā.

Tātad, šinšila - mazs superjauks zvērs, kurš atgādina lielu vāveri ar milzīgām mikimausa ausīm. Dzimtā zeme šim lopiņam ir Dienvidamerikā Andu augstienes. Lai arī šinšilas dēļ viņu ādas ķēra jau 16 gadu simtenī, par šinšilu popularitāti ir parūpējies Mr. Chapman, kurš aptuveni 1923 gadā izdomājis saķert šos lopus. Gandrīz visas šinšilas jau bija izmedītas, tāpēc šis 3 gadu laikā saķēris tikai 11 gab., aizveda uz štatiem, kur tad arī šinšilas fermās saaudzējuši bezjēgā, tieši ādas iegūšanas nolūkiem. Laikam tikai vēlāk viņus sāka izmantot kā mājlopus.

Kā mājlops šinšila esot bezgala mīļš un gudrs dzīvnieks, dzīvojot līdz 20 gadiem, bet parasti gan ap 15, raksturs ļoti labs, ātri ieķeras saimniekā un ar dresūras palīdzību pat varot visādas gudrības samācīt. Vienīgi slikti, ka ir nakts dzīvnieks, grūti pārvietojams un arī jāievēro īpaša šinšilu diēta, savādāk varot arī sākt ēst savu spalvu.

Bildes:

bilde viens, bilde divi, bilde trīs, bilde četri, bilde pieci 

Būtu dzeltens - būtu Pikačū :D

Kamēr manā mājā aktīvi notika gāzes noplūde es skatījos pēc manām domām lielisku filmu. Saucas "Donnie Darko". Ja nu kāds viņu nav redzējis, tad silti iesaku noskatīties, jums pēc tam arī būs par ko padomāt.
It sevišķi jau nu jauki sanāca, ka tieši filmas beigās pamanīju satrukumu sakarā ar nolādēto gāzi.

Šodien ap manu māju sabrauca ugunsdzēsēju mašīnas, sastājās daudz ļautiņi kuri gaidīja "action". Es to gaidīju savā dzīvoklī un domāju, ko ņemt līdzi, kad mani evakuēs - izdomāju, ka jāņem pase, nauda un tumbas...

Tas viss notika dēļ gāzes noplūdes kādā no blakus kāpņu telpas dzīvokļiem.. it kā gāzes smaka jau esot bijusi jūtama visā mājā. Es neko nejutu.. skatījos filmu.

Vai nu par laimi vai arī par skādi, nekas traks nenotika. Tika atvērti ļoti daudz logi, viss izvēdināts, gāzes noplūde laikam likvidēta un pasi, naudu, tumbas varu mierīgi atstāt mājās. Būtu muļķīgi, ja māja uzsprāgtu, vai ne?...

Izrādās ko tādu var panākt iekš Illustrator'a ar vienkāršu izkrāsošanas paņēmienu kā Mesh Gradient: spiest šeit.

Pamēģināju fiksi ar doto paņēmienu ko uzķēpāt un saprotams, ka man nekas prātīgs nesanāca. Nekas, kad iemācīšos, gan jau būs izgudrota pavisam cita metode, vai arī cilvēce būs jau izmirusi..

Saslimu... pie kājas viss, man ir sūdīgi. Nekaitināt un nebarot...

Fizisks un dvēselisks panīkums.. gandrīz nedēļu piekopu dzīvesveidu "darbs - maz gulēt, darbs - maz gulēt". Šonakt beidzot ieguvu 10 stundas miega un mēģināšu atkal būt aktīvs un dzīvespriecīgs, kā teikt "savā elementā".

Pirmais nosacījums - pateikt nē alkoholam, jo pat ne pārāk liela tā lietošana man beidzas ar pamatīgām pohām. Otrs nosacījums - izkustēšanās svaigā gaisā, pastaigas, teniss un vēlsazinkas. Trešais nosacījums - karsta vanna, bez tās dzīve nav iedomājama, ceru ka vismaz rīt man to nolādēto vannu beidzot arī ieliks tur kur tai jābūt, nevis viesistabā..

Šodien piekāsu vienu tusu brīvā dabā, "shit happens".. parasti gan tā nemēdzu darīt. Pat jau biju telti dabūjis..

Priecē tas, ka šo tusu nomainīšu uz 2h tenisa un nakts pastaigu svaigā gaisā. Kā saka - bez darba nepalikšu.

Man šodien vārda diena! Nu un?... Riebjas svētki...

Stāsts: Vakar aiz nekā darīt sanāca sazvanīties ar vienu labu jaunēkli un sarunāt aizbraukt pasēdēt vienā jaukā Rīgas rajonā un pasist klaču. Bija jau ap 23 vakarā, kad ierados augstāk minētajā Rīgas rajonā, satikos ar augstāk minētu jaunēkli un gājām pasēdēt kopā ar Rīgas rajona jaunēkļiem uz soliņa un paklačot. Pa ceļam jau pirmajā pagalmā 4 "urlas" skaļi izteica savas domas par mums, tobiš "gansiem": "Bejte gansov, gansi pidari! Pidari!". Likās ļoti laipni un welcome'ējoši un bez traumatiskām sekām. Satikām savējos, kas izrādījās stipri jauni jaunēkļi, kur reti kuram ir 18 - galvā doma par alkoholu, zāli un ekstrēmām izdarībām pret mazākumtautībām. Pastaigājām, padzērām alu, parunājām un tauta izdomāja aiziet pie vietējā ezeriņa ap ugunskuru pasēdēt.. Tur jau sēdēja kādam minimāli pazīstami, smagi apdzērušies mazi krieviņi ap 15 g.v., kuri klausījās tikai vienu dziesmu: Prodigy - Firestarter, un šausmīgi pie viņas "kalbasījās". Pievienojāmies, mūs krieviņi sacienāja ar alu, šnabis arī laikam bija, viss jauki, bet vienam no "mūsējiem" nez kāpēc krieviņi pateica: "Ti našu vodku piķ ņe buģeš, gans bļa!" tur vēl šis tas un bik ieplēsta jaka. Kādu brīdi "mūsējais" klusiņām solīja visus krieviņus piespiest ēst no zemes zāli, kārtīgi izkropļot utt Nez kādā veidā radās konflikts, kura rezultātā neapmierinātais jaunēklis visus 3 krieviņus tīri labi atskaldīja.. Tusiņš turpinājās, visiem prieks par krieviņu atdauzīšanu, alus no krievu krātuvēm arī palicis, vienvārdsakot baigā jautrība.

Morāle: būtu zinājis, ka man būs jādodas uz tādu bērnišķīgu pasākumu kā piedzeršanos no 2L alus pudelēm un krievu dauzīšanu, noteikti nebūtu braucis.. Esmu uzaudzis vienā no mierīgākajiem Rīgas rajoniem kur "izvairīšanās no naglaina dēļa" vai "konkrēti atskaldīšanas" skilli nebija īpaši vajadzīgi. Es tomēr esmu no šīm rajonu un nacionālā naida lietiņām izaudzis un arī uzskatu sevi par daudz maz zolīdu un krietnu cilvēku, lai no kaut kā tamlīdzīga gūtu prieku. :(

Pirmais dzēriens ir Stroh/80 - ļoti stiprs rums, īsta degoša karamelīte :)

Otrs dzēriens, kas valda ir, protams Tullamore Dew īru viskijs. Viens no labākajiem!

 

Mani vienmēr ir saistījušas romantiskas nakts pastaigas, apceļojot svarīgus kultūras objektus vai vietas un malkot kādu smalku alkoholu.

Tad nu vakar pēc skaļi aizvadītas Wiseguy dzimumdienas, mēs ar namtar un Frago gājām pastaigā. Pastaigas gaitā uzdūrāmies Purvciema 80to gadu arhitektūras brīnumam - graustam blakus Mēbēļu Namam. Laikam es biju tas gudrais cilvēks kurš ieteica uzkāpt šī grausta pašā augstākajā punktā un mēs gājām iekšā.. Pirmais iespaids - tumši, ar gruvešiem pilni koridori (viss notika ap 2 naktī), daudz tumšu istabu, no kurām kuru katru brīdi varētu izlekt kāds saniknojies bomzis.. baisi, īsāk sakot. Baisuma palielināšanai mēs sadzirdējām balsis.. Man tas atgādināja "Blair Witch Project" beigas, pēc sauciena "oh shit, it's a house!". Ideāla vieta lai filmētu šausmenes..

Uzkāpām pašā augšā un apspriedām gudras lietas - dzīvi, nāvi, utt. Ļoti jauki bija. Atpakaļceļā Namtar gandrīz esot nojaucies no 3. stāva, es pastāvēju pie pašas maliņas 4. stāvā, bet visā visumā pasākums aizritēja mierīgi. Derētu vairāk apceļot dzimtenes arhitektūras objektus...

 

Tikko noskatījos, iespējams pašu stulbāko filmu kādu jebkad esmu redzējis - Dead End. Es īsti nesapratu ko cienījamie filmas veidotāji ar to gribēja pateikt.. skaitās šausmene ar mistikas elementiem. Es viņā pāris māāāāāzlietiņ šausmīgus elementus saskatīju, mistika arī it kā bija, pat komēdija un drāma visu laiku cauri vijas.

Piemēram: Tikko ģimene zaudējusi māti/sievu, kura izleca no mašīnas, pazūd un pēc brītiņa atrodas staigājoša ar atsegtām smadzenēm pakausī un kura pirms miršanas intensīvi berzē smadzenes un bezmaz vai sasniedzot orgasmu kliedz "Beidzot, Alan!"... bams... gar zemi. Tēvs/vīrs ar bisi rokā apraud savu sievu utt, tad ejot uz mašīnu viņam izkrīt bise no rokām, izšaujas un pabojā jau auksto sievu... asinis...

Neredzu nevienu iemeslu lai ieteiktu šo filmu skatīties.

Tad nu ir noticis šis "brīnišķīgais" notikums - mēs visi varam sevi lepni saukt par eiropiešiem. Krastmala pilna ar laimīgiem cilvēkiem, visi slavē zilu fonu un dzeltenas zvagznītes, apkārt valda satraukums un prieks.. Tikai ne manī.. Mani draugi aicināja iestāšanos Eiropas Savienībā NOSVINĒT krastmalā, bet es nemanīju neko svinamu, nebija svētku sajūtas.. neaizgāju, kaut arī atrados ļoti tuvu.

30. aprīlī pirms plkst. 24:00 pēdējo reizi brīvā Latvijā biju iekš kino, pēdējo reizi brīvā Latvijā ēdu rosolu, pēdējo reizi brīvā Latvijā sēdēju pie datora... utt Benzīntankā uzzināju, ka uzreiz pēc plkst. 24:00 benzīna cenas celsies par apmēram 2 santīmiem litrā..

Notikums ir sekojošs: noskatījos kādu multenīti, kuru biju kaut kā palaidis garām, "oy oy" laikam saucas :) Ideja vienkārša - ir mājiņa trīsstūraina kalna virsotnē kura šūpojas ta uz vienu pusi, ta uz otru un visu laiku notiek kaut kādas darbības ap mājeli ;) Ļoti jauka ir tantiņa kura daudz reizes atkārto "oy oy" un vecais kazaks - garāmklīdējs :)

Iesaku visiem :D

Kāpēc pirmdienas? Tāpēc, ka šodien ir pirmdiena. Tāpēc, ka šodien visi čīkst. Tāpēc, ka piektdienās neviens nečīkst.

Apskatoties apkārt es sajūtos dīvaini, jo man šodien nu galīgi nevelk uz čikstēšanu, es klausos Kylie Minogue :), man gribas lēkāt, gribas iziet un paskraidīt pa pļavu, gribas kāpt kokā, gribas... jūtos labi. Kad aizdomājos par iemeslu, nevilšus nāk prātā, ka sen neesmu tā kārtīgi izstrādājies, noguris, vai arī uzņēmis kārtīgu devu stresa.

Pie VISA ir vainīgs darbs un tā radītais stress. Arī pie tā, ka jums pamostoties no rīta un izkāpjot no gultas grīda liekas auksta un piemēram piparmētru tēja garšo pēc pelējuma.

Man liekas, ka vienkārši vajag pēc iespējas lietderīgāk izmantot brīvo laiku un jādomā kā to darīt, lai pirmdienas rītā justos labi atpūties un joprojām atcerētos lieliski pavadīto weekend'u.